Katram otrajam Latvijas iedzīvotājam aktuāla ir svara samazināšana, liecina aptauja

Kā noskaidrots "Mēness aptiekas" un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktajā aptaujā par aptaukošanos un diabēta riska faktoriem, pēdējā gada laikā svaru samazināt mēģinājuši teju puse iedzīvotāju jeb 47%, no kuriem katram piektajam tas nav izdevies. Ar neiecietību vai aizspriedumiem no apkārtējiem liekā svara dēļ saskārušies 37% iedzīvotāju, un biežāk to atzīst sievietes un jaunieši līdz 30 gadiem.

Kā noskaidrots, jauniešiem galvenie iemesli cīņai ar liekajiem kilogramiem bijuši tieši "izskata un pašvērtējuma uzlabošana", nevis veselības aspekti - to atzinuši 85% respondentu. Līdzīga tendence iezīmējas arī sieviešu vidū, kur šādu motivāciju apstiprina 77%.

Savukārt cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma motivācija biežāk saistīta ar veselību - 63% svaru mēģinājuši samazināt, lai justos labāk, piemēram, lai uzlabotu miega kvalitāti, mazinātu nogurumu, locītavu sāpes, aizdusu, un vēl 43% kā iemeslu minējuši paaugstinātus veselības rādītājus - asinsspiedienu, glikozes līmeni vai holesterīnu.

Aptaukošanos par slimību atzīst lielākā daļa aptaujāto - 75%. Liekais svars, mazkustīgs dzīvesveids un saldumu un saldinātu dzērienu pārmērīga lietošana iedzīvotāju uzskatos ir izplatītākie cukura diabēta rašanās riska faktori.

Savu ķermeņa masas indeksu nezina puse aptaujāto, un vēl 11% nezina, kas ir šis rādītājs.

Aptaujā skaidroti arī iedzīvotāju uzskati par šķēršļiem svara samazināšanai - 66% respondentu domā, ka biežāk pie vainas ir motivācijas trūkums, turklāt jauniešu vidū šādi atbildējuši 81%.

Vēl vairāk nekā trešdaļa norāda, ka svara mazināšanai viņiem pietrūkst zināšanu, lai sasniegtu rezultātu, un arī veselības stāvoklis, piemēram, hormonālie traucējumi, varētu būt šķērslis.

Neveiksmīgu līdzšinējo svara zaudēšanas pieredzi apstiprinājuši 22% aptaujāto.

Iedzīvotāju aptauju 2025. gada oktobrī veica "Mēness aptieka" kopā ar pētījumu aģentūru "Norstat", aptaujājot 1004 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.