Mīts: mamogrāfija - sāp, rada starojumu un veicina vēzi! Vai tiešām?

“Mamogrāfijā tik ļoti saspiež krūti, ka tā tiek traumēta, un var uzrasties vēzis”; “Mamogrāfijas laikā tiek saņemts radioaktīvais starojums, tāpēc labāk šādu izmeklējumu neveikt” – šie divi ir bieži dzirdēti apgalvojumi, kuru dēļ sievietes mēdz ignorēt valsts piedāvāto iespēju bez maksas veikt krūts vēža skrīningu. Vai tiešām šis dzīvībai svarīgais izmeklējums ir tik kaitīgs, jautājām Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Krūts veselības centra radioloģei, virsārstei mamoloģijā Ilzei Eņģelei. Viņa norāda: “Tā joprojām ir vienīgā, pētījumos pierādītā visefektīvākā profilaktiskā izmeklēšanas metode, kas kopējā populācijā ļauj atklāt krūts vēzi pavisam agrīnā stadijā.”

Joprojām – biežākā saslimšana

Krūts vēzis joprojām ir biežākā onkoloģiskā saslimšana sievietēm, tostarp darbspējīgā vecumā. Tāpat kā citas diagnozes, arī šī kļūst “arvien jaunāka”, taču diemžēl ne vienmēr saslimšana atklāta agrīnā stadijā, kad tā ir daudzkārt vieglāk ārstējama un ar lielu varbūtību saglabāt krūti. Ne velti krūts vēzis ir arī viens no biežākajiem priekšlaicīgas nāves cēloņiem sievietēm vecumā virs 35 gadiem. Ja sievietes atsauktos valsts apmaksātajam skrīningam – mamogrāfijas pārbaudei, situācija būtu citāda. 

Kam pienākas bezmaksas skrīnings?

Sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem reizi divos gados uz deklarēto dzīvesvietas vai oficiālo e-adresi tiek nosūtīta uzaicinājuma vēstule veikt valsts apmaksātu krūts vēža profilaktisko pārbaudi. Jaunākie pētījumi gan apliecina mamogrāfijas efektivitāti krūts vēža skrīningā sievietēm jau no 40 gadu vecuma. Savukārt Eiropas komisijas krūts vēža vadlīnijās rekomendē krūts vēža skrīningu veikt reizi divos gados sievietēm no 45 līdz 74 gadu vecumam. 

Kā rīkoties, ja uzaicinājuma vēstule pazaudēta vai nav saņemta:

• kopš 2018. gada krūts un dzemdes kakla vēža profilaktiskās pārbaudes var veikt arī tad, ja uzaicinājuma vēstule nav paņemta līdzi (piemēram, ja tā ir nozaudēta vai tikusi nosūtīta, bet nav saņemta). Informācija par sievietei nosūtītās uzaicinājuma vēstules numuru un nosūtīšanas datumu ārstniecības iestādēs ir pieejama elektroniski; 
• var vērsties pie sava ģimenes ārsta, kuram arī ir iespēja redzēt izsūtītās vēstules numuru, kā arī uzrakstīt nosūtījumu pārbaudes veikšanai;
• var doties pie sava ginekologa, kuram tieši tāpat ir redzams izsūtītās vēstules numurs, un arī viņš var nozīmēt profilaktisku pārbaudi;
• var saņemt jaunu vēstuli, vēršoties klātienē kādā no NVD teritoriālajām nodaļām, līdzi ņemot pasi vai personas apliecību;
• var doties uz kādu no ārstniecības iestādēm, kas nodrošina skrīninga pakalpojumus (līdzi ņemot pasi vai personas apliecību);
• skrīninga vēstules tagad pieejamas arī e-adresē portālā www.latvija.gov.lv, ja sieviete tādu ir izveidojusi.

