Atkarība no Āzijas ražotājiem apdraud zāļu pieejamību Eiropā
Zāļu deficītu lielākoties veido ražošanas ierobežojumi, piektdien Rīgā tiekoties ar Latvijas veselības ministru Hosamu Abu Meri (JV), pauda Eiropas veselības apgādes asociācijas GIRP ģenerāldirektors Kaspers Ernests.
Kā informēja Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijā (LNZAA), Ernests piektdien apmeklēja Latviju un tikās arī ar Abu Meri.
Ernests uzsvēra, ka zāļu pieejamība pacientiem ir kritiski svarīga sabiedrības veselībai. "Tas ir prioritārs jautājums, ko ļoti aktīvi risina visas Eiropas valstis," viņš teica.
Vienlaikus Ernests atzina, ka prakse un statistika rāda, ka lielākoties zāļu deficītu Eiropā un Latvijā veido ražošanas ierobežojumi. Turklāt jāņem vērā, ka ražotāji nereti arī nosaka stingras kvotas, cik medikamentu tiks piegādāti konkrētajai valstij, kas bieži nav saistītas ar aktuālo pieprasījumu, piebilda Ernests.
Pēc viņa teiktā, pašlaik galvenie riski zāļu pieejamībai ir saistīti ar pārāk lielu atkarību no aktīvo vielu un ģenērisko medikamentu ražotājiem Āzijā, kā arī ar ražošanas kapacitātes trūkumu.
Saskaņā ar GIRP apkopotajiem datiem, aptuveni 50% gadījumu cēlonis ir ražošanas problēmas, tostarp izejvielu pieejamības un jaudu ierobežojumi, savukārt 17% gadījumu - neprognozēts pieprasījuma pieaugums, kam ražotājs nespēj pietiekamā apmērā nodrošināt medikamentus.
Ernests uzsvēra, ka zāļu apgādes uzņēmumi ir daļa no valsts kritiskās infrastruktūras. "Sabiedrībā nereti rodas priekšstats, ka šie uzņēmumi tikai pārkrauj kastes ar zālēm, taču patiesībā tie nodrošina sarežģītu ikdienas darbu, lai no tūkstošiem ražotāju visā pasaulē medikamenti katru dienu nonāktu aptiekās un ārstniecības iestādēs visā Latvijā," viņš skaidroja.
Kā norādīja Ernests, lai nodrošinātu stabilu un nepārtrauktu zāļu pieejamību ilgtermiņā, Eiropai nepieciešama vienota pieeja zāļu piegādes drošības stiprināšanai. "Latvijas pacientiem ir jābūt pārliecībai, ka viņu medikamenti būs pieejami laikā. Tādēļ svarīgi, lai Latvija aktīvi piedalītos diskusijās par Eiropas farmācijas politikas nākotni un stiprinātu sadarbību ar citu valstu partneriem," sacīja Ernests.
Arī LNZAA valdes loceklis Jānis Lībķens tikšanās laikā ar veselības ministru atgādināja, ka zāļu apgādes uzņēmumi ir veselības sistēmas asinsrite - tie nodrošina, lai pacienti savlaicīgi saņemtu nepieciešamos medikamentus neatkarīgi no dzīvesvietas.
Sarunās tika aplūkota arī citu valstu pieredze kritisko zāļu krājumu veidošanā un uzturēšanā, meklējot efektīvākos modeļus, kas ļautu pacientiem vienmēr saņemt nepieciešamos medikamentus. Tāpat tika analizēta informācijas apmaiņa starp Eiropas valstīm par zāļu krājumiem un prognozētajiem iztrūkumiem.
Ernests norādīja, ka apgādes uzņēmumu un aptieku līmenī sadarbība notiek labi, un kompetentās iestādes regulāri saņem informāciju par pieejamajiem krājumiem.
Tikšanās dalībnieki pauda vienotu nostāju: zāļu apgādes sistēma ir jāstiprina, sadarbojoties gan nacionālā, gan Eiropas līmenī.
GIRP apvieno aptuveni 550 zāļu apgādes uzņēmumus no 33 Eiropas valstīm. Asociācija nodrošina, ka katru dienu Eiropas aptiekām un slimnīcām tiek piegādāti vairāk nekā 62 miljoni zāļu iepakojumu.
