Aborts redzams tēva, nevis mātes plaukstā. Jeb - ko stāsta mūsu roku līnijas

Ar Natāliju "Patiesā Dzīve" tikās pirms trim gadiem, kad viņa viesojās Latvijā, taču atziņas, ko sniedza vēdiskās kultūras pārzinātāja, ir aktuālas arī šodien.  Galvenās –  mēs varam mainīt likteni, mēs varam uzlabot savas dzimtas karmu:  bērnu, mazbērnu, arī savu. Mēs varam daudz,  ja esam gatavi strādāt, mainīties.  

Kreisā roka – liktenis, labā – ko tu ar to dari

“Vēdiskā kultūra ir tik daudzšķautņaina, ka runā burtiski par visu, tāpēc katrs var izvēlēties savu ceļu,” sāk stāstīt Natālija. “Vispirms aizrāvos ar kulināriju, gatavoju veģetāros ēdienus, tad pakāpeniski pievērsos nopietnākām lietām, sāku apgūt zinātnes, kas aplūko personību un likteni, – astroloģiju, numeroloģiju. No visa plašā klāsta izvēlējos sev vistuvāko – hiromantiju. Kāpēc?

Numeroloģija un astroloģija ir statiskas zinātnes, jo, kad cilvēks piedzimst, planētas atrodas noteiktā stāvoklī un nosaka viņa personības īpašības, attīstības iespējas un ierobežojumus. Jā, ir karma, tomēr cilvēks tajā daudz ko var mainīt, ja dzīves laikā interesējas, mācās, dara labus darbus.

Astroloģija apgalvo, ka cilvēkam ir tikai 30 procentu izvēles brīvības. Pēc profesijas esmu pedagoģe, tāpēc domāju: kā tad tā, visa izglītības sistēma balstīta uz to, lai attīstītu personību, veicinātu pozitīvas pārmaiņas, bet te – tik mazs procents izvēles brīvības! Taču esmu optimiste un ticu, ka cilvēks spēj mainīties.
Pētot hiromantiju, sapratu – patiesi, ir statiskā, nemainīgā kreisā roka, kur kā noteikts zīmējums redzama karma, un ir labā roka, kur parādās daudz jaunu zīmju atkarībā no tā, kā cilvēks rīkojas, kādas izvēles izdara, kādus lēmumus pieņem.

Mūsdienās visi dzīvojam pēc labās rokas principa, un tas nozīmē, ka paši ietekmējam savu likteni, veidojam karmu. Paskaidrošu. Vēdas atzīst, ka sievietei jābūt aiz vīra (krieviski – za mužem), tātad pilnībā jāpaļaujas uz vīru, jo sieviete ir vāja, tāpēc kādam vīrietim – vīram, tēvam, onkulim vai brālim – vienmēr par viņu jārūpējas. Tas nozīmē, ka sieviete no hiromantijas viedokļa iet likteņa noteikto ceļu, atstrādā karmu, kas ierakstīta kreisajā rokā.

Rietumu sievietes dzīvo pretēji vēdās teiktajam. Viņas uzņemas atbildību par sevi, bērniem, reizēm arī par vīru, veido karjeru, pelna naudu, līdz ar to, tāpat kā vīrieši, dzīvo pēc labās, dinamiskās rokas principa.”

Plaukstu līnijas, kuras zīmējam paši

Natālija redz, kā mainās plaukstu līnijas. Dažiem paveras jauni, plaši ceļi, citiem, gluži pretēji, taciņas aizaug, sašaurinās. Hiromante novērojusi kādu interesantu lietu. Daži cilvēki, kas nodarbojas ar ezoterisko praksi, paši uzskata, ka garīgi progresē, taču plaukstu līnijas parāda pretējo – viņi vairāk runā, nevis dara, nekāda vieduma viņos nav. “Plaukstu līnijas ir neapstrīdamas – tās vai nu ir, vai nav. Es palūkojos uz roku un uzreiz redzu, vai cilvēks patiešām nodarbojas ar garīgu praksi vai arī tikai lielās,” stāsta Natālija.

