Līdz pat 40 000 eiro mēnesī! Veselības ministrija prasa skaidrot, kādēļ atsevišķi mediķi saņem tik lielas algas
Veselības ministrija pieprasījusi savām kapitālsabiedrībām – slimnīcām – skaidrot algu apmēru, kādu, strādājot likumā ļautās stundas, nopelna speciālisti. Iemesls – interneta žurnālā "puaro.lv" publicētās 300 lielākās algas Latvijas medicīnā. Šajā sarakstā ir gan zobārsti un ķirurgi, gan kardiologi un radiologi, gan anesteziologi. Ir ārsts, kurš mēnesī saņem pat 40 000 eiro algu. Tiesa, lielākā daļa mediķu strādā vairākās iestādēs un lielo naudu nopelna privātā sfērā. Taču ir ārsti, kuri 200 000 gadā jeb 16 000 eiro mēnesī nopelna valsts slimnīcā, vēsta "lsm.lv".
"Zemā atalgojuma dēļ sistēmā trūkst trīs līdz četri tūkstoši medicīnas māsu un viņu palīgu, kas savukārt būtiski ietekmē aprūpes kvalitāti slimnīcās. Zemā finansējuma radīto problēmu uzskaitījumu varētu turpināt ilgi, bet tas ir visiem zināms. Vienlaikus dažu specialitāšu ārsti, piemēram, radiologi, saņem desmitiem tūkstošu lielas algas gan valsts, gan privātajā sektorā. Piemēram, vislielāko algu Latvijas medicīnā saņem kāds radiologs, kura alga 2024. gadā bija 41 tūkstotis eiro mēnesī. Gadā kopā tas ir 490 419,53 eiro," teikts interneta žurnāla "puaro.lv" publikācijā.
Arī valsts iestādēs – slimnīcās un universitātēs – var nopelnīt pat 20 000 eiro mēnesī.
"Prasīsim šo kapitālsabiedrību vadītājiem skaidrot, kā atlīdzības tiek organizētas slimnīcās, kā vadība kontrolē, vai atlīdzība tiek salāgota ar sniedzamo pakalpojumu," teica Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene.
Abās lielākajās slimnīcās, kur kapitāldaļu turētāja ir valsts, gan skaidroja, ka identificēt konkrētus ārstus nemaz nav tik vienkārši. Mediķi strādā vairākās iestādēs, pasniedz universitātē un veic zinātnisku darbu. Tas viss kopā arī veido lielo algu.
Likums ārstam ļauj strādāt vairākās darba vietās, ja to iespējams savienot. "40 stundas nedēļā pie viena darba devēja plus maksimums 32 virsstundas mēnesī. Kad es no Austrumu slimnīcas pāreju uz Stradiņiem vai otrādi, šis cipars sākas no nulles un es atkal varu strādāt 40 plus 32 [stundas]," norādīja Plaudis.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Dace Žentiņa pauda, ka būtu jāvirzās uz kopēju darba laika uzskaiti medicīnā, lai varētu kontrolēt, cik daudz ārsts, māsa vai māsas palīgs strādā. Jārēķinās, ka tas atklās arī to, ka kritiski trūkst personāla.
Vienlaikus pēdējo divu gadu laikā RAKUS mediķiem, tostarp māsām un māsu palīgiem, algas nav palielinātas vispār. Lai samaksa visiem, izņemot valdi un rezidentus, augtu par 6 %, kā tas vidēji ir tautsaimniecībā, tie būtu 6,7 miljoni eiro gadā, kas slimnīcai vienkārši nav. Arī šis ir viens no iemesliem, kādēļ darbinieki dodas strādāt vēl citur, vēsta "lsm.lv".
Uz ziņu fona par ārstu daļas lielo atalgojumu atklāta satraukumu radoša aina — aptuveni 50% Latvijas ārstu un māsu izjūt trauksmes vai depresijas pazīmes. Šādi dati ir publicēti Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pētījumā “Māsu un ārstu garīgā veselība”. Saskaņā ar Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) datiem 16% ārstu Latvijā atzina, ka viņiem ir bijušas pasīvas domas par pašnāvību vai domas par paškaitējumu un 88% ziņoja, ka pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši kāda veida vardarbību darba vietā.
Latvijā situācija ir ievērojami sliktāka nekā vidēji Eiropā. Ārsti atzīmē, ka veselības aprūpes sistēma valstī galvenokārt balstās uz darbinieku profesionalitāti un personīgo noturību, nevis uz ilgtspējīgu institucionālo atbalstu. Tiek ziņots, ka visaugstākais depresijas līmenis ir vērojams ārstu vidū Latvijā un Polijā – gandrīz puse aptaujas dalībnieku tuvojas smagas depresijas slieksnim. Trauksmes sajūta pārsniedz pieļaujamo slieksni gandrīz divām trešdaļām Latvijas ārstu un māsu – desmit reizes biežāk nekā Dānijā vai Nīderlandē, norāda "puaro.lv".
Galvenie garīgās veselības pasliktināšanās iemesli ir pārslodze, personāla trūkums, zemas algas un nelabvēlīgi darba apstākļi. Daudzi Latvijas ārsti ir spiesti strādāt vairākos amatos, kas noved pie emocionālas izdegšanas. 7,3% Latvijas ārstu un 8% māsu apsver iespēju pamest profesiju. 8.2% ārstu un 10.2% medmāsu pagājušā gada laikā garīgās veselības problēmu dēļ ņēma slimības atvaļinājumu. Aptauja tika veikta no 2024. gada oktobra līdz 2025. gada aprīlim 29 valstīs.
