Latvijas ārsti pieprasa lielāku finansējumu veselības aprūpei, lai novērstu krīzi un garas rindas
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām atkārtoti pauž, ka nepietiekams finansējums veselības aprūpei pagarina rindas pie speciālistiem un izmeklējumiem, rada zaudējumus ārstniecības iestādēm un varot novest pie "nozares krīzes un sabrukuma".
Kā informēja biedrībā, LĀB atkārtoti prasa veselības aprūpei vismaz 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP) vai 13% līdz 14% no valsts konsolidētā budžeta.
Vēstulē klāstīts, ka gadiem izmeklējumu, analīžu un konsultāciju kvotas beidzas aptuveni septembrī, rindas ir mēnešiem garas un daudzas operācijas tiek pārceltas uz nākamo gadu. Latvijā izdevumi medicīnai svārstās ap 4% no IKP un esot viszemākie Baltijas valstīs, bet Latvija ar vidējo dzīves ilgumu 75,5 gadi un 54,2 veselīgi nodzīvotiem gadiem ir pēdējā Eiropas Savienībā, uzsver LĀB.
Biedrība vērtē, ka primārā aprūpe un ģimenes ārstu institūcija ir nepietiekami finansēta, nacionālā veselības dienesta tarifi neatbilst reālajām izmaksām, pieaug ārstniecības iestāžu parādi un trūkst aprūpes personāla, līdz ar to valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm pieaug parādi un zaudējumi.
Esošajos apstākļos pieaugot iedzīvotāju privātie izdevumi un "ziedojumi dzīvības glābšanai", kas, LĀB ieskatā, padara aprūpi netaisnīgu un nesolidāru.
LĀB uzstāj, ka demogrāfijas politika nav iedomājama bez spēcīgas veselības nozares - tai jārisina neauglības, mātes un tēva veselības jautājumi, lai nodrošinātu veselīgu un ilggadīgu ģimeņu eksistenci. Investīcijas veselības aprūpē LĀB raksturo kā valsts labklājības, drošības un ekonomikas izaugsmes priekšnoteikums, jo valsts drošība sākas ar veselīgiem dzīves gadiem, jauniešu fizisko un mentālo attīstību un uzticību medicīnas nozarei.
Biedrība sūrojas, ka "valdība nepilda mediķiem dotos solījumus par algu palielināšanu". Mediķu un māsu trūkums tuvākajos gados varot izraisīt veselības aprūpes krīzi.
Vēstule par 2026.gada budžeta projektu un veselības nozares "badināšanas" sekām nosūtīta Valsts prezidentam Edgaram Rinkevičam, Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV) un veselības ministram Hosamam Abu Meri (JV).
Kā vēstīts, veselības aprūpe šoreiz nav iekļauta starp valdības pašām svarīgākajām prioritātēm nākamā gada budžetā. LĀB pārstāvji un Abu Meri pauduši vienprātību, ka veselības aprūpei nepieciešams lielāks finansējums, jo nozare ir cieši saistīta ne tikai ar iedzīvotāju veselību, bet arī ar demogrāfijas un valsts drošības jautājumiem.
LĀB atzīmējusi, ka cilvēkresursi ir svarīgi un algas ir jāceļ to jomu speciālistiem, kurās ir vislielākais trūkums un nepieciešamība, proti, māsām un jaunākajam medicīniskajam personālam.
Ārstu biedrības prezidenta pienākumu izpildītājs Māris Pļaviņš sacījis, ka veselības aprūpei nepieciešams stabils, prognozējams un adekvāts finansējums, taisnīgi tarifi un atalgojums, kā arī kvalitatīvs un pieejams veselības aprūpes pakalpojumu nodrošinājums visiem iedzīvotājiem.
LĀB un Veselības ministrija vienojušās par regulārām tikšanās reizēm, lai turpinātu viedokļu apmaiņu un sekmīgāk virzītu nozares attīstības jautājumus. Nākamā tikšanās paredzēta gada nogalē.
