Zinātnieki: šis vienkāršais padoms būtiski samazina demences attīstības risku

Zviedru un spāņu zinātnieki nesen žurnālā "Nature Aging" publicēja 15 gadu ilga pētījuma rezultātus, kurā piedalījās vairāk nekā 2400 gados vecāki cilvēki. Pētnieki analizēja, kā četri dažādi uztura veidi ietekmē hronisku slimību attīstību senioriem.

Trīs no šīm diētām bija savstarpēji līdzīgas un balstījās uz veselīga uztura principiem. To ieteikumi nedaudz atšķīrās, taču visās tika uzsvērta dārzeņu, augļu, pilngraudu produktu, riekstu, pākšaugu un nepiesātināto tauku lietošana. Tās paredzēja arī saldumu, sarkanās un pārstrādātās gaļas, sviesta un margarīna patēriņa ierobežošanu.

Ceturtā diēta, pretēji tam, veicināja iekaisuma procesus organismā. Tajā lielāka uzmanība tika pievērsta sarkanajai un pārstrādātajai gaļai, rafinētiem graudaugiem un saldinātiem dzērieniem, savukārt dārzeņu, tējas un kafijas patēriņš bija samazināts.

Izrādījās, ka dalībniekiem, kuri ievēroja veselīga uztura principus, hroniskas slimības attīstījās ievērojami lēnāk. Šī ietekme īpaši skaidri bija redzama sirds un asinsvadu slimību un demences gadījumā, taču neattiecās uz balsta un kustību aparāta saslimšanām. Savukārt tiem, kuri ievēroja t.s. "iekaisuma diētu", hronisko slimību risks bija augstāks.

"Mūsu rezultāti skaidri parāda, cik nozīmīga loma uzturam ir vairāku hronisku slimību attīstībā gados vecākiem cilvēkiem," izdevumam "Science Daily" norādīja viens no pētījuma autoriem, "Karolinska" institūta Novecošanas izpētes centra pētnieks Adrians Karbaljo Kasla. Pēc viņa teiktā, ikvienam, kurš vēlas mazināt demences un sirds slimību risku, būtu jāpievērš īpaša uzmanība savam uzturam.

Nākamais solis zinātnieku darbā būs noskaidrot, kuri uztura ieteikumi visvairāk ietekmē dzīves ilgumu, kā arī, kuras senioru grupas no tiem gūst vislielāko labumu atkarībā no vecuma, dzimuma, psihosociālā fona un jau esošām veselības problēmām. Pētījumu atbalstīja Zviedrijas Pētniecības padome (VR) un Darba dzīves un labklājības jautājumu padome (FORTE).

Kas ir demence?

Smadzeņu darbības traucējumi, kas izsauc neatgriezeniskus, pieaugošus un daudzpusīgus kognitīvo jeb prāta funkciju traucējumus, kuru rezultātā rodas atmiņas, valodas, vizuāli telpiskās izjūtas, prasmju un spriešanas spēju izmaiņas. Kognitīvie traucējumi sākotnēji ir viegli un var tikt sajaukti ar normālu novecošanas procesu. Taču ar laiku tie var kļūt smagāki un kombinēties ar dažādas intensitātes personības un uzvedības izmaiņām, ierobežojot un apgrūtinot ikdienas aktivitātes, salīdzinājumā ar iepriekšējo dzīves periodu. Biežākie demences veidi ir Alcheimera slimība un smadzeņu asinsrites traucējumu izraisīta jeb vaskulāra demence, liecina Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra publiskotā informācija.

Kā izpaužas viegli kognitīvi (prāta funkciju) traucējumi?

Vieglu kognitīvu traucējumu gadījumā ir sūdzības par pavājinātu atmiņu, lēnāku domāšanu, grūtībām apgūt jaunu informāciju un koncentrēties. Cilvēks sāk izmantot dažādus paņēmienus, lai varētu adaptēties prāta traucējumu izmaiņām, saglabāt neatkarību un pastāvīgi ikdienā funkcionēt, piemēram, dodoties uz veikalu, cilvēks var sastādīt iepirkumu sarakstu, atzīmēt nozīmīgus datumus kalendārā. Viegli kognitīvi traucējumi nav normālas novecošanās pazīme. Noteiktas ārstēšanas un aprūpes rezultātā nelielai daļai cilvēku kognitīvie traucējumi ar laiku var mazināties, taču bieži kognitīvie traucējumi kļūst izteiktāki, daudzveidīgāki, un laika gaitā pakāpeniski var attīstīties demence.

