"Kurts Coffee" saimniece Ketija publicē aizkustinošu ziņu par savu puisīti Kurtu: "Es ticēšu rūķītim un cerēšu..."

Karlsonu ģimenē aug Kurts - 6 gadus vecs puisītis ar īpašām vajadzībām, invaliditāti. Mamma Ketija sava dēla veselības uzlabošanai, rehabilitācijai un nākotnei radījusi kafijas namiņu "Kurts Coffee" Krišjāņa Barona ielā Rīgā, netālu no "Bērnu pasaules" (vairāk informācijas meklē Facebook lapā facebook.com/kurtscoffee - pērkot gardo kafiju un virtuļus, mēs katrs varam atbalstīt Kurtu).

Bez dēliņa Kurta ģimenē ir arī divas meitas - vecākā māsa Mia un Kurta dvīņumāsa Olīvija, un Karlsonu ģimenes spēks ir patiešām apbrīnojams.

"Saprast, cik smagi ir dzīvot un diendienā vērot to mazo cilvēciņu blakus - mūsos ir milzīgs pārdzīvojums par milzīgu traģēdiju un neizsakāmi smeldzoša sāpe. Un tas neattiecas vien uz mani..." sociālajos tīklos raksta māmiņa Ketija.

"Ģimenē aug arī lielā māsa Mia un Kurta dvīņu māsiņa Olīvija. Mēs nereti sakām, ka viņas noteikti izaugs par labiem cilvēkiem - humānas, labsirdīgas, izpalīdzīgas, saprotošas... Bet retāk sanāk aizdomāties par faktu, kā tas patiesi ietekmē līdzās augošos bērnus un cik dziļš viņām ir šis pārdzīvojums."

Ketija padalījusies epizodē no ģimenes sadzīves, kas parāda, cik dziļas un patiesas ir abu māsu emocijas un vēlme palīdzēt Kurtam, lai arī viņš varētu piedzīvot laimīgu nākotni.

"Vakar vakarā, pošot Kurtiņu naktsmiegam, zem spilventiņa atradu šo zīmīti un konfektīti blakus. Es mazliet apmulsu, jo skaidrs, ka Kurts pats to neuzrakstīja...

Blakus bija arī Olīvija, un es viņai jautāju - kas tad tas? Mazā ierausās man blakus gultā, apskāva un sāka raudāt... Abas ar māsu bija skatījušās multenīti, kur - ja paliec zem spilvena savu lielāko vēlēšanos un konfektīti, tad atnākšot rūķītis. Viņš apmaiņā pret saldumiņu piepildīšot Tavu vēlēšanos!

JŪS SAPROTAT? Raudāt nu jau sākām mēs abas, mana sirds sažņaudzās vēl ciešāk nekā citreiz - es nespēju valdīt emocijas, un asaras spiedās no acu spraudziņām kā Niagāras ūdenskritums... Māsas bija nolēmušas... Viņas ... Neviena no viņām sev zem spilvena nebija palikusi nevienu pašu vēlēšanos - nekādi telefoni, nekādas mantas vai izklaides... Viena vienīga vēlme....

Es noteikti nevēlos saraudināt Jūs, negribu, lai sekošana Kurta stāstam liek Jums saskumt... Bet es nevarēju nepadalīties ar šo stāstu. Tā lapiņa ar konfekti jau otro nakti stāv zem Kurta spilventiņa, un es esmu pārāk gļēva viņu no turienes izņemt. Es tāpat kā māsas - ticēšu rūķītim un cerēšu, ka kādu dienu tā konfekte tiks apēsta..."