Basketboliste Kitija Laksa par sapņiem, ikdienu un stilu: "Lai lidotu, spārnus nevajag"
Viņa ir ieguvusi bakalaura grādu psiholoģijā Dienvidfloridas Universitātē Tampā un ir iekļauta Latvijas sieviešu basketbola izlasē. Aizvadījusi pirmo profesionālā sporta sezonu klubā TTT tepat Latvijā – un tagad arī draftēta vienā no spēcīgākajām Amerikas Sieviešu basketbola līgas (WNBA) komandām Sietlas Storm. Kitijai Laksai (24) ikviena basketbola spēle ir kā svētki, taču viņa neslēpj, ka ir smagi jāstrādā, lai kļūtu par labāko sevis pašas versiju. Un ne tikai sportā vien.
Ja tev par sevi vajadzētu pastāstīt pavisam svešam cilvēkam…
Es teiktu, ka nevajag “skatīt vīru no cepures”. Sports un tieši basketbols ir ļoti liela manas dzīves sastāvdaļa, bet tas nav viss, kas manī kā cilvēkā slēpjas. Esmu gan noslēgta, gan atvērta. Ļoti liela gribasspēka vadīta, strādāju sev un ar sevi. Pašai šķiet, ka ar humora izjūtu viss ir kārtībā, bet par to nav jāspriež man. Tāds ievads par Kitiju Laksu ar nelielu intrigu.
Par ko sapņoji kļūt bērnībā?
Pat bērnībā īsti nedomāju par ikdienišķu vai pierastu profesiju. Varētu samelot un teikt, ka gribēju būt skolotāja vai astronaute, bet arī agrā bērnībā skatījos uz sportu un basketbolu kā savu aicinājumu. Zināju, kurp gāju, un visā, ko darīju, ieliku savu sirdi un dvēseli.
Ko uzskati par savu lielāko sasniegumu?
Uzskatu, ka esmu sava ceļa sākumā un lielie sasniegumi ir vēl priekšā. Tomēr vēlos izcelt savus panākumus otrpus okeānam – tie palīdzējuši man kļūt zināmai visā pasaulē, WNBA drafta pirmajā kārtā mani izvēlējās komanda Seattle Storm. Redzu iespēju, ka notiks kas vēl lielāks un grandiozāks.
Vai pirms spēles ievēro kādu māņticīgu rituālu?
Neesmu ļoti māņticīga, bet spēles dienās ir režīms, ko cenšos ievērot. Aptuvenais laiks, kad ceļos, ko ēdu, ko un kā velku. Spēles dienas man ir svētki, kurus izbaudu, jo ir dota iespēja spēlēt un atkal sevi pierādīt.
Kā aizrit tava ikdiena?
Viss atkarīgs no tā, vai ir spēļu sezona vai starpsezona, kad strādāju individuāli. Vislielākajā rutīnā nonākam sezonā, kad notiek divi treniņi – no rīta un vakarā. Tā kā man ir svarīgi labi un pilnvērtīgi paēst, bieži gatavoju pati. Pieceļos, paēdu brokastis, dodos uz rīta treniņu, nomazgājos un dodos mājās pusdienot un pagulēt diendusu. Vakara treniņi parasti ir garāki un intensīvāki, pēc tiem jāvelta laiks procedūrām un masāžām. Vakaros mājās atpūšos, paēdu un gatavojos savai nākamajai darba dienai.
Starpsezonā režīms ir mierīgāks, strādāju individuāli un, lai neieslīgtu nogurdinošā rutīnā, nedaudz mainu katras dienas plānu. Vasarās sevi pilnveidoju – ir dienas, kad ar treneri koncentrējamies uz manu fizisko formu, ir dienas, kad slīpēju savas basketbola prasmes, un ir dienas, kad nodarbojos ar visu ko citu, tikai ne basketbolu.
Kas ir tavi elki, iedvesmas avoti, autoritātes?
Mana lielākā iedvesma, spēka un atbalsta avots ir ģimene. Tie, kas mūs pazīst, zina, ka Laksu ģimenē mēs stāvēsim un kritīsim viens par otru. (Visi Laksas – Kitijas tēvs Jānis, māmiņa Elita un brālis Mārtiņš – ir basketbolisti. – Red.)