Gribu zināt, ko nozīmē progress no karmas viedokļa. “Karma uz delnas ir kā šaurs ceļš ar zīmēm un līnijām, kas dod iespējas, bet tas, vai un kā tās izmantosim, ir atkarīgs no pašiem. Piemēram, iespēju zīme uz Marsa paugura norāda varbūtību aktīvi rīkoties, pieņemt lēmumus. Tie, kam ir zīme uz Saules paugura, spēj būt mērķtiecīgi, spilgti, veiksmīgi, savukārt aktīvs Veneras paugurs nozīmē labu seksuālo enerģiju.

Līnijas uz Merkura paugura vēsta par labām spējām komunicēt. Līnijas uz kreisās plaukstas ir iespējas, kas dotas kopš dzimšanas. Ja labajā, dinamiskajā plaukstā tās kļuvušas neizteiksmīgas, cilvēks nav darbojies Dieva dotajā virzienā.
Līdzko sāk nopietni un patiesi nodarboties ar garīgo praksi, rodas jaunas līnijas. Piemēram, parādās Marsa līnija, kas dublē dzīves līniju.

Marsa līnija ir kā otra dzīve, kas neatkarīgi no dzīves līnijas garuma un plaukstā redzamajām veselības problēmām dublē dzīvi. Arī slimības noritēs vieglāk, nekā sākotnēji bijis ierakstīts likteņa grāmatā. Plānveidīga, kvalitatīva dvēseles prakse spēj darīt brīnumus. Esmu redzējusi dažādu reliģisko tradīciju pārstāvju plaukstas un varu apgalvot – ja cilvēks lūdzas, meditē, uz delnas parādās Marsa līnija, kas viņu sargā; lai kas arī notiktu, fiziskais veidols būs normā. Kad dzīves līnija pārtrūkst un cilvēkam jāmirst, viņš tomēr dzīvo tik ilgi, kamēr stiepjas Marsa līnija. To tāpat vien Dievs nedāvā.

Esmu redzējusi, kā garīgiem cilvēkiem, kas nopietni meditē, izzūd prāta līnija, un tas nozīmē, ka viņi dzīvo meditatīvā stilā, kurā materiālajām vēlmēm vairs nav lielas lomas. Tikai trim vīriešiem esmu redzējusi Dieva zīmes uz Marsa paugura.

Ja sievietes zinātu, ko tās nozīmē, viņas meklētu tieši šādus partnerus. Tāds vīrietis ir ļoti augstsirdīgs, varonīgs, gatavs uzņemties atbildību, attīstīts gan garīgajā, gan materiālajā līmenī, viņš nekad nebūs nabags. Ir tādas Dieva zīmes, kas nāk cilvēkam līdzi no dzīves uz dzīvi.”

Plaukstas līnija kā upe

Natālija uzskata, ka hiromantiju nevar iemācīties pēc grāmatas, jāpēta daudzas rokas, zīmes ir jāredz un jāiztausta. “Ko darām mēs, rietumnieki? Ņemam grāmatu un mācāmies. Numeroloģiju var apgūt, lasot literatūru, bet hiromantiju nevar. Viena un tā pati zīme dažādās plaukstas vietās dod dažādu rezultātu, arī variantu un kombināciju ir ļoti daudz. Krusts tiek uzskatīts par sliktu zīmi, bet uz Jupitera paugura tas paspilgtina labās īpašības. Nereti ieraugu līnijas, ko neesmu apguvusi. Tad braucu uz Indiju un jautāju skolotājiem. Mācību process notiek visu laiku.”

Natālija stāsta, ka Rietumu cilvēkiem rokas ir pārslogotas ar zīmēm, turpretī Austrumu sievietēm rokas ir tīras – uz tām ir maz papildu līniju, ir tikai galvenās, kas dod iespēju dzīvot šajā ķermenī, domāt un sapņot. Savukārt papildu līnijas izgrūž cilvēku sociālajā vidē un liek realizēties. “Ja tev ir tā līnija, tev jāiet, jādara, jāīsteno sevi, bet Austrumu sievietei nekur nav jāiet – viņa paliek mājās, kur jūtas komfortabli un ir laimīga. Respektīvi, viņām nav vēlmes realizēties. Mūsu sievietēm ir ļoti daudz iespēju un dievišķu zīmju, kas mudina piepildīt vēlmes. Pretējā gadījumā nākamajā dzīvē viņas piedzims ar degradētām līnijām.