Mīts – starojums

“Skrīninga mamogrāfija neuzliek diagnozi, bet gan parāda, vai nepieciešami vēl kādi papildu izmeklējumi,” norāda Ilze Eņģele un piebilst, ka šī pārbaude ir pamatu pamats krūts izmeklēšanā, tomēr netiek veikta arī izplatītu mītu dēļ. Viens no populārākajiem saistīts ar bailēm par saņemto starojumu izmeklējuma laikā. “Patiesībā tas ir niecīgs. Viena lidojuma laikā uz Frankfurti vai astoņās nedēļās, kas pavadītas, dzīvojot kalnos, radiācija ir tikpat liela kā mamogrāfijas pārbaudes laikā,” norāda speciāliste. Mamogramā izmanto zema spektra starojumu. Salīdzinājumam krūškurvja vai vēdera dobuma kompjūtertomogrāfijā starojuma deva ir 22 reizes lielāka. 

Mīts – krūts savainošana

Būtu aplami teikt, ka mamogrāfija ir pavisam nesāpīgs izmeklējums. Tā gluži nav, taču nav arī tā, ka tas veicinātu ļaundabīga audzēja attīstību. Izmeklējums notiek tā – vispirms jāatkailina ķermeņa augšdaļa, jānostājas pie aparāta, tad speciālists-radiogrāfers veic pozicionēšanu – parāda, kur un kā likt roku, bet pēc tam tehniski pareizi novieto pacientes krūti uz aparāta, kas ir kā līdzens galdiņš. Tad aparāta augšdaļa sāk tuvoties krūtij, saspiežot to līdz vajadzīgajam biezumam un veicot attēlu uzņemšanu – katrai krūtij divās projekcijās. Tas pats tiek izdarīts ar otru krūti.

Tā kā aparāts pats regulē, cik daudz krūts ir saspiežama, nav iespējams, ka tā tiek saplacināta pār mēru un savainota. Kompresijas dozēšanas sistēma to neļaus izdarīt. Turpretī par “sāp vai nesāp” jautājumu viennozīmīgas atbildes nav. Sievietes var ierindot trīs kategorijās: pirmās būs tās, kurām krūtis ir ļoti jutīgas visu mūžu, otrajām tās kļūst jutīgākas menstruālā cikla dēļ, bet trešajā grupā ietilpst tās, kuras nejutīs nekādu diskomfortu izmeklējuma laikā.

Taču par visām sievietēm var droši teikt – krūts saspiešana uz īsu brīdi nerada problēmas vēlāk nākotnē! “Lai iegūtu kvalitatīvu attēlu un saņemtu iespējami mazāko starojuma devu, jābūt maksimāli plānam krūts audu slānim, tāpēc tā ir jāsaspiež līdz noteiktam biezumam, pretējā gadījumā nav jēgas veikt šo izmeklējumu,” norāda speciāliste.

Kādi ir ieguvumi?

Ieguvums ir dzīvības vērts. Tieši mamogramas attēlos redzami tā sauktie mikrokalcināti jeb sīki sakaļķojumi dziedzeru audos. Šie kalcināti var liecināt par sākotnējām izmaiņām dziedzeru audos, arī par ļaundabīgu audzēju, kas sācis attīstīties. Iegūstot šādus attēlus, speciālists analizē gan sakaļķojumu izplatību, gan to formu, kas ir niansētas, bet ļoti būtiskas detaļas, lai pavisam agrīnā stadijā atklātu audzēju. Piemēram, ultrasonogrāfijā pavisam mazus sakaļķojumus neredz.

Tāpat mamogrāfija ir nozīmīgs dokuments, kurā apskatāma visa krūts divos attēlos. Kā saka daktere, tā ir kā veselības karte visam mūžam, jo mamogrāfijā iegūtie krūts dziedzeru attēli tiek saglabāti arhīvā elektroniskā formā. Nākamreiz dodoties veikt šo izmeklējumu, speciālists salīdzinās jauniegūtos attēlus ar iepriekš veiktajiem. 
Šis izmeklējums ir kā pirmās izvēles arī tām sievietēm, kurām krūtis ir lielas, apjomīgas – neatkarīgi no vecuma. 

Ja tomēr ļoti bail…

Droši var iedzert kādu nomierinošu, dabīgu līdzekli vai tēju, piemēram, vīgriežu. Arī vecie labie baldriāni derēs, tikai nevajag neko likt uz ādas – ne anestezējošu ziedi, ja tāda pieejama, ne citus līdzekļus, kas it kā varētu mazināt sāpes. Ādai ir jābūt tīrai.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Mīts: mamogrāfija – sāp, rada starojumu un veicina vēzi! Vai tiešām?" atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.