Muguras sāpes var būt nopietns signāls: ārsts skaidro, kad jāreaģē steidzami

Ko darīt, ja pēc dārza darbos pavadītas dienas vakarā par sevi manīt liek mugura – sāp?

Ja tā ir pirmā reize, kad mugura sasāpas, kā ātrā palīdzība noderēs bezrecepšu pretsāpju, pretiekaisuma līdzekļi, piemēram, tādi, kuru aktīvā viela ir ibuprofēns. Pēc tam vēlams atlaisties gultā pozīcijā, kurā mugura jūtas visērtāk.

Bet ko tad, ja mugura sāp arī nākamajā un aiznākamajā dienā? Kurš ir tas mirklis, kad jābeidz pašārstēties un jādodas pie ārsta?

Pareizā ķēdīte būtu šāda – maksimums trīs četras dienas divas līdz trīs reizes dienā iedzert kādu preparātu ar pretsāpju, pretiekaisuma iedarbību. Ja jūtamu uzlabojumu nav, jādodas pie ģimenes ārsta, kurš izrakstīs recepšu zāles. Deviņdesmit procentos gadījumu muguras sāpes, kas iegūtas kāda neierasta vai ilgi nedarīta darba veikšanas rezultātā, pēc tam pāriet. Ja tās tomēr neatkāpjas, ģimenes ārsts noteikti nosūtīs pie speciālista.

Jo nevar zināt, vai sāpes izraisa tikai iekaisums?

Tieši tā. Piemēram, tās var izraisīt arī osteoporotisks lūzums, ņemot vērā faktu, ka dārzā lielākoties rušinās cilvēki gados, īpaši sievietes, kuras biežāk nekā vīrieši saskaras ar osteoporozes problēmām. Tas nozīmē, ka cilvēkam ir zems kaulu blīvums, tātad vāji kauli, un osteoporotisks lūzums mugurkaulā var notikt teju ne no kā, tikai spainīti paceļot. Un – pēkšņi mugurā iedur sāpes! Pie šiem lūzumiem tās gan nav milzīgas – sāpes kā sāpes, tikai ar tendenci pieaugt, taču medikamentozās ārstēšanas rezultātā tās nepāries. Kundzēm gados šādi lūzumi notiek bieži.

Kas īsti pie pārslodzes izraisa muguras sāpes?

Vienkāršākajā gadījumā tas ir muskuļu protests pret pēkšņi uzliktu neadekvāti lielu slodzi. Pilsētniekam pilnīgi pietiks, ja viņš pavasarī dažas stundas pagrābs lapas. Arī lauku cilvēki ziemas pavada dīkāk, tomēr viņu organisms sezonas darbu sākumam ir gatavāks.

Nākamās, kas cieš pārāk lielas slodzes gadījumā, ir starpskriemeļu locītavas, kas berzes rezultātā var iekaist.

Jau nopietnāks sāpju cēlonis ir osteoporotiskie lūzumi, starpskriemeļu disku plīsumi. Atsevišķā grupā izdalāmi gadījumi, kad sāpes saistītas ar hroniskām, dzīves laikā notiekošām deģeneratīvām izmaiņām mugurkaulā – pārslodzes dēļ sāpes un iekaisums saasinās. Kā piemēru var minēt mugurkaula kanāla aizaugšanu. Tur atrodas muguras smadzenes un no tām izejošie nervi. Aug arī radziņi. Tie mēdz veidoties ne tikai uz āru, bet arī uz iekšu, radot spiedienu uz nerviem, un tas izraisa papildu problēmas.

Varbūt, veicot dažādus vingrojumus, mugura jau laikus jāsagatavo pavasara darbu sezonai?

Ja cilvēks zina, ka viņam ir muguras problēmas, un zina, ka dārza darbus tāpēc nemetīs pie malas, viņš sezonai var gatavoties visu ziemu. To gan nevajadzētu darīt, izpildot dažādos ekrānos vai bildēs redzamos vingrojumus, jo, kā saka, kas der visiem, neder nevienam. Vingrojumi jāpiemeklē katram individuāli, ņemot vērā fizisko sagatavotību, veselības stāvokli, vecumu, un to vislabāk izdarīs fizioterapeits. Tātad, ja pret savu veselību, muguras problēmām izturies nopietni, vismaz pāris reižu šis speciālists jāapmeklē. Kad viņš izveidojis individuālu vingrojumu programmu, tos var izpildīt mājās. Un tā gadu no gada. Jautājums tikai – cik daudz ir šādu apzinīgo?

Tāpēc mans ieteikums ir iegādāties korseti vai fiksējošu darba jostu mugurai un, pirms ķerties pie smagajiem darbiem – zemes rakšanas, pilnas ķerras stumšanas –, profilaktiskos nolūkos to uzlikt. Vērts mācīties no sportistiem, īpaši svarcēlājiem – arī viņi izmanto fiksējošas jostas, lai gan ir trenēti un gatavi slodzei.