Ja cilvēks daudzas dzīves pēc kārtas ir kaut ko mērķtiecīgi darījis, daudz strādājis un sakrājis Dieva dotās iespējas, piemēram, Merkura līniju, kas dod iespēju komunicēt, ceļot, kļūt par ārstu vai dziednieku, bet šajā dzīvē viņam ir iespēja neko nedarīt vai arī viņš aiz slinkuma neliek lietā iepriekš sakrāto pieredzi, nākamajā dzīvē viņš piedzims bez šīs iespējas. Žēl, jo daudzas dzīves taču ir veltītas kādu spēju attīstīšanai. Ir zīmes, kas plūstoši pāriet no vienas dzīves uz nākamo. Plaukstas līnija ir kā upe – ja tecējums ir labs, upe būs tīra, gultne neaizaugs, enerģija plūdīs. Ja ūdens netek un gultne aizaug, upe pārvērtīsies purvā.”

Slazds latviešu sievietei

Mēs nevaram būt tādas kā Austrumu sievietes, jo katrs cilvēks piedzimst tajā valstī un pilsētā, kurā vislabāk var realizēt iespējas, kas nāk līdzi no iepriekšējām dzīvēm. Katras tautības un valsts sievietēm ir raksturīgas zīmes. Natālija novērojusi, ka latvietēm ir attīstīta Venera, kas dod estētismu, radošumu, izsmalcinātību. Savukārt Ukrainā šī pati Venera sniedz seksuālāku un materiālistiskāku noskaņojumu.

Natālija dalās iespaidos: “Latvietēm ir svarīgas sociālās norises, ukrainietēm – mājas dzīve. Krievietēm Venera ir vāja, bet spēcīgs Mēness, kas dod savaldību, mierīgu prātu. Iznāk tā, ka latviešu un ukraiņu sieviešu prāti ir nemiera pilni.

Latviešu sievietēm Marss ir attīstītāks nekā latviešu vīriešiem, tāpēc viņas ir aktīvas, darbīgas. Šādu sievieti mājās neieslēgsi, viņai jārealizējas. Ja latviete mācās, viņa to dara ar interesi, iedziļinoties un zināšanas liekot lietā. Ukrainiete apgūtās zināšanas ienesīs mājās, arī krievieti lieku reizi ārā neizgrūdīsi. Reizēm latvietēm ir spēcīga Saule, kas dod spilgtumu un ambīcijas.

Tomēr jāatceras – ja sieviete ir stiprāka un vada ģimeni, viņa ilgi neizturēs. Pienāks brīdis, kad viņa kļūs nelaimīga. Dziļākajā būtībā sievietei tomēr jābūt aiz vīra, jo viņa grib atslābināties, justies aizsargāta un mierīga.

Daudzas latvietes ir kā slazdā, jo viņām ir grūti atrast par sevi spēcīgāku vīrieti. Viņas saviem vīriem ir kā mammas, vīrs ir kā bērns, un pēc kāda laika tas apnīk. To redzu semināros – sievietes ar labām Dieva zīmēm, bet nogurušas, un visām ir viens jautājums: kur ņemt enerģiju? Sieviete nav robots, kas strādā darbā un mājās. Latvietēm es ieteiktu realizēt sevi ārpus ģimenes, bet mājās būt pūkainām, maigām, trauslām, saudzējamām, skaistām.

Tomēr, neraugoties uz smago ikdienas nastu, sievietes pilnveidojas, atrod laiku, lai mācītos, apmeklētu lekcijas. Viņas saglabā optimismu, kaut gan nopietnai garīgai praksei viņām laika neatliek. Kamēr strādāju skolā, arī es tāda biju. Mans garīgais skolotājs teica, ka manā prātā nav vietas hiromantijai, jo tajā ir pārāk daudz visa kā. Viņš ieteica attīrīties Gangā. Sākumā to uztvēru skeptiski, bet, kad arī Indijā to ieteica vairāki cilvēki, nodomāju – jāpamēģina. Tikai pēc ilgāka laika sapratu savu problēmu – manī bija daudz stresa, satraukuma, lieku domu. Ja prātā ir spriedze, pārāk liela atbildība, maksimālisms visā, ko dari, ir neiespējami apgūt hiromantiju un numeroloģiju. Ir jāsāk dzīvot citādi, jāiemācās atslābt un meditēt.”

