Pārdod Mežaparka “vizītkarti” - villu, kurā vēl pavisam nesen saimniekoja “Gazprom” un Putina draugs

“Latvia Sotheby’s International Realty” sludinājums liecina, ka tiek piedāvāts iegādāties vēsturisku īpašumu, valsts nozīmes arhitektūras pieminekli - “Villa Agthe”, kas celta no 1902. līdz 1903. gadam pēc Berlīnes arhitekta Alberta Gīzekes (1883-1968) skices un viena no ievērojamākā Rīgas arhitekta, vācbaltieša Frīdriha Šefela (1865-1913) projekta. Šī villa liecina par Mežaparka (agrāk – Ķeizarmeža) apbūves kā dārzpilsētas pirmsākumiem (lēmums par Ķeizarmeža izveidi par modernu “zaļo pilsētu” tika pieņemts 1901. gada 30. aprīlī Rīgas 700 gadu jubilejas svinību ietvaros). Toreiz šī ēka celta kā akciju sabiedrības “Rīgas būvbiedrība” direktora Oskara Heinriha Agtes māja un atšķirībā no daudzām citām Mežaparka mājām Agtes nams ir samērā liels un turīgas ģimenes mājoklis.

“Villa Aghte” ir viena no pirmajām Mežaparkā uzceltajām savrupmājām. Tās plastiskā apjomu kompozīcija izriet no brīvā plānojuma, pastiprināta ar tornīti un divstāvu verandu. Tai ir Mežaparkam raksturīgais augstais jumts ar pildrežģu konstrukcijas zelmini, efektīgs siluets un interesantas jumta izbūves. Šī māja, kas atrodas Sudrabu Edžus ielā (agrāk šo ielu sauca gan par Līneburgas un Ilmeņa, gan Fīrekera ielu, līdz padomju okupācijas laikā to nosauca Sudraba Edžus vārdā), padomju laikā tikusi izmantota arī kā vairāku mākslas filmu uzņemšanas laukums. Ap gadsimtu miju villa pēc arhitekta Ērika Lipiņa projekta tika pārbūvēta un 2009. gadā nonāca “Gazprom” pārziņā.

2003. gada 29. aprīlī Latvijas oficiozs “Latvijas Vēstnesis” par šo vēsturisko ēku rakstīja: “Sudrabu Edžus ielā 1 atrodas viena no dārzu pilsētas pirmajām ēkām, kas allaž ar lepnumu rādīta kā Mežaparka vizītkarte, 1902. gadā celtā villa uz pakalniņa ar daudzām arhitektoniski interesantām detaļām, slaido priežu stāvu aplenkta. Nu pakalniņš norakts, dārzā daļa priežu izcirsta, ēkai izdarīta barbariska garāžas piebūve, bet Kokneses prospekta pusē sabūvēti īsti mūsdienu tingeltaņģeji - dārza kamīns un keramzīta bluķu terase, kuras priekšā basketbola grozs.”

Izsoles sludinājumā teikts, ka šī trīsstāvu 472 kvadrātmetru plašās ēkas, kas atrodas uz 2019 kvadrātmetru liela zemesgabala, “plānojums paredz astoņas istabas, no kurām pārplānojot var izveidot 4-5 guļamistabas, plašas viesistabas, kā arī 3-4 sanmezglus. No pirmā stāva ir izeja uz plašo āra terasi. Zem visas mājas ir ļoti labs, izremontēts velvju pagrabs. Dzīvojamās telpas ir savienotas ar plašu garāžu četrām automašīnām. Māju ir iespējams sadalīt 3-4 dzīvokļos. Māja ir ķieģeļu, starp stāviem nostiprināti pārsegumi, jauns metāla jumts, jauni logi. Īpašuma teritorijā ir lapene atpūtai un grilēšanai, kā arī helikopteru nosēšanās betonēts laukums. Šobrīd nams ir pielāgots biroja vajadzībām.”

Izsoles sākumcena noteikta kā 1,2 miljoni eiro, kas ir ievērojami mazāk nekā 2010. gadā to iegādājās “Gazprom”. Krievijas gāzes gigants to nopirka par 1,5 miljoniem latiem jeb gandrīz 2,2 miljoniem eiro. Toreiz tajā sāka saimniekot “Gazprom” Baltijas pārstāvniecība, kuru vadīja Jevgēnijs Roldugins, kurš bijis Kremļa saimnieka Vladimira Putina draugs un kursabiedrs, mācoties PSRS Valsts drošības komitejas institūtā. Pirms tam viņš bija ilggadējs akciju sabiedrības “Latvijas gāze”, kuras lielākais akcionārs toreiz bija “Gazprom” (34%), darbinieks, bet padomju laikos viņš strādājis bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas nodaļā, kas pretdarbojās ārvalstu specdienestu interesei par padomju iekšlietu struktūrām. 2020. gadā Jevgēnijs Roldugins mira no “Covid-19” un jau tolaik plašsaziņas līdzekļos parādījās neoficiālas ziņas, ka, iespējams, tuvāko gadu laikā “Gazprom” varētu apsvērt plānu par pārstāvniecības Rīgā slēgšanu. Ieraksti uzņēmumu reģistros liecina, ka pērnā gada aprīlī Latvijas galvaspilsētā arī oficiāli likvidēta “Gazprom” pārstāvniecība. Un tādai arī pašlaik nav jēgas, jo Eiropas Savienība, tostarp arī Latvija, pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā atsakās no Krievijas gāzes iepirkuma.