Dārza darbus darot, cilvēku var piemeklēt arī tā sauktā krika – viņš pieliecas un šādā pozā arī paliek, jo atliekties traucē pēkšņas asas sāpes mugurā. Ko iesākt šādā gadījumā?

Krika ir kāds no jau iepriekšminētajiem mugurkaula bojājumiem. Arī šajā gadījumā visbiežāk varēs izlīdzēties ar pretsāpju, pretiekaisuma medikamentiem. Lielākoties krika rodas, neveiksmīgi noliecoties pie atslābinātas muguras muskulatūras, kad viens skriemelītis pret otru pagriežas par daudz, un ceļoties tas izraisa asu sāpi. Pat neko nedarot, daba pati dažu dienu laikā skriemeļus saliks savās vietās un sāpes pāries.

Lai piedzīvotu kriku, nemaz nevajag darīt smagus darbus, kaut ko celt, nest, strauji liekties. Cik nav gadījumu, kad cilvēks, pamodies no rīta, ar švunku ceļas no gultas, lai uzvilktu čības, un tā arī paliek, pie tām pieliecies. Tāpēc pareizāk būtu pamostoties vismaz izstaipīties, kaut mazliet iekustināt miegā atslābušos muskuļus, nevis uzreiz lēkt ārā no gultas. Tikai jau atkal – cik daudzi tā dara? Parasti uzmanīgāki ar straujo celšanos ir tie, kuriem ir problēmas ar muguru, un cilvēki, kas kriku reiz jau piedzīvojuši.

Visbiežāk krika iemetas muguras lejasdaļā, bet var būt arī krūšu, kakla daļā. Piemēram, griežot ābelēm zarus un turot šķēres virs galvas, tā var rasties kakla daļā.

Steidzot visu padarīt, cilvēki, iedzīvojušies muguras sāpēs, sanervozējas – kas nu būs, vai pagūs iesēt, iestādīt. Vai tas var atsaukties uz muguru, vēl vairāk pastiprinot sāpes?

Nervozitāte un domu juceklis situāciju vienmēr pasliktina, un rezultātā sāpes tiešām pieaug. Jo sāpju impulsi taču rodas galvā! Stāvokli pasliktina arī nomācošā neziņa, kas īsti noticis. Un tad cilvēks ieskatās gūglē, atrod simt un vienu vainu, ko sev pierakstīt, un nervozitāte un sāpes sit vēl augstāku vilni. Tāpēc labāk to nedarīt! Ja no bezrecepšu pretsāpju un pretiekaisuma medikamentiem pēc trim dienām sāpes nepāriet un desmit dienu laikā nav līdzējušas arī recepšu zāles, jāpārstāj mocīties neziņā, minējumos un jādodas pie speciālista.

Kas būtu jāņem vērā, lai neiedzīvotos sāpēs? Kā pareizi celt, ravēt – tupus vai rāpus?

Tas tiešām ir svarīgi. Pareizi celt – muguru turam taisnu, ieplestām kājām ietupstamies un ceļam, jo tad svars gulstas uz kājām, nevis uz muguras jostas daļu. Vai tā var pacelt arī smagu maisu? Var, tikai tas jāpiespiež pie sevis. Sliktākais veids, kā kaut ko celt, ir noliekties un raut augšā, jo tad slodze uz jostas daļu ir trīs reizes lielāka.

Par ravēšanu. Ja mugura netraucē, tad bieži vien ir dibens gaisā un galva dobē, lai gan vislabāk būtu ravēt četrrāpus – ar nosacījumu, ka ceļu locītavas ir veselas. Ja nav un turklāt ir problēmas ar muguru, tad jāravē, sēžot uz maza beņķīša. Ar vienu roku atspiežas, ar otru ravē.

Vai sāpes var izraisīt arī caurvējš, kad sasvīdušai mugurai uzpūš dzestrāks vējiņš? Ne velti tautā saka – sapūsta mugura.

Protams, jo var rasties muskuļu iekaisums. Īpaši jāpiesargās tiem, kam jau ir kāda muguras problēma.

Kā sev palīdzēt šādā gadījumā? Varbūt jāizkarsējas pirtī?

Akūtu sāpju gadījumā pirts vai karsta vanna nebūs pareiza izvēle, jo karstums var palielināt tūsku, radīt iekaisumu. Sildošu jostu gan var uzlikt, tāpat sāpošo vietu var ieziest ar pretiekaisuma ziedi, uz tās uzlikt piparu plāksteri vai aiziet pie fizioterapeita, lai noteipo. Savukārt pēc darba, kad jūtams muguras nogurums, pirts būs tieši laikā, jo saspringtie muskuļi izsildoties atslābināsies.

Es pats pirms pirms lielāku, smagāku darbu veikšanas dārzā vienmēr uzlieku fiksējošo jostu mugurai. Tiešām iesaku to darīt visiem, īpaši pilsētniekiem un tiem, kam ar muguru jau bijušas problēmas. Jo tā ir stabila profilakse.