Lai galva strādā! Kā uzturs ietekmē tavu prātu un domāšanu

Mūsu prāta līdzsvars ir nepastāvīgs. To var izjaukt pa neliels drudzis, kas laupa naktsmieru, un tāpēc nākamajā dienā jūtamies sliktāk, nespējam izteikties, kaut ko murminām zem deguna, un galvā šaudās dažādas juceklīgas domas. Prāts var saļodzīties arī tad, ja nepareizi ēdam – ja organismam pietrūkst nepieciešamo uzturvielu – olbaltumvielu un ogļhidrātu – vai ja lietojam pārāk daudz stimulantu un medikamentu, pārēdamies un neierobežojam cukura, kofeīna vai šokolādes patēriņu.

Olbaltumvielas un ogļhidrāti ir nepieciešami neiromediatoru sintēzei un transportēšanai smadzenēs, kā arī citu ķīmisko vielu reakcijām smadzenēs un citos orgānos, kas pārraida domas.  Galvenie neiromediatori, kas nepieciešami domāšanai, ir dopamīns, norepinefrīns un adrenalīns, un nomierinošā viela serotonīns. No daudzajām aminoskābēm, kas veido olbaltumvielas, trīs ir atbildīgas par neiromediatoru sintēzi: tirozīns, fenilalanīns un triptofāns. Pirmie divi ir iesaistīti dopamīna, norepinefrīna un adrenalīna veidošanā, un šīs ķīmiskās vielas ir atbildīgas par modrību un garīgo enerģiju. Triptofāns ir kādas citas smadzenēs esošas ķīmiskas vielas – serotonīna – prekursors, un tas ir nepieciešams, lai mēs būtu mierīgi un spētu relaksēties. 

Visas aminoskābes ir atrodamas produktos, kas satur olbaltumvielas, un, kad tās ar asinsriti nonāk mūsu smadzenēs, šīs vielas dara savu darbu. Tā kā dabiskos produktos ir dažādas aminoskābes, tās savstarpēji sacenšas par to, kura tieši nokļūs smadzenēs, tādējādi nav iespējams, ka kāda dominētu pār citām un radītu smadzenēs ķīmisku disbalansu.  No trim minētajām aminoskābēm, šķiet, triptofāns ir vislēnīgākais, un parasti smadzenes to absorbē visgausāk, ja vien to neuzņemam kopā ar ogļhidrātiem – saldumiem vai cieti saturošiem produktiem. Kad apēdam nedaudz olbaltumvielu vienu pašu, bez ogļhidrātiem, smadzenes izstrādā vairāk stimulējošo, prātu aktivizējošo ķīmisko vielu. Tomēr liels daudzums proteīna nenozīmē, ka prāts darbosies vēl efektīvāk. Gluži otrādi – tas radīs miegainību un apātiju. Ēdot ogļhidrātus, kurus papildina arī nedaudz olbaltumvielu, ogļhidrāti palīdzēs smadzenēm uzņemt vairāk triptofāna – prāts būs mierīgs un sakoncentrējies.  Ja ogļhidrātus papildina dabiskas šķiedrvielas, kā tas ir, piemēram, pilngraudu produktos, tie var līdzsvarot prāta darbību un nodrošināt ilgstošu enerģiju: šķiedrvielas palēnina uzturvielu uzsūkšanos asinsritē, tādēļ insulīns tiek izstrādāts daudz pakāpeniskāk un serotonīna sintēze arī notiek vienmērīgāk. Savukārt, ja ēdam daudz ogļhidrātu, kas satur maz šķiedrvielu vai nesatur tās vispār, it īpaši baltos miltus un rafinēto cukuru, kā arī, ja neēdam olbaltumvielas saturošus produktus, svārsts var aiziet uz otru pusi, un rodas miegainība un apātija.  

Mierpilnam un modram noskaņojumam

Ja vēlaties nodrošināt stabilu enerģiju, kombinējiet olbaltumvielas un ogļhidrātus. Pieredze liecina, ka tieši graudaugi kopā ar pupiņām, maize ar humusu, zivs ar rīsiem, u.tml. vislabāk stimulē sabalansētu visu trīs smadzenēm nepieciešamo vielu izstrādi.

Spēcīgam, enerģiskam domu sprintam

Uzņemiet olbaltumvielas kopā ar dārzeņiem, bet bez ogļhidrātiem (bez produktiem, kas bagātīgi satur cieti vai cukuru): pupiņas un dārzeņus, zivi ar salātiem, vokpannā pagatavotu ķīniešu ēdienu ar vistu vai gliemenēm un brokoļiem (bet bez rīsiem) vai kādu līdzīgu kombināciju, jo šīs vielas palīdz izstrādāt dopamīnu un norepinefrīnu.

Mierīgam un relaksētam noskaņojumam

Ogļhidrāti (ciete vai vienkāršie cukuri) bez proteīna palīdzēs sintezēt serotonīnu un radīs labsajūtu: banāni, jebkas, ko saldināsiet ar kļavu sīrupu vai citiem nerafinētiem saldinātājiem, pilngraudu produkti ar dārzeņiem, pasta ar ķiplokiem un eļļu, sausās brokastu pārslas un krekeri – šie produkti nomierina un relaksē. Nebūtu ieteicams šādam nolūkam lietot cukuru, jo daudzi uzskata, ka tas rada atkarību un nav pārāk garšīgs. Saēdies cukuru, cilvēks aizmieg nelaikā un pēc tam no rīta nevar pamosties.