Latviešu dāmas izvēlas ārzemniekus. Vai tiešām viņi ir labāki par vietējiem puišiem?

Vispirms meklēsim atbildi uz jautājumu, kas tieši ļauj mums apgalvot, ka ārzemju vīrieši tomēr labāki par mūsējiem. Neveiksim zinātnisku pētījumu, nē, vienkārši pavaicāsim tām, kas ļoti stingri turas savās pozīcijās, spējot atspēkot katru mēģinājumu iebilst: Nemaz jau tik slikti tie latviešu vīrieši nav.”

Inese: jutos īpaša un izredzēta

Inese (32, lielo klientu menedžere) neslēpj, ka viņai nav lielas pieredzes ar ārzemniekiem. Tikai viena jauka Zviedrijā pavadīta nedēļa kopā ar libānieti, ko viņa joprojām nespēj aizmirst. "Biju aizbraukusi apciemot māsu, un kopā ar viņas studiju draugiem (visdažādāko tautību) gājām uz „disenēm, ķinīšiem” un restorāniem, un viens no šiem gājieniem man beidzās pie viņa mājās. Par tādu uzmanību no vīrieša puses Latvijā lielākoties varam tikai sapņot. Pirmkārt, viņam bija pašsaprotami pavaicāt, vai izsargājos.

Latvijā bieži visa atbildība par to, lai nepaliekam stāvoklī, ir jāuzņemas sievietēm. Otrkārt, mēs abi zinājām, ka pavadām laiku kopā, lai izklaidētos, un turpinājuma nebūs. Neraugoties uz to, viņš dāvināja man ziedus un visādus mīļus nieciņus. Visur, kur gājām, maksāja viņš. Jutos īpaša un izredzēta. Vēl ilgi pēc tam saņēmu no viņa sirsnīgas kartītes. Nevienu brīdi nejutos, ka viņš būtu mani izmantojis. Ko diemžēl nevaru teikt par Latvijas vīriešiem.”

Laila: viņi necentās teikt jēlus komplimentus

Savukārt Laila (35, strādā ministrijā) uzskata, ka viņai paveicies, jo gadījies būt kopā ar dažādu tautību vīriešiem. "Man bijušas attiecības ar īru, lietuvieti, portugāli un pat moldāvu. Labākais, ko varu par viņiem teikt, – esmu ar šiem vīriešiem jutusies bezgala viegli. Sākot ar bezjēdzīgu tērzēšanu un beidzot ar seksu. Man viņu klātbūtnē nebija jāizliekas par kaut kādu tur vāju sievišķi, lai tik viņiem tiek vīrišķās iekarošanas prieks. Man nebija jāvelk supermini vai jāataudzē garas blondas krēpes, lai tikai viņi nepadomā, ka neesmu gana sievišķīga. Katrs no viņiem bija absolūti cita tipa cilvēks, taču bija viņos arī kaut kas līdzīgs. Un tā nevar būt tikai sagadīšanās. Pirmkārt, viņi necentās teikt kaut kādus jēlus komplimentus vai rīkoties romantiski” ar mērķi, lai tak meitenei tiek.

Drīzāk otrādi – tie bija tik savādi vārdi un tik no sirds, ka brīžiem patiesi no tiem mulsu. Otrkārt, viņi nekaunējās kārtīgi atklāties, kļūt smieklīgi – moldāvs, piemēram, piedāvāja roku un sirdi un vēl pēc vairākiem gadiem attriecās uz Latviju, lai mēģinātu vēlreiz. Nekādas nenormālas mačo maskas, aiz kuras paslēpies nožēlojams kompleksu mākts radījums. Treškārt, viņi bija pieauguši vīrieši, nevis pārauguši vīriešu kārtas bērni, kuri visu laiku jāslavē un kam jāpalīdz rausties pa dzīvi. Ceturtkārt, no viņu puses jutu īstu cieņu, cieņu pret to, ko daru, kas esmu un kas pilnai laimei vajadzīgs man. Piektkārt, ar viņiem varēju iemīlēties tā, pa īstam – kad pazūd daži labi ikdienas tabu.”