Aborts redzams tēva plaukstā

Jautāju, no kura – mātes vai tēva – dzimtas koka atzariem cilvēks saņem karmiskus lāstus vai dāvanas. Hiromante uzskata, ka tas vēl nopietni jāpēta. “Seni teksti vēsta, ka karmiskie aspekti cilvēki dzīvē ienāk pa tēva līniju. Tēva un dēlu plaukstas bieži vien ir līdzīgas.

Vēdiskā astroloģija atzīst, ka ģimenēs pulcējas cilvēki ar līdzīgām karmām. Ir arī karmisks pienākums, piemēram, jāturpina lieta, ko sācis vecaistēvs un tēvs, jo ne velti pasaulē esat ieradies tieši šajā ģimenē. Ja cilvēks ir darījis kaut ko ļoti labu, piemēram, pieņēmis un audzinājis svešus bērnus, tas ir morāls varoņdarbs, kas parādās plaukstu līnijās un pāriet nākamajā paaudzē pa sieviešu līniju.

Vīrieši domā, ka viņu karmai nekaitē aborts, bet tā nav tiesa – pārrautās bērnu līnijas ir redzamas gan sievietes, gan vīrieša plaukstā, un nav svarīgi, ka tēvs par to nav pat zinājis. Gaidāmie aborti ir redzami jau mazu bērnu plaukstās. Nedzimušā bērna likteni var mainīt, bet to nav viegli izdarīt. Sievietei, kas garīgi nepilnveidosies, būs maz izredžu saglabāt mazuli.”

Natālija ir pārliecināta, ka cilvēks spēj stāties pretī likteņa apstākļiem, bet tas ir ļoti sarežģīti. Ko darīt? “Lūgties, likt pretī ticību – vienalga, kāda tā būtu. Galvenais ir to darīt katru dienu. Esmu redzējusi cilvēkus, kas spējuši paildzināt dzīves līniju un uzlabot sirds līniju, proti, kļuvuši sirsnīgāki, labāki. Mūsdienās notikumi seko cits citam lielā tempā, laiks ir sarāvies, cilvēks nepārtraukti pieņem lēmumus, izdara izvēli un rīkojas. Tas viss rada karmu.”

Jādzer vai jāsajūk prātā

Natālija stāsta, ka plaukstas atklāj ekstrasensorās spējas, ko var noteikt pēc rokas struktūras. Neatkarīgi no dzimuma ir cietas un mīkstas rokas. Cilvēki, kuru rokas ir mīkstas un gludas, ir hiperjūtīgi, viņi ir kā skeneri, kas uztver enerģijas un noskaņojumu.

Smalkajiem, jūtīgajiem cilvēkiem reizēm ir ļoti grūti, viņi nespēj atrasties drūzmā, saspiestībā, piemēram, metro. Viņi ir dzimuši, lai kļūtu par ekstrasensiem, tāpēc viņiem viegli padodas meditācija, viņi spēj nolasīt informāciju. Šiem cilvēkiem noteikti tas jādara, pretējā gadījumā emocionalitāte un pārliekā jūtība viņus burtiski nogalinās. Ja viņi nerealizējas, viņi ātri mirst, jo psihe nepārtraukti ir pārslogota.

Esot cilvēki, kuru likteņa līnijās ierakstīts, ka viņi dzers. “Esmu redzējusi tādu cilvēku rokas, kurās redzams, ka viņiem nav iespējas nedzert. Viņu liktenis ir tik smags, apstākļi tik sarežģīti, ka viņi nespēj izturēt – atliek dzert vai sajukt prātā.”

