Omes pankūkas un ekspedīcija pa gaismas ceļu: četras daudzbērnu ģimenes stāsta, kā svinēs valsts svētkus
Svecīšu gaismas ceļš, svētku parāde, kartupeļu pankūkas, pīrāgi un kopīga mājas rotāšana – tās ir tikai dažas no valsts svētku tradīcijām, kuras godā tur daudzbērnu ģimenes.
Šis ir ne tikai Latvijas simtgades gads, bet arī Latvijas Goda ģimenes gads, kurā īpaša uzmanība pievērsta un godā celtas daudzbērnu ģimenes. Kā viņi svin valsts svētkus un ar ko tie būs īpaši, stāsta četras daudzbērnu ģimenes.
Ekspedīcijā pa Gaismas ceļu
“Svētku izjūtu rada kopīga mājas rotāšana un mielasta pagatavošana. Kad visa ģimene kopīgi darbojas, skan mūzika, smiekli, tiek stāstīti notikumi un notiek kopīga nākotnes plānu kalšana,” teic septiņu bērnu mamma Kristiāna Tēberga.
Viņiem valsts svētki ir ģimenes svētki, kurus Tēbergi svin mājās. Visas tradīcijas ir radušās gadu gaitā un ir mainīgas, bieži vien tās rodas spontāni. “Kā jau ģimenes svētkos, neiztrūkstošs ir svētku galds, kur īpaši padomāts par noformējumu, un bērni rūpējas, lai galdā celtie ēdieni būtu Latvijas karoga krāsās, tāpēc vienmēr ir biešu salāti, siļķe kažokā un kāda īpaša kūka ar sarkanbaltsarkanu glazūru. Es pati cepu pīrāgus, kas ir obligāta svētku sastāvdaļa,” atklāj Kristiāna.
“Agrāk, kad dzīvojām Rīgā, katru gadu gājām fotografēties pie Brīvības pieminekļa. Tad pēc bildēm varēja redzēt, kā bērnu bariņš ar katru gadu aug lielāks un lielāks. Tagad esam pārvākušies uz Jūrmalu, bet arī šeit ir vairākas lieliskas svētku tradīcijas. Jūrmalā katru gadu top Gaismas ceļš ar svecītēm,” stāsta Kristiāna.
Agrāk paši jūrmalnieki to veidoja spontāni, tagad to organizēti dara skolas – skolēniem un viņu vecākiem piešķir katram savu konkrētu ceļa posmu, kurā iededz svecītes no Lielupes līdz pat Ķemeriem. Tēbergi parasti ekspedīcijā pa Gaismas ceļu dodas pēc svētku galda, vēl pirms deserta, un pa ceļam iededz iztrūkstošās vai nodzisušās svecītes.
Viena no meitām šogad mainījusi skolu un tagad mācās Jūrmalas ģimnāzijā – tas nozīmē, ka arī viņai būs piešķirts kāds ceļa posms, kurā jāiededz sveces, un ģimene noteikti iesaistīsies.
Kristiāna atzīst, ka šogad jutusi īpašu uzmanību daudzbērnu ģimenēm, jo pati bijusi valsts iniciatīvas Latvijas Goda ģimenes gads vēstnese un apmeklējusi demogrāfijai veltītu starptautisku konferenci Laiks bērniem. “Esam arī ir sagaidījuši atzinību no valsts – gan piemaksas pie pabalstiem, gan arī bērni beidzot var pārvietoties ar vilcienu par normālām naudiņām, ko nodrošina 3+ Ģimenes karte (11. un 18. novembrī vilcienos un reģionālo maršrutu autobusos pilnībā bez maksas – Red.). Tas ir ļoti, ļoti nozīmīgi un ārkārtīgi jauks ģimeņu novērtējums.”
Valsts svētkos Tēbergu ģimene citiem novēl: “Lai nākamie simt gadi Latvijai būtu bez kariem un ražīgi, lai mēs dzīvojam mierā un saticībā!”
Galdā vecmāmiņas pankūkas
Ādažnieku Zaķu ģimenē aug četri bērni – Letīcija, Endijs, Domeniks un Abigeila –, un viņi ir vieni no konkursa Mana Latvijas Goda ģimene laureātiem. Mamma Monta Zaķe stāsta: “Mūsu lielajā pulkā katriem svētkiem ir savas tradīcijas un burvība. Arī šogad svinam Latvijas dzimšanas dienu – simtgades svētkus. Bērni vēlas daudz sarkanbaltsarkanu balonu, vīrs liks mastā karogu, un es kā katru gadu cepšu brīnumgardās kartupeļu pankūkas – tās iegājušās kā latviešu maltīte no manas vecāsmammas.”
Ģimene uzskata, ka liela nozīme ir pašiem apzināties savas valsts vērtību un izzināt vēstures notikumus, tas ir iemesls, kāpēc viņiem šie svētki ir nozīmīgi. “Manuprāt, ir ļoti svarīgi bērniem iemācīt, ko īsti simbolizē 18. novembris un kāpēc tas ir tik nozīmīgs. Vecākais dēls Endijs apmeklē Jaunsardzes nodarbības, kur ļoti liela loma ir lepnumam par Latviju kā valsti. Arī meita Letīcija savos vēstures projektos ir radusi daudz atbilžu par to, kas ir šie svētki,” lepojas Monta.