Zane: vēlējās normāli un sakarīgi parunāties, nevis uzreiz likties gultā

Zane (28, finansiste) jau septīto gadu dzīvo Londonā un ir kopā ar jaunzēlandieti. Padzirdot, ka jautājums būs par ārzemju vīriešiem, viņa, ne mirkli nedomājot, saka galveno atšķirību: "Ja kāds no viņiem mani uzrunā, tad visbiežāk tāpēc, lai normāli un sakarīgi parunātos, nevis, lai uzreiz liktos ar mani gultā, kā tas bieži notiek Latvijā. Cilvēkiem ir citas intereses. Esot Londonā, redzu, ka viņi daudz ceļo un labprāt apmainās ar pieredzēm. Un, piemēram, man tas šķiet interesanti. Arī, ja kāds izsaka komplimentus, tad dara to nesavtīgi.

Latviešu meitenes uzreiz sāks domāt, ka džeks, visticamāk, vēlas pielabināties. Tagad nedēļu esmu Latvijā, un man ir sajūta, ka visas meitenes ir pilnīgi sabiedētas. Pat manas Latvijas draudzenes, redzot kādu runājam ar izskatīgāku meiteni, saka – viņi jau tikai tām skaistajām pievērš uzmanību un vienīgais, ko spējīgi piedāvāt, ir sekss. Ārzemju vīrieši ārējo izskatu neliek pirmajā vietā, viņu sabiedrībā varu justies brīvi un jautri un vienkārši labi pavadīt laiku. Bet, runājot par manu draugu, uzreiz jūtams, ka viņš nāk no zemeslodes saulainās puses. Jaunzēlandieši, tāpat kā austrālieši, ir ļoti pozitīvi un jauki, viņi izbauda dzīvi, nevis pavada to sūkstoties.”

Liene: droši vien arī Latvijā ir sakarīgi vīrieši, tikai neesmu viņus sastapusi

Liene (32, politikas zinātnes doktorante) pēdējos trīs gadus dzīvo Itālijā, attiecības sešu gadu garumā bijušas ar turku, pēdējos divus – ar poli. Viņa iepazinusi arī skandināvus un dienvideiropiešus. Viņai nekad nav bijusi īpaša vēlme būt kopā ar latvieti. Un Liene zina, kāpēc. Man nepatīk vispārinājumi,” viņa uzsver. Bet tas, ko esmu novērojusi, attiecas uz daļu Latvijas vīriešu, kas varbūt ir lielāka nekā citās nācijās. Pilnīgi noteikti Latvijā, tāpat kā citās valstīs, ir superīgi vīrieši, bet man nez kāpēc nav bijis ar viņiem jāsaskaras. Tajā pašā laikā, kad padomāju par savu Latvijas paziņu vai bijušo draudzeņu otrajām pusītēm, jāatzīst, viņi patiesībā nav slikti, tikai man viņi neder.”

Lūk, kāds ir Lienes izveidotais sarakstiņš, kas viņu atgrūž no vīriešiem Latvijā un liek skatīties uz ārzemniekiem.

Respektīvi, ir labi būt kopā ar cilvēku, kamēr viņš man kaut ko dod vai ir man interesants. Šī īpašība diemžēl pie latviešiem novērojama dažādās paaudzēs un sociālajos slāņos. Tāpēc gan sievietes, gan vīrieši Latvijā viens uz otru raugās kā uz preci. Un tas atsaucas uz attiecībām.

2. Latvijā dzimuma lomas iesakņojušās ne tikai vidējā un vecākajā paaudzē, bet arī gados jaunos cilvēkos

Tādējādi arī latviešu vīrieši asociējas ar tiem sugas brāļiem, kādi bija Rietumeiropā 50. gados. Jo kā gan 21. gadsimtā var būt tik arhaiska izpratne par to, kādai jābūt īstai sievietei un kas viņai ģimenē jādara (un otrādi). Tas traucē balstīt attiecības uz partnerību, kad divi cilvēki nolemj būt kopā un lomas ģimenē sadala pēc vienlīdzības principa un savām interesēm. Reizēm man pat šķiet, ka pirmā identitāte Latvijā ir nevis tā, ka esi cilvēks, bet vai tu esi vīrietis, vai sieviete,” uzsver Liene.

