5 likumi, kas jāiemāca bērnam par publiskās tualetes apmeklējumu
Ja pieaugušais izprot to, kādas higiēnas prasības un kāpēc jāievēro, apmeklējot publisko tualeti, tad bērniem to izdarīt ir grūtāk. Infektoloģe Iveta Jukšinska Mammamuntetiem.lv stāsta, kas jau no maza vecuma bērnam jāmāca par publiskās tualetes apmeklējumu.
Infektoloģe stāsta par riskiem, ar kādiem iespējams saskarties, bērnam apmeklējot publiskās labierīcības: “Visbiežāk sastopamās un izplatītākās ir zarnu infekciju slimības. Atliek kaut uz īsu brīdi būt tiešā saskarsmē ar mikrobiem, lai bērns saslimtu ar kādu infekciju. Tāpat, lai arī ļoti maza, bet tomēr pastāv varbūtība saslimt ar STS (seksuāli transmisīvajām slimībām) – hlamīdijām, gonoreju, trihomonām un sifilisu. Tas iespējams, apsēžoties uz klozetpoda - īpaša vērība šim jautājumam būtu jāpievērš meitenēm.
Jāņem vērā, ka arī ar A hepatītu iespējams sasirgt, neievērojot higiēnas normas sabiedriskajās labierīcībās. Vienmēr jāatceras, ka vienīgie cilvēki, par kuru rīcību varam būt pārliecināti, esam tikai mēs paši. Nav iespējams zināt, vai cilvēks, kurš tualeti apmeklējis pirms bērna, nesirgst ar kādu slimību, vai viņš ir ievērojis personisko higiēnu un, vai labierīcības tiek pienācīgi uzkoptas.”
Bērniem jau pirms skolas gaitu uzsākšanas būtu jāpārzina higiēnas prasības, apmeklējot labierīcības. Jo ātrāk tas mācīts un rādīts, jo ātrāk bērns kļūs patstāvīgs un spēs ikdienā parūpēties par savu veselību.
“Viss ir atkarīgs no audzināšanas ģimenē un tā, kā vecāki par šīm nozīmīgajām tēmām runā ar savām atvasēm. Ņemot vērā, ka bērni, uzsākot skolas gaitas, paši patstāvīgi apmeklē labierīcības, viņiem jāzina arī vairāki personiskās higiēnas noteikumi. "Pēdējais brīdis, kad bērnam ierādīt higiēnu sabiedriskā tualetē, ir bērna piecu gadu vecumā, lai gan šādas lietas ir labi sākt pārrunāt vēl no agrāka vecuma,” uzskata infektoloģe Iveta Jukšinska.
Higiēnas likumi publiskā tualetē:
1. Izvairīties no pieskaršanās tualetes podam.
To ir iespējams izdarīt! Bērnam jāiemācās nokārtoties pustupus - tā, lai izvairītos no tiešas saskares ar tualetes podu. Ja tas nav iespējams, uz tualetes poda brilles var uzklāt tam paredzētās salvetes vai tualetes papīru, kā arī arvien biežāk tualetēs tiek nodrošināti dezinfekcijas līdzekļi.
2. Pēc tualetes apmeklējuma, pareizi jānomazgā rokas.
Pirms roku mazgāšanas jāpārliecinās, vai pie roku mazgātnes ir visi nepieciešamie piederumi roku mazgāšanai;
- Jāsaslapina rokas un apakšdelmus zem tekoša ūdens strūklas;
- Jāpārklāj rokas ar ziepēm. Ieteicams izmantot šķidrās ziepes no slēgta traukam, jo uz cieto ziepju virsmām un ziepju traukos var būt dažādi mikroorganismi no iepriekšējiem lietotājiem.
- Ziepes rokās kārtīgi jāsaputo;
- Vismaz 15 sekundes enerģiski jāsaziepē roku virsmas;
- Kārtīgi no visām pusēm jānomazgā plaukstas, pirkstu starpas, pirkstu gali pretējās roku delnās, abu plaukstu virspuses, abi īkšķi pretējo roku delnās, kā arī nagi;
- Mazgājot rokas, tās nevajag turēt zem ūdens strūklas. Pēc paviršas roku mazgāšanas uz rokām paliek vietas, kur var saglabāties infekcijas slimību izraisītāji;
- Vismaz 10 sekundes, rokas jāskalo zem tekoša ūdens;
- Rokas nosusina ar tīru dvieli. Ieteicams izmantot vienreiz lietojamos papīra dvieļus. Koplietojamie auduma dvieļi nav ieteicami, jo nav zināms, cik rūpīgi rokas mazgāja cilvēki, kuri dvieli lietojuši pirms tam. (1)
3. Iespēju robežās pēc iespējas mazāk jāpieskaras lietām, kas pastāvīgi atrodas labierīcībās.
Ar roku regulējamu krānu jāaizgriež ar papīra dvieļa palīdzību. Uz ūdens krāna rokturiem var atrasties slimību izraisītāji, jo tiem pieskaras arī pirms roku mazgāšanas. Tāpat roku mazgāšanas laikā jāizvairās no ūdens šļakstīšanās vai pieskaršanās izlietnei, bet vienreiz lietojamie papīra dvieļi jāizmet atkritumu tvertnē, nepieskaroties papīrgrozam ar rokām.
4. Izejot no publiskās tualetes, jācenšas nepieskarties durvju rokturim.
Mēs nevaram būt pārliecināti par to, cik rūpīgi rokas nomazgājuši cilvēki, kuri labierīcības apmeklējuši pirms mums. Pat ja bērns kārtīgi nomazgās rokas, bet pieskarsies rokturim, uz kura ir mikrobi un baktērijas, tas apdraud bērnu tikt pie kādas vīrusu infekcijas.
5. Apmeklējot publisko tualeti, neņemt līdzi pārtiku.
It kā pašsaprotami, jo, ko gan ar ēdienu darīt tualetē. Tomēr, kā zinām, tad bērni labprāt našķojas ar bulciņām un dažādām uzkodām. Ko darīt, ja šādā brīdī ir vajadzība apmeklēt publisko tualeti? Iesāktais našķis jālūdz paturēt cilvēkam, ar ko kopā ir bērns vai arī vispirms ēdiens jāapēd un tikai tad jādodas uz labierīcībām.
Ieteikums!
Ja nav pieejams aprīkojums roku mazgāšanai, roku dezinfekciju iespējams veikt bez mazgāšanas, lietojot ātras iedarbības roku dezinfekcijas līdzekli. Roku dezinfekcija bez mazgāšanas vēlama tikai tad, ja rokas nav acīmredzami netīras.
Izmantotie avoti:
1. https://www.spkc.gov.lv/lv/profesionali/ieteikumi-skolam-un-bernudarzi/get/nid/19