Mīts: CPV vakcīna var ietekmēt auglību. Vai tiešām?
Cilvēka papilomas vīruss (CPV) ir daudz apspriests, jo īpaši tāpēc, ka no šī gada valsts piedāvātā iespēja bez maksas vakcinēties pret to ir plašai iedzīvotāju grupai. Tomēr atsaucība ir maza. Noraidošās attieksmes iemesli ir dažādi, un viens no tiem – bailes, ka vakcīna nelabvēlīgi ietekmēs auglību.
Ginekoloģe un kolposkopijas speciāliste Kristīne Pčolkina uzsver – tas ir mīts: “Vakcīnas sastāvā ir tikai vīrusam līdzīgas daļiņas, kas, nokļūstot organismā, veido specifiskas antivielas konkrētiem vīrusa tipiem. Jaunu meiteņu vecākiem bieži ir bažas un tāpēc uzskata, ka labāk pagaidīt, kamēr sākas mēnešreizes, nostabilizējas, un tikai tad ved vakcinēt savas meitas. Tam nav nekādas saistības ar menstruālo vai reproduktīvo funkciju. Daudzi pētījumi pierādījuši, ka neauglība vai priekšlaicīgs olnīcu izsīkums jeb priekšlaicīga menopauze nav saistīta ar vakcināciju pret CPV.”
Tomēr vakcīna ir medikaments, tāpēc blaknes var būt tādas pašas kā pēc jebkuras medicīniskas manipulācijas. Biežākās sūdzības – sāpīgums un pietūkums dūriena vietā, kas spontāni izzūd dažu dienu laikā. Būtiski arī atcerēties, ka neviena vakcīna nedod simtprocentīgu garantiju, ka cilvēks tiešām neinficēsies ar konkrēto vīrusu. Pierādītā efektivitāte ir > 98 %. “Latvijā mums nav pieejama statistika, ka ar dzemdes kakla vēzi būtu saslimusi pret CPV vakcinēta sieviete,” norāda Kristīne Pčolkina, “turklāt imunitāte saglabājas visu mūžu un nav jāveic revakcinācija.”
Kas īsti ir CPV?
CPV ir cilvēka papilomas vīruss, ar kuru var inficēties lielākoties dzimumattiecību laikā. Mikroplaisas gļotādā vai ādā vīrusam kalpo kā ieejas vārti uz šūnām. Lielākoties CPV izzūd spontāni divu gadu laikā, tomēr, vīrusam ilgstoši uzturoties šūnā, var veidoties labdabīgas un vēlāk pat ļaundabīgas izmaiņas. Sievietēm visbiežāk CPV ir dzemdes kakla priekšvēža un vēža izraisītājs.
Latvijā tas ir otrais biežākais audzējs sievietēm līdz 45 gadiem. Vīriešiem ilgstoša CPV infekcija var izraisīt mutes/rīkles dobuma, anālā kanāla un dzimumlocekļa vēzi. Nevienai no šīm trim saslimšanām nav pieejamas skrīnings kā dzemdes kakla gadījumā, tāpēc nereti slimība tiek atklāta ielaistā stadijā. Vairumā gadījumu šādu saslimšanu varētu nebūt, ja cilvēki izmantotu iespēju vakcinēties pret CPV un atsauktos skrīninga uzaicinājumiem.
Kam pienākas valsts apmaksāta vakcinācija pret CPV?
Jauniešiem no 12 līdz 25 gadu vecumam (ieskaitot), kā arī paaugstināta riska grupas iedzīvotājiem:
- sievietes no 18 līdz 55 gadiem ar dzemdes kakla adenokarcinomu in situ (AIS) un pirms vai pēc dzemdes kakla vidējas/smagas pakāpes displāzijas (HSIL) ķirurģiskas ārstēšanas;
- sievietes no 18 līdz 45 gadiem ar priekšvēža izmaiņām;
- sievietes un vīrieši no 18 līdz 45 gadiem ar imūnsupresiju, tai skaitā ar HIV infekciju.
Latvijā pieejama deviņvalentā vakcīna, kas ne tikai pasargā no biežākajiem dzemdes kakla vēža ierosinātājiem, bet papildus aizsargā arī pret tiem CPV tipiem, kas var izraisīt, piemēram, dzimumorgānu kārpas.
Zināšanai:
Iepriekš nevakcinētām personām vakcinācijas kurss sastāv no divām devām ar sešu mēnešu intervālu. Personām ar imūnsupresīviem stāvokļiem rekomendēta trīs devu shēma. Vakcinēties var jebkurā vecumā, jo pēc pārslimošanas organismā neveidojas pietiekoša aizsardzība, lai neinficētos ar CPV atkārtoti.
Cik liela ir iespējamība, ka vīrietis var inficēties ar CPV?
Situācija ir tāda pati kā sievietēm. Tiklīdz puisim sākas dzimumdzīve, iespēja inficēties ar CPV ir ļoti liela, ja vien viņš nav vakcinējies. Arī vīriešus apdraud papilomas, mutes/rīkles dobuma vēzis, anālā kanāla un dzimumlocekļa ļaundabīgs audzējs. Turklāt mutes/rīkles dobuma vēzis lielākoties skar gados jaunus cilvēkus un tā sastopamības biežums populācijā pieaug.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Mīts: CPV vakcīna var ietekmēt auglību. Vai tiešām?" saturu atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.