Kā izpaužas demence?

Agrīnā demences stadijā cilvēks aizmirst tikko dzirdētu informāciju, uzdod vienus un tos pašus jautājumus, stāsta vienus un tos pašus stāstus, taču komunicējot nespēj atrast vārdus, pazaudē laika izjūtu, ar grūtībām veic sarežģītākus ikdienas uzdevumus, piemēram, ēdienu gatavošanu, dzīvokļa uzkopšanu, darbības ar naudu. Cilvēks var zaudēt interesi par lietām, kas agrāk patikušas, kļūt apātiskāks, vieglāk aizkaitināms un satraucams. Pakāpeniski, stāvoklim pasliktinoties, atmiņa vēl vairāk pavājinās, cilvēks sāk apmaldīties pazīstamās vietās, viņam nepieciešams palīdzēt pašaprūpē, ēdiena gatavošanā un savas vides sakopšanā, parādās personības traucējumi, cilvēks var sākt vākt nevajadzīgas mantas, kļūt aizdomīgs un sākt baidīties no apzagšanas.

Demences vēlīnā stadijā cilvēks kļūst pilnībā atkarīgs no aprūpētāja, neorientējas ne vietā, ne laikā, neizprot apkārt notiekošo, nespēj veikt līdz tam zināmas darbības, piemēram, ēšanu vai labierīcību izmantošanu, nespēj pilnvērtīgi lietot un saprast valodu, bieži nepazīst tuviniekus, var sākties uzvedības izmaiņas (piemēram, agresivitāte), personības traucējumi un uztveres traucējumi (redzes vai dzirdes halucinācijas).

Kādi ir demences riska faktori?

Precīzi Alcheimera slimības riska faktori joprojām tiek aktīvi pētīti, taču ir zināmi daži faktori, kurus nepieļaujot un kontrolējot vai ārstējot iespējams mazināt Alcheimera slimības un vaskulāras demences attīstības risku. Tie ir – smadzeņu asinsrites saslimšanas (piemēram, insults), diabēts, paaugstināts asinsspiediens, aptaukošanās, mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana, zems izglītības līmenis.

Kā diagnosticē demenci?

Ārsts noskaidro pacienta traucējumu sākumu, attīstību un izpausmes. Papildus atmiņas traucējumu smaguma izvērtēšanai var tikt izmantoti diagnostiskie testi. Ārsts noskaidro arī blakus saslimšanu esamību un izteiktību, kā arī lietoto medikamentu nosaukumus un devas. Papildus tiek veikti izmeklējumi, lai izvērtētu orgānu funkcionēšanu un smadzeņu struktūras izmaiņas (asins analīzes, magnētiskā rezonanse).

Kā ārstē demenci?

Ārstēšana balstās uz kognitīvo funkciju uzturēšanu, uzvedības, garastāvokļa un uztveres traucējumu koriģēšanu un ikdienas funkcionēšanas nodrošināšanu. Pieejami daži medikamenti, kuri palēnina kognitīvo traucējumu attīstību. Šo medikamentu lietošana jāuzsāk agrīnās slimības stadijās. Tos var nozīmēt psihiatrs vai neirologs. Papildus dažādu psihisku simptomu korekcijai var tikt izmantoti antidepresanti, neiroleptiķi, nomierinošie un miega līdzekļi. Svarīgi pielāgot vidi, kurā mitinās demences pacients, kā arī neaizmirst par palīglīdzekļiem pacientam pilnvērtīgas redzes, dzirdes un ēdiena uzņemšanas nodrošināšanai. Nozīmīgi ir arī izglītot aprūpētāju, izvērtēt viņa resursus un nepieļaut aprūpētāja izdegšanu.