Kā svētkos nepieņemties svarā

“Patiešām jauki, ka Ziemassvētku galdā ir gan zirņi ar speķi, sutināti kāposti, cepetis, piparkūkas un pīrāgi. Svēta lieta – tā arī jābūt. Tikai! Pašiem jābūt pietiekami saprātīgiem, lai nepārēstos. Nedrīkst ciemos doties tukšā dūšā. Pie svētku galda jāsēžas ar pamatiņu vēderā. Tas, ka visu vajag nogaršot – nēģu maizīti, Lapzemes sieru, karpu saldā krējuma mērcē –, ir apsveicami, jo ne jau katru dienu šādi brīnumi ir galdā. Bet vai tāpēc ir negausīgi jāpieēdas? Nesarijies! Ēd gardas lietas nobaudot – lēnām un svinīgi, kā jau svētkos pienākas. Nesteidzies! Nav bada laiki, kuros pie bļodas tika tas, kurš pirmais un kurš paguva vairāk paķert.

Nereti svētki notiek pēc vienota scenārija: tiek uzklāts galds, visi sasēžas ap to ar seju pret televizoru. Un tā mēs tiekam atstāti uz visu vakaru kārdinošu cepešu ielenkumā. Ko darīt? Lai tak ir! Mācies nepārēsties! Bet kā to darīt? Pirmām kārtām, pat, ja zināms, ka kārumu būs bez sava gala un mamma jau divas dienas stāv pie plīts, lai galds vai lūztu, nedrīkst ciemos doties tukšā dūšā. Bet mēs taču tā darām, vai ne? Sak, dāvaniņu atpelnīšu labi un garšīgi paēdot. Te der atcerēties, ka arī ikdienā pārēdamies tieši tad, kad izbadējušies darbadienas beigās ieklūpam lielveikalā. Pēc garas dienas seko tramīga rīšana. Ko šī pieredze mums māca? Tikai to, ka pie svētku galda jāsēžas ar pamatiņu vēderā. Jo dabas ritms cilvēkam paredz biežāku uztura uzņemšanu, līdz ar to ir vieglāk nepārēsties, jo visu laiku ir nedaudz pusēdis. Protams, svētkos būs kaut kas vairāk, būs gardumi, kādu ikdienā nav. Lai tā ir! Nereti aiz izsalkuma mēs nemaz lāgā nenovērtējam, kas galdā likts. Toties, ja jau mājās būs apēsta šķēle rupjas maizes ar kripatiņu biezpiena, ar skaidru, neizbadējušos prātu spēsim novērtēt, ko mums patiesi gribas nogaršot un izbaudīt.

Kādos gadījumos vispār nav vērts pieēsties? Piemēram, ja uz galda atrodams vien lielveikala kulinārijā iegādāts rasols, gatava pirkta grilēta vista, sašķērēta desa un šprotu bundža. Tad, kā lai to tā maigāk pasaka, tu tiec pavirši uzņemts. Mājasmāte tur dvēselīti vispār nav ielikusi. Ne jau šiem produktiem kāda vaina, nē! Vienkārši to visu arī ikdienā var bez pūlēm nopirkt. Toties, ja galdā ir sutināti kāposti un cūkas šņukuru – tiec uzņemts ar godu un turklāt tēmai atbilstoši! Tu esi ticis gaidīts, un mājastēvs vai mājasmāte ir centušies, lai radītu svētku noskaņu. Tad arī mielasts izdosies, nav šaubu.

Ja svinat svētkus mājās un pats esat atbildīgs, ko liksiet galdā un ko, iespējams, vēl dažas dienas pēc tam tiesāsiet, uz jums attiecas viss iepriekš minētais. Vienlaikus raugieties, lai visus tieši šiem svētkiem raksturīgos ēdienus atsvaidzinātu arī kāds vieglāks produkts, piemēram, paštaisīts rasols “atšķaidīts” ar dārzeņu plati, zirņiem tiek piedzerts klāt kefīrs, piparkūkas blakus ar mandarīniem, proti, lai uz galda nebūtu tikai smagi, sātīgi un trekni ēdieni, lai blakus delikatesēm parādās arī labās un vienkāršās lietas.

Tomēr, kad iedzerta tradicionālā šampanieša glāze, visas labās apņemšanās alkohola iespaidā var aizmirsties. Lai tā nenotiktu, jau laikus jāieplāno arī kaut pavisam nelielas, tomēr – fiziskās aktivitātes. Nav visu laiku jāsēž kā pielīmētam pie galda. Mudinām kompāniju uz aktivitātēm – rotaļām un dejām. Derēs arī pavisam neliela pastaiga, uguņošanas apskatīšana, svaiga gaisa ieelpošana, sniega pabaudīšana, ja vien laika apstākļi ar tādu būs apveltījuši. Jebkuri svētki var pārvērsties par izēšanos pie galda – bet tos var ari padarīt par neaizmirstamu pasākumu. Ja par to nav iedomājušies mājastēvs ar mājasmāti, kam jau tā būs bijušas pilnas rokas darba ar galda klāšanu, tad der pašam parūpēties par šova elementiem īstu svētku radīšanai.”