Labākais padoms, ko esi no kāda saņēmusi?
Padomu, tāpat kā padomdevēju, ir daudz, māksla ir atrast to īsto un nesavtīgo. Tas, lūk, ir mans padoms padoma devējiem un padoma ņēmējiem.
Atziņa, kurai nešaubīgi tici. Vai – tavs dzīves moto.
Nevajag spārnus, lai lidotu.
Kas tevi aizkustina?
Karjeras laikā saņemtais cilvēku atbalsts un laba vēlējumi. Tās var būt nosūtītas ziņas vai kāda uzslava, neliela saruna ar fanu pārtikas veikalā… Šis atbalsts un mīlestība, ko cilvēks dod cilvēkam, man daudz nozīmē.
Cik svarīgs tev ir savs vizuālais tēls – mode un stils? Un kā tu veido savu imidžu?
Vienmēr esmu uzskatījusi – lai labi spēlētu, ir labi jājūtas un labi jāizskatās. Ārpus laukuma veidoju savu tēlu ar lietām, kas man patīk, piestāv un ir ērtas. Konkrētām modes tendencēm nesekoju, savu tēlu veidoju pēc pašas ieskatiem. Neslēpšu, man patīk zīmoli un dārgas lietas, bet iepērkos ar mēru un nepārspīlējot. Izvēlos to, kas iekrīt acīs vai pats skrien virsū.
Kā atpūties, lai atpūstos?
Atpūsties, lai patiesi atpūstos, manuprāt, ir liela māka. Ikdienas steigā un raizēs cenšos apstāties. Lai uzlādētos, vienatnē lasu grāmatas, skatos filmas, piezvanu labākajai draudzenei, siltā vasaras vakarā pasēžu dārzā. Vai nu labā kompānijā, vai labāk vispār bez kompānijas.
Vai tev ir vēl kādi citi talanti?
Tamborēt neprotu, un aiz muguras runā, ka pilnā balsī dziedāt man arī nevajadzētu. Tā nu, lūk, savu apslēpto talantu paturēšu apslēptu.
Laimes mirklis ir...
…atrast savu patieso laimi.
Kas tevi šajā pasaulē visvairāk pārsteidz?
Neiecietība. Ja priekā un laimē cilvēki dalītos tikpat daudz, cik naidā un nicinājumā, pasaule būtu citāda.
Tu mēdz savu vārdu ievadīt Google meklētājā?
Tieši šā jautājuma dēļ to izdarīju, paveicās, ka neko jaunu par sevi neuzzināju.
No kā tu varētu atteikties karjeras dēļ?
Lai nokļūtu tur, kur esmu, jau esmu daudz ko ziedojusi. Uzskatu, ka pilnīgi visi ziedo un atsakās no lietām, kuras tiek upurētas citu mērķu labad. Lielais jautājums ir – vai mēs spējam sadzīvot ar sekām, kuras ir radījuši šie ziedojumi?
Kādu mūziku tu klausies?
Mana mūzikas gaume ir ļoti nesabalansēta. Atsevišķas dziesmas patīk vairāk nekā konkrēti žanri vai izpildītāji. Manā mūzikas sarakstā var aizceļot no 50cent uz Eoliku, līdz Krisam Braunam un atpakaļ pie 2Pac.
Kas tev šķiet visgrūtākais dzīvē?
Ne tikai atrast laimi, bet ar to sadraudzēties un pie tās pieturēties.
Ko tu gribētu sasniegt? Lielie un mazie mērķi.
Savus mērķus nekad publiski neizpaužu. Ir gan sportiskie, gan vienkārši cilvēciskie mērķi. Ir mērķi Latvijas izlases kreklā, ir mērķi sasniegt virsotnes, ir mērķi izcīnīt čempiontitulus, un ir mērķi kādu iedvesmot sapņot vairāk. Vēlos būt labākā visā, ko daru.
3 dzīvē gūtās atziņas /secinājumi
1. Redzējums bez izpildījuma ir tikai halucinācija.
2. Tiem, kas ir apņēmušies lidot, spārnu trūkums ir tikai sīka detaļa.
3. Neapstājies, pirms nelepojies pats ar sevi!