Hiromantija Natāliju aizvedusi pie filozofiskiem secinājumiem par dzīvi. “Kad apguvu hiromantiju, palūkojos uz sevi citām acīm. Dziļāk apzinājos savas labās īpašības, iespējas un trūkumus un bez kritizēšanas raudzījos uz citiem cilvēkiem. Kādreiz domāju, ka viss ir paša rokās, daži cilvēki vienkārši ir slinki, neizdarīgi, bet hiromantija man atklāja, ka ikviena personība ir individuāla, ka dzīve mēdz tā iegrozīties, ka cilvēkam nav iespēju tikt galā ar spriedzi.

Jā, mēdz būt arī tā, ka redzu – ja cilvēks beigs dzert, viņš nonāks trakonamā. Vīrietim ir jāattīstās sabiedriski, jāgūst panākumi, jākonkurē – tādi ir Dieva un dabas likumi. Pretējā gadījumā viņš jutīsies nepilnvērtīgs. Sievietei ir citādi – viņa var gūt gandarījumu, rūpējoties par mājām un bērniem. Indijā mēdz teikt, ka katram ir iespēja, katrs var atrast svēto, lai mainītu savu dzīvi. Diemžēl pie mums svētie nestaigā pa ielām.”

Es zinu, kad miršu

Neparastākais un pārsteidzošākais notikums hiromantes praksē atgadījās pirms vairākiem gadiem Indijas brauciena laikā. “Dažas dienas pirms brauciena man piezvanīja vīrietis un lūdza, lai paņemam līdzi viņa sievu. Mēs neņemam uz Indiju gadījuma cilvēkus, bet vīrietis bija tik uzstājīgs, ka nebija iespējams atteikt. Ieradās divas sievietes – vīrieša sieva ar māsu –, un es sapratu, ka viņas pat īsti nezina, kurp dodas, jo līdzi bija paņēmušas klimatam neatbilstošu apģērbu.

Mani satrauca arī tas, ka vīrs, kas tik neatlaidīgi gribēja nosūtīt sievu svētceļojumā uz Indiju, bija ortodoksāls musulmanis. Viņš sievai bija teicis: “Tev noteikti jābrauc un jātiek galā ar sevi, jāiedziļinās sevī un jāizprot.”

Mēs piestājām skaistā pilsētā augstu kalnos, kur atradās daudz dievnamu. Sagadījās tā, ka pilnīgi neplānoti nolasīju lekciju par hiromantiju. Pēc tam sieviete pienāca pie manis un lūdza individuālu konsultāciju. Es piekritu, ielūkojos viņas plaukstā un sapratu, ka dzīves līnija beidzas nākamajā gadā. Jā, diemžēl es redzu, kad beidzas cilvēka dzīve. Ikviens, kas nopietni nodarbojas ar hiromantiju, zina, kad un kā mirs. Tas ļauj uz dzīvi palūkoties filozofiski, piešķir tai citu jēgu. Līdz ar to tu saproti, ka ir lietas, ko vari mainīt, un arī tādas, ko diez vai izdosies ietekmēt.

Neviens hiromants neteiks klientam, cik ilgi viņš dzīvos un kā nomirs, ja vien šis jautājums netiks uzdots ļoti uzstājīgi. Manā skolā ir dzelžains noteikums – man nav tiesību satraukt cilvēka prātu ar informāciju, kas viņu var novest depresijā, no kuras viņam nav iespēju izkļūt un kaut ko mainīt.

Katru reizi man jāsaprot, ko varu teikt un ko ne, ar kādu informāciju šis cilvēks tiks galā, ar kādu nevarēs sadzīvot. Taču, ja jau cilvēks ir atnācis pie manis, ir jāatklāj, par ko jāpadomā, lai izvairītos no negatīvām sekām. Laikus pievēršot uzmanību veselībai un iekšējo orgānu diagnostikai, par 70 procentiem var samazināt slimību, kas būs pēc desmit gadiem.

Toreiz Indijā apjuku, jo sieviete bija jauna, trīs bērnu māte. Viņa teica, ka ir atbraukusi, lai lūgtos par vīru. Biju dilemmas priekšā, teikt vai neteikt, jo abām plaukstām bija vienādas zīmes, kas nozīmē, ka viņa pati šo situāciju nevar mainīt. Uzaicināju sievietes māsu, ielūkojos viņas plaukstās. Tur viss bija labi. Spriežot pēc karmas, māsai bija jāaudzina trīs bērni, un traģiska iznākuma gadījumā viņa, visticamāk, paliktu ar māsas vīru.

