Latvijas Bankas ekonomists nosauc trīs faktorus, kas uz nākamo gadu ļauj raudzīties piesardzīgi optimistiski

Ekonomista vērtējumā trīs faktori, kas ļauj raudzīties uz nākamo gadu piesardzīgi optimistiski, ir cenu stabilitāte, labvēlīgāka ārējā vide un sabiedrības labklājības kāpums.

Viņš norāda, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomei ir izdevies atgriezt eirozonas inflāciju mērķa līmenī - 2% gadā, un tas ir ekonomiskajai attīstībai optimāls rādītājs.

Augstās inflācijas periods ir pārvarēts, uzņēmumiem un iedzīvotājiem vairs nav jāuztraucas par pārāk strauju cenu celšanos un naudas vērtības zudumu. Tādēļ arī procentu likmju būtiskas pārmaiņas tuvākajā laikā nav pamata gaidīt, ko apstiprina arī pēdējo mēnešu ECB Padomes dalībnieku komentāri.

Savukārt Latvijā inflācija ir un, paredzams, arī tuvākajos gados joprojām būs nedaudz virs 3%. Straujāks algu kāpums sadārdzina darbietilpīgus pakalpojumus, savukārt pārtikas cenas zemo cenu zīmolu segmentā Latvijā ir augstas. Kaut arī pēdējo mēnešu laikā pārtikas cenas, reaģējot uz globālo cenu lejupslīdi, nedaudz mazinājās arī Latvijā, šī tendence joprojām ir trausla.

Ekonomists uzsver, ka nākamgad ir vēl daudz darāmu darbu, lai konkurenci mazumtirgotāju starpā padarītu sīvāku. Iepriekš vāja konkurence bijusi arī komercbanku vidū, un tādēļ kredīti bija dārgi un to saņemšanas nosacījumi strikti. 2025. gads šajā jomā iezīmēja būtisku lūzumu, tagad kreditēšana ekonomiku balsta, nevis tai seko, un tas sola lielākas investīcijas un ekonomisko rosību nākotnē.

Tāpat Krasnopjorovs norāda, ka ar skaļiem paziņojumiem sāktā tirdzniecības kara negatīvā ietekme uz globālo ekonomiku līdz šim ir izrādījusies mazāka par gaidīto.

Turklāt sabiedrības labklājība pieaug. Vidējās algas kāpums Latvijā gaidāms ap 8% gadā jeb vismaz divreiz straujāks par inflāciju. Tas nozīmē lielāku materiālo labklājību un iespēju iegādāties arvien vairāk preču un pakalpojumu. Bezdarbs arī turpmāk sagaidāms zems, kas padara darba tirgu labvēlīgu darba ņēmējiem, liek uzņēmējiem arvien vairāk ieviest automatizācijas risinājumus, bet valsts politikai censties aktivizēt iekšējās darba roku rezerves.

Vienlaikus ekonomists uzsver arī divas problēmas, kas būs jārisina, - pārāk liela valsts loma ekonomikā un nepietiekami strauja ekonomikas izaugsme.
Krasnopjorovs skaidro, ka pēdējo sešu gadu laikā publiskais sektors būtiski audzējis savu lomu Latvijas ekonomikā. Pirms Covid-19 pandēmijas valsts budžeta izdevumi bija 40% no ekonomikas apjoma, tagad jau 46%, un pieaugums ir krietni lielāks, nekā būtu pamatoti ar valsts aizsardzības prioritātes vajadzībām.

"Valdības izdevumu augšupeja būtu pat vēlama ekonomikas krīžu brīžos (piemēram, pandēmijas laikā, kā arī 2022. gadā, strauji augot energoresursu cenām), taču ne tagad. Arī ar ikgadējo budžeta deficītu ap vai pat virs 3% no ekonomikas apjoma nevajadzētu samierināties," pauž ekonomists, skaidrojot, ka pārmērīgs budžeta deficīts palielina valsts parādu un tā apkalpošanas maksu, un katru gadu daži simti miljoni eiro jāatvēl parāda procentu maksājumos.

Izvēloties starp diviem ceļiem, kā mazināt budžeta deficītu, priekšroka viennozīmīgi būtu valdības izdevumu samazināšanai. Alternatīvs risinājums ir nodokļu sloga celšana, taču tas negatīvi ietekmētu ekonomikas izaugsmi.
Krasnopjorovs skaidro, ka gada izaugsmes temps 1-2% Eiropas Savienībā (ES) un 2-3% Latvijā ir diezgan pieticīgs sniegums.

Patlaban nav ekonomikas krīze, un Latvija vairs nav lētā darbaspēka zeme. Ekonomikas attīstība Latvijai nenozīmē ražot to pašu, tikai vairāk, bet nozīmē virzīties uz unikālu, kvalitatīvu un sarežģītu preču un pakalpojumu radīšanu ar augstu pievienoto vērtību.

Valdībām šis ekonomiskās izaugsmes process nevis jāregulē ar plānošanas dokumentu kaudzēm, stratēģijām vai pārmērīgiem atbalsta mehānismiem, bet, pirmkārt, jāveicina izcilas uzņēmējdarbības un dzīves vides izveide, kurā uzņēmēji un iedzīvotāji gribētu un varētu realizēt savus talantus.

ES mērogā ekonomikas izaugsmi var veicināt Eiropas vienotais kapitāla tirgus, kas ļautu lielāku daļu no Eiropas iedzīvotāju uzkrājumiem investēt tieši Eiropas uzņēmumos, nevis ASV un citos reģionos, Eiropas vienotais pakalpojumu tirgus, lai vairāk uzņēmumu augtu pāri valsts robežām, iegūstot pozitīvu mēroga efektu, kā arī pārlieku birokrātisko šķēršļu noņemšana uzņēmējdarbībai un darbam. Viens solis šajā virzienā ir banku sektora regulējuma vienkāršošana, par kuru runāja 2025. gadā un kas būs ECB un ES prioritāte 2026. gadā.

Krasnopjorovs norāda, ka Latvijas ekonomikas veiksmes ir būtiskas, tomēr jāizmanto piemēri no kaimiņvalstīm un jātiecas pēc augstākiem dzīves kvalitātes standartiem.