Kaunpilna izgāšanās - Latvija jau gadiem neveiksmīgi cīnās ar smēķēšanas izplatīšanos

Turklāt Eirobarometra pētījums liecina, ka kļūst arvien sliktāk. Saskaņā ar šo pētījumu, ES kopumā tradicionālos tabakas produktus – cigaretes, cigārus, cigarellas un pīpes – 2023. gadā smēķēja 24 % iedzīvotāju, kas salīdzinājumā ar 2020. gadu ir samazinājums par vienu procentpunktu.

Neticami, bet Baltijas valstīs ir novērojama pretēja tendence – smēķētāju skaits ir palielinājies. Attiecīgi Latvijā cigarešu smēķētāju skaits ir sasniedzis 33% (pieaugums par vienu procentpunktu), Lietuvā – 29% (pieaugums par vienu procentpunktu), bet Igaunijā smēķētāju skaits ir palielinājies pat par septiņiem procentpunktiem, sasniedzot 25%, kas gan ir mazāk nekā Latvijā un Lietuvā.

Īpaši skumji šis izskatās uz Zviedrijas fona, kur smēķē mazāk nekā 5% sabiedrības, vairumam tabakas lietotāju dodot priekšroku bezdūmu tabakas produktam “snus”. Esam ne vien ļoti tālu no zviedru statistikas, bet arī soļojam pretējā virzienā.

Pētījums arī parāda, ka visbiežāk eiropieši uzsāk smēķēt galvenokārt tieši tradicionālās cigaretes. Latvijā cigaretes ir pirmais izmēģinātais tabakas un nikotīna produkts 77% aptaujāto smēķētāju.

Respondenti arī atzīst, ka bezdūmu alternatīvas ir viens no veidiem, kā atmest smēķēšanu un samazināt tabakas produktu patēriņu. Latvijā gan šo tabakas produktu segmentu 2025. gadā gaida stingri ierobežojumi.

Kas ir darīts lietas labā?

Droši vien arī šādā situācijā ir jēga aplūkot – kā tad līdz šim Latvijā ir praktizēta cīņa ar smēķēšanu, kāda veida palīdzība ir dota tiem, kuri vēlas atmest šo kaitīgo ieradumu?

Pamatā visi šie centieni ir paliekami zem terminiem “aizliegumi” un “ierobežojumi”. Šeit jāpiemin gan policijas reidi, kuros ar suņiem tiek saceltas kājās skolas un skolēni, gan arī konsultāciju tālrunis, kas piedāvā palīdzību pa telefonu tiem, kuri vēlas atmest smēķēšanu. Nekas no šī, protams, neskan pēc 21. gadsimta, un to vairākkārt ir uzsvēruši arī psihologi un psihoterapeiti.

Runājot par policijas reidiem skolās, bērnu un jauniešu psihoterapeits Nils Sakss-Konstantinovs, sarunā ar Jauns.lv iepriekš pauda: “Protams, ir labi, ka mēs vispār likumdošanas līmenī par šo interesējamies un mēģinām regulēt likumus atbilstoši jaunajai realitātei. Tas, kur varbūt ir kļūda – mēs nepaļaujamies uz zinātni, pētījumiem. Rezultātā mūsu lēmumi bieži ir radikāli atšķirīgi no citu Eiropas valstu lēmumiem. Domājam par to, kā aizliegt visu jauno, bet neredzam īstos, lielos riskus. Radikāli ejam pret visa veida veipošanu, bet tikmēr neko īpaši nedarām cigarešu smēķēšanas jautājumā, kas – ir pierādīts – nodara daudz lielāku kaitējumu veselībai.”

Par tālruņa konsultāciju efektivitāti skaidrības arī īsti nav. Šādu pakalpojumu faktiski piedāvā Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), un arī pie ģimenes ārsta ir iespējams vērsties, lai prasītu konsultāciju saistībā ar kaitīgā ieraduma uzveikšanu.

“Tālruņa mērķis ir motivēt zvanītājus uz paradumu maiņu, kas veicinātu smēķēšanas atmešanu. Izstrādāt piemērotāko smēķēšanas atmešanas plānu; atbalstīt ikvienu zvanītāju, kurš vērsies pēc palīdzības, lai saņemtu atbalstu brīžos, kad izjūt vēlmi atsākt smēķēšanu. Informēt par metodēm, kas palīdz neatsākt smēķēšanu, nostiprināt motivāciju; informēt zvanītājus par atkarības ārstēšanas pakalpojumu pieejamību un smēķēšanas atmešanas terapijas metodēm,” rakstiski vēl 2023. gadā skaidroja SPKC. Centrs informēja, ka pēdējo gadu laikā pieprasījums pēc konsultāciju saņemšanas ir samazinājies.

