Modele Luīze Salmgrieze par vīru portugāli: "Patīk, ka viņš labprāt runā par emocijām"

Ar Nuno (Nuno Câmpio, 38, modeļu aģents – Red.) esam pazīstami piecus gadus. Viņš ir portugālis, strādāja modeļu aģentūrā, kura mani pārstāvēja Spānijā. Tolaik viņam bija attiecības ar latviešu meiteni, un arī es nebiju brīva. Kad ar nelielu laika intervālu izjuka gan manas, gan viņa attiecības, Nuno pārcēlās uz Ņujorku un uzaicināja mani pāriet uz aģentūru, kurā strādāja.

Tobrīd jau divus gadus dzīvoju Parīzē un domāju – varbūt dzīvē kaut kas jāmaina? Vairākus gadus bijām ļoti labi draugi, un, lai gan starp mums vienmēr bija dzirkstele, iespēja attīstīt attiecības neradās. Pēc pārcelšanās uz Ņujorku viss notika ļoti ātri – nepagāja gads, kad sākām dzīvot kopā, pēc pusotra gada pieteicās meita, un pagājušā gada jūlijā apprecējāmies.

Apsvērām domu par kāzām Latvijā, taču man nepatīk lielas ceremonijas, turklāt šajā gadījumā jāraugās, lai visiem ir labi un jautri, un tas ir nevajadzīgs spiediens. Rīkojāmies vienkārši – attiecības oficiāli reģistrējām Ņujorkā, divu liecinieku klātbūtnē – ceremonijā piedalījās mūsu kopīga draudzene, amerikāniete un meitiņa Stella. Bija ļoti skaista diena, viss bija forši un mierīgi. Pirms tam man negribējās precēties, taču tagad, sakot “mans vīrs”, es ļoti lepojos.

Salīdzinot ar latviešu vīriešiem, Nuno ir daudz darbīgāks un emocionālāks. Ļoti karstasinīgs, kā jau portugāļi. Man šķiet, ka latvieši ir lēnāki un slinkāki, bet mūsu sievietes – ļoti stipras, un vīrieši pie tā ir pieraduši.

Man patīk, ka vīrs labprāt runā par emocijām. Latviešu vīrieši ir vēsāki, viņi saka “viss kārtībā”, pat ja tā nav. Ja ar bijušo draugu izrunāties bija grūti, tad Nuno ļoti patīk runāt par attiecībām, turklāt apspriest visas detaļas. Arī pēc strīdiem vienmēr saliekam punktus uz visiem "i". Viņš ir ļoti mīlošs un nekautrējas izrādīt savas jūtas vārdos un darbos.

Mums ir daudz kopīga – garšo vieni un tie paši ēdieni, patīk noteikta stila drēbes... Atšķiras tikai mūzikas gaume – es dodu priekšroku house mūzikai, viņš – rokam. Kultūras atšķirības nejūtu, taču esmu ievērojusi, ka viņam ļoti patīk karsts laiks. Kad pagājušajā vasarā Ņujorkā bija + 38 °C, vīrs jutās kā zivs ūdenī, bet es nespēju uzturēties ārpus kondicionētām telpām, savukārt ziemā, kad vēlos iet pastaigāties un priecāties par sniegu, viņam ir auksti.

Pašlaik izbaudu laiku kopā ar meitu. Viņa piedzima Latvijā, man pazīstamā vidē, jo starp savējiem jutos drošāk. Man ir liela ģimene – četras māsas, mamma un tētis. Ar Nuno viņi iepazinās neilgi pirms Stellas piedzimšanas. Protams, ģimenei labāk patiktu, ja mans vīrs būtu latvietis un mēs dzīvotu Latvijā, bet viņiem nav nekādu iebildumu. Zinot, ka dzimtenē esmu tik maz, vecāki nojauta, ka, visticamāk, nopietnas attiecības izveidošu ar cittautieti.

Viņi ir apraduši ar situāciju, lai gan reizēm izskan jociņi par to, kas mācīsies latviešu skolās, ja latviešu bērni dzimst ārzemēs... Mamma ļoti vēlas, lai mācu meitai latviešu valodu, un es to daru – kad esam divatā, runāju ar Stellu latviski, jo nevēlos, lai atbraucot uz Latviju, viņai ir liegta iespēja komunicēt ar manu ģimeni. Reizēm atskaņoju arī latviešu mūziku. Esam ar vīru runājuši, ka gribētos vēl vienu bērniņu, bet – man pietrūkst modeles darba, kas man patiešām patīk. Turklāt Ņujorkā mums nav palīgu. Dzīvojot Latvijā, bērnus reizēm varētu uzticēt mammai.

Pirms satiku Nuno, biju ļoti centrēta uz sevi. Augu kopā ar vairākām māsām un vienmēr sekoju līdzi savām mantām. Kopš agra vecuma par sevi rūpējos pati – saistībā ar modeles darbu daudz ceļoju, tāpēc nežēlīgajā modes industrijā sevi nācās pasargāt pašai. Nuno mani iemācīja būt pret cilvēkiem dāsnai un atvērtai – dot, neko negaidot pretī. Kad to iemācies, kļūsti laimīgāks. Nuno apgalvo, ka es viņam lieku daudz smieties un padaru dzīvi priecīgāku. Tā tiešām ir – mēs daudz smejamies!