Izskaidroju situāciju, un māsa piekrita – jā, vajag pateikt taisnību, jo ne velti vīrs viņu tik savādā veidā bija atsūtījis šurp. Teicu jaunajai sievietei, ka viņai jāuzmanās, braucot ar automašīnu, jo nāves veids rokā bija skaidri redzams. Sieviete nekrita panikā, bet sāka lūgties un laimīgi dzīvo joprojām, lai gan ir pagājuši jau astoņi gadi. Pārbraukusi mājās, viņa pārgāja vīra ticībā. Izrādījās, ka viņš bija ļoti lūdzies par sievu, baidīdamies viņu zaudēt. Automašīna, ar kuru sieviete brauca, avarēja, bet viņa necieta.

Latvijā reiz sastapu garīgi tik attīstītu sievieti, ka viņa bija spējusi mainīt savu plaukstu – nivelēt materiālā prāta līniju, ikdienišķus satraukumus. Šādas pārmaiņas delnā var būt šizofrēnijas vai ļoti augstas garīgas attīstības rezultāts. Tādu plaukstu biju redzējusi tikai vienam vīrietim Indijā, kurš kopš bērnības nodarbojas tikai un vienīgi ar garīgu praksi, bet te parastai sievietei ir roka kā indiešu viedajam. Tā kā zīme ir tik reta, jautāju, ko viņa dara, ar ko nodarbojas. Viņa stāstīja, ka ieņem augstu amatu un viņai ir vairāki bērni. Jautāju, vai meditē, un viņa atbildēja, ka meditācija ir viņas dzīvesveids.”

Viens otram skolotājs

Natālija uzsver – pasaulē nekas nenotiek tāpat vien, mūsu dzīvē nav arī nejaušu skaitļu. “No numeroloģijas viedokļa dzimta ir sistēma, kurā tuvinieki neatkarīgi no vecuma ir ienākuši kā skolotāji vai skolēni. Pēc dzimšanas datiem izveidoju lielu tabulu, kurā var redzēt, ka daži cilvēki dzimtā ir dvēseles radinieki un viņu saikne ir ļoti cieša, tāpēc viņi cits citu jūt no liela attāluma. Ja dvēseles radinieks ir vīrs, veidojas saderība, kādu rāda romantiskās filmās un pēc kuras visi tiecamies, bet šai medaļai ir otra puse – ja nomirst tik tuvs cilvēks, palikušais zaudē lielāko daļu no sevis. Sievietei šādos gadījumos atjaunoties ir ļoti grūti, jo viņa jūtas kā zaudējusi kāju vai roku.
Bieži vien bērni nāk kā skolotāji saviem vecākiem, kuriem ir grūti atzīt, ka ir ieradies mazs skolotājs.

Bērni, kas atnākuši pasaulē bez ciešas saiknes ar vecākiem, jūtas vientuļi, nepiederīgi pie dzimtas. Saskaņā ar vēdisko mācību līdz četrpadsmit gadu vecumam bērns dzīvo no vecāku enerģijas un tikai pēc tam iegūst savu karmu. Šajā laikā pusaudzis kļūst it kā par citu personību, sākas protesti un konflikti ar vecākiem. Vecākiem vienmēr saku, ka ir ļoti svarīgi atrast bērna saikni ar kādu no dzimtas, un nav svarīgi, vai šis cilvēks ir starp dzīvajiem. Vecāki bērnam var sacīt: “Tu neesi viens, tu esi tāds kā tavs vectētiņš.” Ja bērns identificējas ar dzimtas sistēmu, viņam ir vieglāk izdzīvot.”

Natālija piebilst, ka vēdiskās zinātnes – astroloģija, numeroloģija un hiromantija – ir tikpat senas, cik cilvēces doma un reliģija. Lai gan Rietumos hiromantija tikusi izsmieta un noraidīta, mūsdienu zinātne ir apstiprinājusi senās mācības patiesumu. Kur gan citur, ja ne mūsu pasaulīgajās mājās – ķermenī – tiktu uzzīmēta dzīves pārgājiena karte!