Zaķu ģimene uzskata, ka galvenais notikums 18. novembra svētkos ir militārā parāde. Arī šogad ģimene turp iecerējusi doties. “Lai arī mazais Domeniks un Abigeila izjūt to, kāpēc ir svarīgi būt latvietim, un ar to lepotos!” saka Monta, piebilstot, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados pie apģērba visi nēsās sarkanbaltsarkanās lentītes, tādējādi esot vienoti ar pārējiem latviešiem.
Kivilandu ģimene dosies uz "Staro Rīga"
“Svētkus svinam katru gadu, bet vienmēr tie izvēršas mazliet citādi. To ietekmē dažādi apstākļi – gan bērnu vecums attiecīgajā gadā – ar pavisam maziem bēbīšiem uz Rīgu nebraucam –, gan veselības stāvoklis. Diezgan bieži kāds ir saslimis tieši uz svētkiem, tad arī nekur nebraucam, kā arī laika apstākļi – arī pavisam sliktā laikā grūti no mājas izkustēties,” atzīst piecu bērnu mamma, Latvijas Goda ģimenes gada vēstnese Līga Liepa-Kivilande no Ikšķiles.
Parasti viņi svētku izjūtu izbaudīt brauc uz Rīgu – uz parādi un Staro Rīga. Mājās klāj galdu, cep torti, kuru dekorē karoga krāsās ar dzērvenēm un putukrējumu, bet vakarā iet uz salūtu turpat Ikšķilē. Tomēr šogad svētku salūtu par godu Latvijas simtgadei plānots skatīties Rīgā.
“Kad gaidīju otro meitiņu, devāmies uz parādi Rīgā (viņa piedzima 21. novembrī). Vīrs uz pleciem paņēma vecāko meitu Loti, kurai tolaik bija trīsarpus gadi. Lotei rokā bija karodziņš. Liels bija mūsu pārsteigums, kad nākamajā nedēļā atvērām toreizējo iknedēļas žurnālu Republika un atvērumā ieraudzījām mana vīra un Lotes tuvplānu un vēl dažus mūsu radus fonā – skaisti!” atmiņās dalās Līga.
Citu gadu ģimene valsts svētkus devusies svinēt uz Pāvilostu, kurp katru gadu vasarā dodas atpūtā uz nedēļu. “Vienu vasaru nolēmām, ka varētu Pāvilostā nosvinēt 18. novembri, un jau laikus rezervējām naktsmājas. Braucām diezgan liela kompānija – mūsu ģimene, brāļa ģimene un mani vecāki. Laiks bija vējains, ļoti rudenīgs, un nākamajā rītā gājām uz jūru un lasījām dzintarus – tie bija diezgan sīki, bet ļoti daudz!" priecājas Līga.
Sirmo ģimene gatavos torti
Sirmo ģimene dzīvo Madonas novadā, un viņu saimē aug septiņi bērni – pieci pašu un divi ir audžubērni. Viņus kā atbildīgu un mīļu daudzbērnu ģimeni šogad konkursam Mana Latvijas Goda ģimene izvirzīja gan Madonas novada bāriņtiesas pārstāve Praulienas pagastā Sandra Lauva, uzsverot, ka šai ģimenei piemīt spēks, kuru caurvij bezgalīga mīlestība, gan arī viena no meitām – Emīlija, rakstot, ka mamma Edīte ar visu lielo saimi ir kas patiesi īpašs.
Edīte arī pati nākusi no daudzbērnu ģimenes, tāpēc šīs rūpes viņai nav svešas. Gādību, mīļus vārdus un atbalstu no vecākiem bērni saņem ik dienas, un arī svētkos, esot visiem kopā, ģimeniskums ir īpaši jūtams. Sandra Lauva atklāj, ka Edītes pārliecība ir: “Tieši ģimenē sākas cilvēka dzīve, un ģimene ir mīlestības un savstarpējās cieņas avots, tā ir dzīves vērtība, kurā tiec iedvesmots, iegūsti priekšstatu par uzticēšanos un jūties piederīgs kā puzles kauliņš, bez kura puzle nebūtu pilnīga.”
Par svētku svinēšanu Edīte ar gandarījumu stāsta: “Kā katru gadu, arī šogad kopā ar bērniem gatavosim svētku torti. Vēlāk taps arī svētku vakariņas un ar televīzijas ekrānu starpniecību kopā vērosim svētku salūtu. Rīgā uz salūtu ir sanācis būt vien divas reizes, jo ar mazuļiem līdz galvaspilsētai tikt nav tik vienkārši.” Pagastā katru gadu valsts jubilejai par godu tiek rīkots koncerts, kuru ģimene iecerējusi apmeklēt arī šogad. “Un pēc tam jau sāksim gaidīt Ziemassvētkus,” smaida mamma.
