21. gadsimta problēma - stress. Kā ar to cīnās slavenības, un ko saka ārsti?

Savu stresa līmeni, apmeklējot interneta vietni www.stress.lv, var noteikt ikviens Latvijas iedzīvotājs. Pašam savu individuālo stresa līmeni iespējams noteikt pēc Eiropā pārbaudītas metodes, turklāt, rezultātā vēl saņemot priekšlikumus stresa mazināšanai. Testa mērķis ir ne tikai aicināt ikvienu aizdomāties par to, kā mūsu ikdienu ietekmē stress un kā vislabāk ar to tikt galā, bet vienlaikus apzināties, cik liels ir stresa līmenis valstī kopumā.

Kasjauns.lv vaicāja Latvijā atpazīstamām personām, kā ar stresa situācijām tiek galā viņi –

Kā stāsta mūziķis Roberto Meloni, stress viņa dzīvē ir bieža parādība, taču brīžiem tas mijas ar garlaicību. „Man stress ir tad, kad nav ko darīt, bet kaut ko gribas darīt. Reizēm sanāk traka skriešana, kā rezultātā rodas stress, bet es cenšos visās šāda veida situācijās atrast pozitīvo. Ticu, ka ir labas lietas jebkurā stresa situācijā. Tā kā esmu ļoti emocionāls cilvēks, bieži sanāk savas emocijas paust uz āru, bet domāju, ka tas arī ir viens no labākajiem stresa pārvarēšanas veidiem – neko neturēt sevī. Protams, stresu mazina arī skriešana, mūzikas klausīšanās un sporta zāles apmeklēšana.” Mūziķis atzīst, ka pavasara stresu nepazīst, tieši otrādi, pavasarīt stresa situācijas ir mazāk. „Vienīgā lieta, kas mani noved stresā pavasarī, ir alerģijas,” smejas Roberto.

Modes māksliniece Šeila, savukārt, atzīst, ka ar stresu savā dzīvē iemācījusies tikt galā. „Agrāk visa mana dzīve bija vienā stresā, bija laiks, kad no stresa pat raustījās acu plakstiņš, un sāpošo kakla skriemeļu dēļ nespēju pagulēt, bet tagad esmu tikusi ar to galā. Esmu pievērsusies lasīšanai, filozofijas izzināšanai, un tik daudz vairs nestresoju, vismaz man liekas, ka man tas izdodas. Stresu rada arī tas, ka daudziem liekas – viss šajā dzīvē ir jāpaspēj, bet, manuprāt, svarīgākais ir izvērtēt prioritātes,” atklāj Šeila.

Stress ir reakcija, kuru vēsturiski pazina kā bēgšanu, vai gatavošanos uzbrukumam. Mūsdienās vārdam „stress” esam guvuši nedaudz citādu izpratni. Tas piederas mūsu ikdienai – steiga, stress darbā, eksāmenu stress u.c.

Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas un Psihoterapijas klīnikas virsārsts Artūrs Utināns portālam Kasjauns.lv stāsta, ka stress iedalāms divās kategorijas – fiziskais un emocionālais stress. Otrais variants biežāk balstīts uz negatīvām emocijām cilvēka iekšienē. „Izjūtot negatīvas emocijas, cilvēkam aktivējas simpātiskā nervu sistēma, kas ir stresa nervu sistēma. Stresa rezultātā paātrinās sirdsdarbība, pieaug asinsspiediens, izdalās stresa hormoni, kas samazina imūnsistēmas darbību,” uzsver Utināns.

Mūsdienās cilvēkiem rodas sasprindzinājums darbā, ģimenē, savstarpējās attiecības, visas šīs situācijas rada stresu. Lai ar to tiktu galā, ārsts iesaka dažādus paņēmienus, taču smagākos stresa gadījumos ieteicamāk apmeklēt psihoterapeitu.

•    Meditācijas, vai relaksācijas metodes

•    Pareiza elpošana

•    Pašhipnoze

•    Fiziskās aktivitātes sporta zālē

•    Jogas nodarbības, aktīvā atpūta, negatīvo emociju kopumu mainot uz pozitīvām

•    Harmoniskas attiecības ar līdzcilvēkiem

•    Pietiekama magnija uzņemšana, kas ir viens no būtiskākajiem mikroelementiem cīņai ar stresu.

Artūrs Utināns pozitīvi vērtē piedāvāto iespēju ikvienam aizpildīt stresa testu, tādejādi konstatējot savu stresa līmeni, taču viņš atzīst, ka tas drīzāk palīdzēs problēmu diagnosticēt, pievēršot iedzīvotāju uzmanību tam, kāds ir viņu stresa līmenis, bet ne ar to cīnīties.

Magne B6 mazina nogurumu, nespēku, nervozitāti, muskuļu krampjus. Ražots Francijā.

­

Konsultēties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu. Bezrecepšu medikaments.

_____________________________________________________________________ 

Kasjauns.lv/ Foto: Ieva Lūka/Leta, Mārtiņš Ziders, Rojs Maizītis