Leģendārajam dabas pētniekam Deividam Atenboro - 100! Ieskatieties, kā viņš iedvesmo pasauli iepazīt un iemīlēt dabas burvību
Šodien, 8. maijā aprit apaļi 100 gadi vispopulārākajam dabas pētniekam pasaulē, seram Deividam Atenboro. Vairāk nekā 70 gadus ar fantastiskiem un izglītojošiem televīzijas raidījumiem viņš māca pasauli saprast, mīlēt un aizsargāt dabu, neaizmirstot atgādināt arī par cilvēku iedarbības katastrofālajām sekām.
“Es biju domājis, ka nosvinēšu savu 100. dzimšanas dienu klusi, bet izskatās, ka daudziem no jums ir citi plāni. Mani pavisam aizkustinājuši dzimšanas dienas apsveikumi no pirmsskolas vecuma bērnu grupām līdz aprūpes namu iemītniekiem un neskaitāmiem, dažādu vecumu cilvēkiem un ģimenēm,” pirms apaļās jubilejas paziņoja Atenboro. “Es vienkārši nespēju atbildēt ikvienam no jums atsevišķi, bet vēlos visiem no sirds pateikties par jūsu jaukiem vēstījumiem un vēlēt jums, kas rīt ieplānojuši vietējos pasākumus, ļoti laimīgu dienu.”
Britu raidsabiedrība BBC šodien rīkos Atenboro jubilejas svinības Londonas Karaliskajā Albertholā, tomēr viņa ilggadējais kolēģis un draugs, dokumentālo filmu producents Alisters Fotergils atklāj, ka atklājis, ka Atenboro “ienīst slavu” un labprātāk pavadītu savu dzimšanas dienu mājās. “Viņš ienīst slavu,” viņš atzina BBC. “Deividam patiktu, ja saistībā ar viņa simtgadi nenotiktu pilnīgi nekas, tā būtu viņa iecienītākā izvēle. Viņš gribētu visu dienu palikt mājās ar vīna glāzi vakarā. Tomēr viņš atzīst, ka Lielbritānijas sabiedrība vēlas viņam pateikt “Daudz laimes dzimšanas dienā!”, un domāju, ka viņš dosies mājup laimīgs.”
Fotergils sadarbojies ar Atenboro vairākos dabas dokumentālajos projektos, tostarp 2001. gada “The Blue Planet”, 2006. gada “Planet Earth” un pavisam nesenajā 2020. gada “David Attenborough: A Life on Our Planet”.
1926. gada 8. maijā Londonas piepilsētā Aizelvērtā dzimušais Deivids Atenboro ir pazīstams kā autors un balss daudzām izglītojošām filmām par dabu, sākot ar tālo 1954. gadu, kad viņš BBC sāka vadīt “Zoo Quest” dokumentālās filmas. Viņa turpmāko veikumu skaitā ir tādas pasaulslavenas dokumentālās filmas kā “Life on Earth” (1979.), “The Living Planet” (1984.), “Our Planet” (2019.), viņš ierunāja no 1977. līdz 2005. gadam demonstrēto dokumentālo seriālu “Wildlife on One”.
Atenboro divas reizes — 1985. un 2020. gadā — ir saņēmis bruņinieka titulu, saņēmis neskaitāmus apbalvojumus, 2002. gadā BBC rīkotā aptaujā viņš tika atzīts par vienu no 100 ievērojamākajiem britiem, bet Ginesa Rekordu grāmatā viņš ir atzīts par cilvēku ar visilgāko karjeru dabas pētnieka un televīzijas raidījumu vadītāja amatā.
Viņam par godu ir nosauktas vismaz 20 augu un dzīvnieku sugas un dzimtas, kā arī vairākas izmirušas sugas. Ceturtdien Lielbritānijas Dabas vēstures muzejs paziņoja, ka viņam par godu nosaucis jaunu Čīles lapseņu sugu, kas sauksies Attenboroughnculus tau.
Atenboro darbs novērtēts arī ar godalgām televīzijā. Viņš ir saņēmis četras ASV televīzijas “Emmy” balvas, tostarp 2024. gadā kļūstot par vecāko šīs balvas ieguvēju, kā arī astoņas Lielbritānijas Kino un televīzijas mākslas akadēmijas BAFTA balvas, turklāt viņš ir vienīgais, kurš šo balvu saņēmis par raidījumiem visās galvenajās televīzijas tehnoloģijas ērās — melnbaltajā, krāsu, HD, 3D un 4K. Jāpiebilst, ka Deivids Atenboro nebija vienīgais talants ģimenē —viņa vecākais brālis Ričards Atenboro (1923-2014) kā režisors saņēma divas ASV Kinoakadēmijas “Oskara” balvas, trīs BAFTA balvas un četrus Zelta globusus, bet kā aktieris ieguva trīs BAFTA balvas un divus Zelta globusus.
Laika gaitā Deivids Atenboro no izklaidētāja un izglītotāja pārvērtās par pasaules mēroga dabas aizsardzības aktīvistu, kurš brīdina par sugu izmiršanu, klimata pārmaiņām un cilvēku postošo ietekmi uz dabu jau šobrīd. “Kā es varētu skatīties saviem mazbērniem acīs un teikt, ka zināju, kas notiek ar pasauli, un neko nedarīju?” viņš reiz sacīja.
Pirms 14 gadiem skatītājus līdz asarām aizkustināja viņa stāstījums par “vientuļo Džordžu” — Galapagu arhipelāga Pintas salas pēdējo milzu bruņurupuci (Chelonoidis niger abingdonii). “Viņš ir ap 80 gadus vecs, un tā locītavas kļuvušas nedaudz čīkstošas, gluži kā man pašam,” sacīja tobrīd 86 gadus vecais Atenboro. Džordža nāve divas nedēļas pēc filmēšanas 2012. gada 24. jūnijā nozīmēja šīs sugas izmiršanu.
Savukārt viņa ļoti populārā 2017. gada filma “Blue Planet 2”, kas aktualizēja okeānu piesārņojumu ar plastmasu un parādīja, kā albatrosi neapzināti baro savus bērnus ar plastmasu, izraisīja sabiedrības reakciju un pamudināja Lielbritānijas valdību un vadošos mazumtirgotājus noteikt pasākumus, lai samazinātu plastmasas izmantošanu.
Kaut gan daudzi viņu uzskata par britu “nacionālo dārgumu”, viņam pašam šis apzīmējums galīgi neiet pie sirds. “Viņš sevi uzskata par sabiedrības kalpotāju. Viņš uzskata, ka viņam bija unikāla iespēja būt par dabai veltītu balsi, stāstīt visiem par dabas brīnumiem,” aģentūrai “Reuters” izteicās televīzijas producents Maiks Gantons, kurš daudzas reizes sadarbojies ar Atenboro.