Saskaņā ar pētījuma datiem, 2022. gadā 73,4% iedzīvotāju vecuma posmā no 15 līdz 74 gadiem smēķēt mēģinājuši atmest pēdējā gada laikā bez jebkādas palīdzības izmantošanas. Tālruņa pakalpojumu izmantojuši 0.5% aptaujāto. Kas vēl – statistika arī par šo salīdzinoši nelielo smēķētāju daļu, kura vērsusies SPKC ar interesi par konsultācijām – nav pieejama. “Ņemot vērā, ka pakalpojums tiek nodrošināts tikai pēc zvanītāja brīvprātīgas iniciatīvas un ir anonīms, tā efektivitāte smēķēšanas pārtraukšanā nav identificējama,” skaidroja SPKC.

Tolaik sazinājāmies ar Latvijas ģimenes ārstu asociāciju (LĢĀA), lai noskaidrotu – cik bieži ģimenes ārstiem nākas iesaistīties savu pacientu konsultēšanā par smēķēšanu un kādas ir viņu iespējas izlīdzēt. Uzreiz jāsaka – statistikas par to, cik bieži cilvēki interesējas par smēķēšanas atmešanu pie ģimenes ārstiem – arī nav.

“Šis jautājums – kā galvenais vizītes mērķis pacientam nākot pie ģimenes ārsta – ir ļoti reti. Manā praksē – retāk nekā reizi nedēļā noteikti. Ārstam – arī ģimenes ārstam – katrā vizītē ir jāiesaka smēķējošam pacientam atmest smēķēšanu. Iedrošinām, ka, ja ir nepieciešama palīdzība vai jautājumi, kā atmest, droši var vērsties pie mums. Stāstam, ka visnoteicošākā ir paša motivācija, visefektīvākā noturīgam rezultātam kognitīvi biheivoreālā terapija [...],” tolaik pauda LĢĀA prezidente Alise Nicmane-Aišpure.

Neveiksmīgai pieejai ir sekas

Šādai drūmai smēķēšanas statistikai un vājiem centieniem risināt problēmu, protams, ir arī sekas. Latvijā ir arī statistika par ar smēķēšanu saistītu slimību izraisīto nāvi vecuma grupā 15-49 gadi. Veselības metrikas un novērtēšanas institūta (IMHE) dati liecina, ka 2021. gadā, lielākoties respiratoro infekciju, audzēju un kardiovaskulāro saslimšanu dēļ mirušie sastāda 6,21% no kopā mirušajiem iedzīvotājiem. Lieki piebilst, ka šī statistika kļūst vairākkārt sliktāka vecuma grupā 50-69 gadi (13,1%).

Latvija ir savdabīga arī ar to, ka, pretēji, piemēram, Zviedrijai un Lielbritānijai, kur smēķēšanas alternatīvas – bezdūmu tabakas produktus – izskata kā ceļu projām no cigarešu smēķēšanas, mēs šos produktus būtiski ierobežojam.

Pie šī visa, paraugoties uz citu valstu bēdīgo pieredzi ar ierobežošanu un aizliegšanu, rodas arī pamatotas bažas par to, ka ierobežojumi pavērs “elles vārtus” uz sociālo tīklu u.c. veida nelegālo šāda veida produktu apriti. Aiz tiem Jauns.lv jau reiz ieskatījās.

Eirobarometra pētījumā arī noskaidrots, ka vairāk nekā trešdaļa e-cigarešu lietotāju (36 %) apgalvo, ka ir pārgājuši uz alternatīvām, lai atteiktos no cigaretēm. Gandrīz trešdaļa (28 %) aptaujāto norādīja, ka izvēlas bezdūmu produktus, uzskatot, ka tie ir mazāk kaitīgi, salīdzinot ar parastajām cigaretēm. 

31 % aptaujāto, kas lieto, ir lietojuši vai izmēģinājuši karsējamos tabakas izstrādājumus, norādīja, ka šie produkti palīdzēja atmest smēķēšanu pavisam. Gandrīz ceturtajai daļai (24 %) lietotāju karsējamās tabakas produkti palīdzēja samazināt tabakas lietošanu, tomēr nenodrošināja pilnīgu smēķēšanas atmešanu.

2024. gadā publicētais Eirobarometra pētījums par eiropiešu attieksmi pret tabaku un tās izstrādājumiem tika veikts 2023. gadā no 10. maija līdz 5. jūnijam 27 ES dalībvalstīs, kopumā aptaujājot 26 358 respondentus vecuma grupā no 15 līdz 55+ gadiem.