Vai mēs būtu laimīgāki, ja vairāk dalītos un palīdzētu citiem?
Vai tas, ka mēs rūpējamies par citiem cilvēkiem, var ietekmēt mūsu labsajūtu un padarīt mūs laimīgākus? Uz šo jautājumu šogad atbilde tika sniegta ANO "Ziņojuma par pasaules laimi”.
ANO "Ziņojumā par pasaules laimi 2025” ir vēstīts, ka daudz laimīgāki ir tie cilvēki, kuri rūpējas un dalās ar citiem. Tomēr ir svarīgi, kāda motivācija slēpjas aiz šīs rīcības. Ja tā nav piespiesta, tai acīmredzami ir pozitīva ietekme.
Cilvēki ir pārāk pesimistiski noskaņoti
Tika secināts, ka cilvēki ir pārāk pesimistiski noskaņoti attiecībā uz to, vai citi ir izpalīdzīgi un labestīgi. Pētnieki veica eksperimentu, nometot uz ielas maku, lai noskaidrotu, vai tas tiks atgriezts. Daudziem par pārsteigumu lielākajā daļā gadījumu maks tika atgriezts atpakaļ.
Gan labvēlīgie darbi, gan citu cilvēku izpalīdzība un labestība ietekmē to, cik laimīgs cilvēks jūtas. Labo darbu ietekme uz pašsajūtu ir atkarīga no tā, kāpēc un kā cilvēki tajos iesaistās. Gan tas, kurš palīdz, gan tas, kurš saņem palīdzību, izjūt lielāku laimi, ja abi rūpējas viens par otru.
Maltītes ēšana kopā ar kādu padara cilvēku laimīgāku un stiprina attiecības
Balstoties uz jaunākajiem “Gallup” datiem, dažu valstu iedzīvotāji gandrīz visas maltītes ēd kopā ar citiem, savukārt citu valstu iedzīvotāji gandrīz visas maltītes ēd vieni.
Tomēr pavadītais laiks pie kopējas maltītes būtiski ietekmē cilvēka labklājību. Tie, kuri vairākas reizes dienā ēdienreizes pavada kopā ar citiem, uzrāda ievērojami augstāku apmierinātības ar dzīvi līmeni. Šis tendences ir novērojamas neatkarīgi no vecuma, dzimuma, valsts, kultūras vai reģiona.
“American Time Use Survey” autori norāda, ka amerikāņi aizvien vairāk laika pavada vakariņojot vienatnē. Aptuveni katrs ceturtais amerikānis 2023. gadā ziņoja, ka iepriekšējā dienā visas maltītes ēdis viens — tas ir par 53 % vairāk nekā 2003. gadā. Ēšana vienatnē ir kļuvusi izplatītāka visās vecuma grupās, īpaši jauniešu vidū.
Pētījumā tika noskaidrots, ka kopīgās ēdienreizes stiprina arī cilvēku attiecības. Jo īpaši valstīs, kur cilvēki salīdzinoši biežāk ēd kopā ar kādu, viņi ziņoja, ka izjūt lielāku atbalstu un mazāk jūtas vientuļi. Tomēr pētījuma rezultāti vēl ir nepilnīgi, un autori turpina strādāt, lai iegūtu precīzākus datus.
Vai ģimenes locekļu skaits ietekmē to, cik mēs esam laimīgi?
Meksikā un Eiropā četru līdz piecu cilvēku mājsaimniecību lielums nodrošina visaugstāko laimes līmeni. Īpaši apmierināti ar dzīvi jūtas pāri, kuriem ir vismaz viens bērns, kā arī pāri, kuri dzīvo kopā ar bērniem un citiem ģimenes locekļiem. Cilvēki, kuri dzīvo vieni, kā arī tie, kuri dzīvo ļoti lielās mājsaimniecībās, bieži vien var justies nelaimīgāki.
Kā attiecības ar citiem ietekmē mūsu pašsajūtu?
Attiecību veidošana ar citiem ir ļoti svarīga jauniešu labklājībai, jo tā palīdz pasargāt no stresa ietekmes. Tomēr daudzi jaunieši izvairās veidot attiecības. 2023. gadā tika noskaidrots, ka 19 % jauniešu visā pasaulē nav neviena, uz ko paļauties, kas ir par 39 % vairāk nekā 2006. gadā.
Pētījums norāda, ka universitātes studentiem draudzības, kas veidojas pirmajās studiju nedēļās, palielina izredzes neiekrist depresijā. Daudzi jaunieši novērtē par zemu savu vienaudžu spēju izrādīt empātiju, tāpēc mēdz izvairīties no kontaktēšanās.
Iesaistīšanās ziedošanas kampaņās, brīvprātīgajā darbā un svešinieku izpalīdzēšanā ir saistīta ar mazāku risku piedzīvot vēlmi nomirt. Daudziem cilvēkiem aktuāls ir jautājums, kam ziedot naudu. Pētījuma autori iesaka izvēlēties tos uzņēmumus vai organizācijas, kuri sniedz vislielāko laimes atdevi citiem.
