foto: Publicitātes foto
Kultūra

Izdota monogrāfija par mākslinieku Niklāvu Strunki - vienu no oriģinālākajiem latviešu modernistiem

Pastaiga

Iznākusi monogrāfija par latviešu mākslinieku Niklāvu Strunki (1894–1966), kurā pirmo reizi apkopots plašais Strunkes mantojums – glezniecība, grāmatu māksla, scenogrāfija, dažādās dekoratīvās, lietišķās mākslas un dizaina nozares. Grāmata ar 824 lapaspusēm ir līdz šim apjomīgākais Lielās klasikas sērijas izdevums. Tā sastādītāja ir mākslas zinātniece Laima Slava, māksliniece – Inga Ģibiete, Pastaiga.lv informē izdevēju pārstāvji.

“Šī grāmata ir mīlestības apliecinājums Niklāvam Strunkem. Māksliniekam, kurš mūsu identitātes kodā ar eleganti latvisku akcentu ir ierakstījis piederību bezrobežu pasaulei, kurā sastopas pasakas un īstenība, sapņotāji, cīnītāji un ikdienas “melnstrādnieki”, lai domu kausējamā katlā un talantu rokās taptu jauns skaistums, kam piemērot dzīvi,” tā Laima Slava.

foto: Publicitātes foto

Bet laikabiedriem viņš bija arī neatņemama ikdienas daļa, turklāt visai krāšņa.  Anšlavs Eglītis: “Savu stāju Strunke nemainīja nekur un nekad. Viņš bija šķietami neiztērējamas enerģijas pielādēts: allaž viņš iedrāzās kā vētra un visur, kur vien tas ieradās, spēji uzkūsāja smiekli, strīdi, pat ķīviņi.” Un Uga Skulme: “Strunke ir apskaužams tāpēc, ka viņā radītājs un cilvēciskā īpatnība – retā saskaņā. Tā laba mākslinieka īpašība. Viņš ir pasaku vīrs darbā un dzīvē.”

foto: Publicitātes foto

Grāmatu aizsāk darbu izlases un fotodokumentu albums, kas dod vispārīgu priekšstatu par mākslinieku un viņa daiļradi. Tam seko pētījumi par mākslas jomām, kurām Niklāvs Strunke pievērsies – mākslas zinātniece Aija Brasliņa pētījusi Strunkes glezniecību un radošos kontaktus, kā arī biogrāfiju, mākslinieks Valdis Villerušs pievērsies grāmatu pasaulei un grafikai, teātra zinātniece Edīte Tišheizere raksta par teātri, savukārt mākslas zinātniece Ilze Martinsone atklāj pielietojamās mākslas negaidīti plašo diapazonu Strunkes mantojumā.