Protams, tas saistīts ar mūsu nabadzības kultūru – materiālajiem apstākļiem, kādos esam auguši.

4. Latvieši tiešām sliktāk prot kopt attiecības

Mēs nez kāpēc domājam, ka pietiek iemīlēties un tālāk viss notiks pats no sevis.

Pozitīvais karjerisms ir tad, kad uztver savu darbu kā jomu, kurā gribi kaut ko ieguldīt, ne tikai nopelnīt „kešu”. Negatīvais karjerisms ir, kad tiecies pēc iespējas augstāka amata un lielākas naudas, pat nedomājot, vai tie 400, 500, vai 600 eiro, ko vairāk nopelnīsi, ir tā vērti, lai laupītu laiku, ko vari pavadīt kopā ar ģimeni un draugiem.  

6. Latviešu vīriešiem ir ārkārtīgi zema emocionālā inteliģence

Lai gan populārzinātniskas ievirzes raksti vēsta, cik atšķirīga ir vīriešu un sieviešu smadzeņu darbība, tas, ka vīrieši nespēj būt jutīgi un empātiski, ir kaut kāds mīts, kas tiek uzturēts. Lielā mērā tas tomēr ir audzināšanas jautājums.

Manai paziņai Latvijā piedzima bērns, un viņas vīrs lielāko laiku pavadīja darbā, jo nevarēja izturēt, ka mazais raud, pieprasa uzmanību utt. Tas ir tikai viens piemērs, bet no savām draudzenēm Latvijā es nepārtraukti dzirdu ko līdzīgu,” norāda Liene.

9. Paškritikas trūkums

Latviešu vīriešiem prasības pret sievietēm ir ļoti augstas, bet paši nudien neizceļas ar eleganci.

Zudušās sievietes?

Vai mums būtu jāpārmet gudrām, izglītotām un visādā ziņā foršām sievietēm, ka viņas izvēlas ārzemniekus un pat pārceļas pie viņiem uz dzīvi?! Antropoloģe Ieva Raubiško saka – vispirms jāpievērš uzmanība, kas un kādā veidā pauž bažas par Latvijas sieviešu zušanu” vai aizplūšanu” un kāpēc tā tiek uzskatīta par problēmu? Vai pašas aizplūdušās” savu dzīvi citās sabiedrībās ar citu tautību partneriem uzskata par nacionāla mēroga sāpi?! Drīzāk to par negatīvu tendenci uzskata tieši pretējā dzimuma pārstāvji. Jaunajā aizplūšanas” kontekstā sievietes vairs nevar kalpot kā nācijas viengabalainības, tīrības un vīriešu spēka simbols.

Sieviešu izvēli saistīt savu dzīvi ar citu tautību cilvēkiem un/ vai apmesties uz dzīvi citās valstīs veicina vairāki būtiski faktori, piemēram, sieviešu skaita pārsvars Latvijā, iedzīvotāju mobilitāte – darbs un izglītošanās ārzemēs. Pēdējā sekmē vismaz daļēju iekļaušanos mītnes zemes sabiedrībā, kas, protams, ietver attiecību veidošanu. Vienu vienīgu cēloni šādai attīstībai noteikt nav iespējams. Tomēr šī aizplūšanas” tendence skaidri norāda, ka daļai sieviešu nav bijis iespējams Latvijā īstenot tādas personīgas vēlmes kā ilglaicīgu attiecību uzturēšana un veiksmīga ģimenes veidošana. Spriežot pēc apkārt vērotā, ir runa par diezgan lielu skaitu dažādu paaudžu sieviešu, kas tādu vai citādu iemeslu dēļ nav bijušas novērtētas un vajadzīgas Latvijā, nav atbildušas stereotipizētajām prasībām attiecībā uz sieviešu izskatu, pienākumiem un uzvedību, nav spējušas atrast savai pieredzei un izglītībai atbilstošus partnerus. Daļa šādu sieviešu novērtējušas pozitīvās iezīmes un iespējas attiecībās ar pretējā dzimuma pārstāvjiem citās sabiedrībās un tāpēc izvēlējušās īstenot savas personīgās vēlmes, saistot savu dzīvi ar ārzemju izcelsmes vīriešiem bieži vien ārpus Latvijas,” atzīst Ieva Raubiško.