Leģenda par Svēto Valentīnu - kā radusies visu mīlētāju diena, kuru šodien svin daudzviet pasaulē

Tiek uzskatīts, ka Svētais Valentīns ir visu mīlētāju aizbildnis jeb patrons. Katru februāri Svētā Valentīna dienā mīlētāji daudzās valstīs dāvina cits citam saldumus, ziedus un citus mīļus niekus.

Valentīna dienas izcelsmes vēsture, kā arī ziņas par pašu Svēto Valentīnu ir visai neskaidras un neprecīzas, tomēr zināms, ka šī diena apvieno gan Senās Romas, gan kristīgās pasaules tradīcijas.

Katoļu baznīca atzīst vismaz trīs svētos mocekļus, kas pazīstami ar Valentīna vārdu.

Viena no leģendām vēsta, ka Valentīns bijis Senās Romas priesteris. Kad imperators Klaudijs II mūsu ēras 3.gadsimtā secinājis, ka neprecēti vīrieši ir labāki karotāji nekā tie, kuriem ir sieva un ģimene, viņš aizliedzis jauniem, neprecētiem vīriešiem precēties. Priesteris Valentīns, kurš sapratis lēmuma netaisnīgumu, nav pakļāvies imperatora pavēlei un turpinājis slepus laulāt iemīlējušos pārus. Kad Valentīna nepakļaušanās atklāta, Klaudijs piespriedis viņam nāvessodu.

Kāda cita leģenda stāsta, ka Valentīns pats nosūtījis pirmo apsveikumu. Cietumā ieslodzītajam priesterim bijis ļauts satikties ar kādu jaunu meiteni, iespējams, cietuma uzrauga meitu, kurā Valentīns iemīlējies. Pirms nāves Valentīns atstājis viņai vēstuli, kuru parakstījis ar vārdiem "Tavs Valentīns" - frāzi, kas tiek lietota kā paraksts Valentīna dienas apsveikumiem līdz pat mūsdienām.

Arī domas par to, kāpēc Valentīna diena jāsvin tieši februārī, dalās. Vēsturnieki apgalvo, ka tas saistāms ar priestera Valentīna nāvi aptuveni mūsu ēras 270.gadā. Citi savukārt apliecina, ka kristīgā baznīca nolēmusi šos svētkus pasludināt tieši februārī, mēģinot piešķirt kristīgu garu pagāniskajam "Lupercalia" festivālam, kas noticis šajā laikā.

"Lupercalia" festivāls sācies 15.februārī. Tie bijuši auglības un ražības svētki, kuri tika svinēti par godu Faunam, Senās Romas zemkopības dievam, un Romas dibinātājiem Romulam un Remam.

Festivāla sākumā Romas priesteru ordeņa "Luperci" biedri sapulcējušies svētajā alā, kurā, kā vēstīja ticējums, vilcene jeb Lupa bija uzaudzinājusi Romas dibinātājus Romulu un Remu. Priesteri vispirms upurējuši kazu, kurai bija jānodrošina ražība, un suni, kas simbolizēja šķīstīšanos. Pēc tam zēni sagriezuši upurētās kazas ādu sloksnēs, iemērkuši tās asinīs un viegli pātagojuši ar asiņainajām sloksnēm gan sievietes, gan labības laukus. Romiešu sievietes nav baidījušās no šīs pieskaršanās, jo tā nodrošinājusi lielāku iespējamību nākamajā gadā kļūt par māti.

Kā vēsta leģenda, vēlāk svētkos visas Romas jaunavas ievietojušas zīmītes ar saviem vārdiem lielā urnā. Pēc tam katrs neprecētais vīrs izvilcis no urnas zīmīti ar kādas sievietes vārdu, tā izveidojot pāri nākamajam gadam. Šie nejauši izvēlētie pāri itin bieži arī apprecējušies.

498.gadā pāvests Gelasijs pasludinājis 14.februāri par Svētā Valentīna dienu. Romiešu "pāru loteriju" pasludināja par nekristīgu un aizliedza ar likumu.

Par godu svētkiem šovakar plkst.18.30 kinoteātrī "Splendid Palace" demonstrēs filmu "Lēdijas portrets ugunī", bet plkst.21 - septiņas īsfilmas no Erotisko īsfilmu festivāla "Best Erotic Shorts". Programmā iekļautas īsfilmas no Spānijas, Brazīlijas, Francijas, Zviedrijas un Polijas. Īsfilmas demonstrēs oriģinālvalodā ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā.

Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Anatomijas muzejs izglītojošā Valentīndienas pasākumā veiks dzīvnieka sirds sekciju. Pasākums notiks kultūras telpā "Autentika", kur notiks izglītojoša lekcija un klātienē būs skatāma dzīvnieka sirds sekcija RSU Anatomijas un antropoloģijas institūta docētājas Marikas Garnizones izpildījumā.

Bet Dzintaru koncertzāle klausītājus šovakar aicina uz "Piektdienas vakara muzikālo šovu" kopā ar Dināru Rudāni, Aminatu, Rūtu Dūdumu-Ķirsi, The Ludvig, Dagni Roziņu un "The Beach Band". Mīlestībai veltītajā programmā skanēs 20. un 21.gadsimta pasaules mūzikas hiti un populāras latviešu melodijas.