Latvijas pusaudžiem ir divreiz smagāks kariess nekā vidēji Eiropā
Mūsu pusaudžiem ir ļoti slikti zobi. Pie šāda secinājuma nonācis Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts, izpētot Latvijas divpadsmitgadnieku mutes veselību, vēsta 360TV Ziņas.
Pētījumā noskaidrots, ka vidējais kariesa smaguma rādītājs Latvijā ir divarpus zobi, kas ir vairāk nekā divas reizes augstāks nekā Eiropā. Pētnieki min trīs iemeslus. Padomju laikus piedzīvojušie vecāki ir pieraduši, ka par viņu bērnu veselību, arī zobiem, parūpēsies kāds cits. Bērni patērē ļoti lielu cukurotu ēdienu un saldinātu dzērienu daudzumu. Vien retais izmanto fluoru.
“Latvijā ūdenī nav fluorīda, kas ir nepieciešams kariesa profilaksei. Lai aizsargātu zobu veselību, vajadzētu izmantot zobu pastas ar fluoru. Taču mēs veicām pētījumu un atklājām, ka 25% Latvijas iedzīvotāju izmanto zobu pasta bez fluora. Tas ir tas pats, kā izmantot zobu tīrīšanai ziepes. Tam nav terapeitiska efekta. Un gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju izmanto zobu pastas ar zemu fluora koncentrāciju, kurām arī nav terapeitiska efekta,” stāsta RSU Stomatoloģijas institūta vadošais pētnieks Sergio E. Uribe.
Veselības ministrijā problēmu apzinās. Bērnu zobu stāvokļa uzlabošana ir daļa no Mātes un bērna veselības prioritārā plāna. Tas paredz uzlabot bērnu zobārstniecības un higiēnas pakalpojumu pieejamību reģionos.
“Mēs esam nokartējuši šos pakalpojumu sniedzējus. Kopumā ņemot, tik slikti neizskatās. Protams, ir reģioni, kur tas pārklājums nav tik labs. Tā galvenokārt ir Latgale, un arī ir tā, ka nav jau arī to bērnu tik daudz,” komentē Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka.
Stāsts nav tikai par rindām pie ārstiem. Ir vietas, kur bērnu stomatoloģijas vispār nav. Tāpat kā šobrīd, tur kursēs mobilās zobārstniecības autobuss. Latvijā tādi patreiz ir divi. Speciālisti arī norāda uz visai kūtru higiēnistu apmeklēšanu. No 2 līdz 18 gadiem zobu higiēna ir valsts apmaksāta reizi gadā, savukārt septiņu, 11 un 12 gadu vecumā pat divas reizes gadā.
