Latvijas jauno vīriešu vājā veselība - vai tas apdraud valsts aizsardzības spējas?
Sirds slimības, liekais svars, smēķēšana un mazkustīgs dzīvesveids arvien biežāk būtiski ietekmē Latvijas jauniešu veselību. Šādai tendencei turpinoties, tas var radīt nopietnus izaicinājumus valsts aizsardzībai.
Tāpēc sirds veselībai jākļūst par stabilu veselības politikas stūrakmeni: gan apstiprinot gaidīto Sirds un asinsvadu slimību (SAS) veselības uzlabošanas rīcības plānu 2025.–2027. gadam ar mērķētām aktivitātēm arī jaunu vīriešu sirds veselības uzlabošanai, gan paredzot atbilstošu valsts budžeta finansējumu šī plāna īstenošanai.
Piektajai daļai vāja veselība
Šī gada jūlijā Latvijā tika organizēts pirmais Valsts aizsardzības dienesta jauniešu iesaukums. Tam bija pieteikušies 488 jaunieši, taču aptuveni 20% no tiem šķērslis apmācību uzsākšanai bija neatbilstošs veselības stāvoklis, tostarp sirds veselības problēmas.
Kardiologs Andris Skride skaidro, ka jaunu vīriešu sirds veselības problēmām ir vairāki cēloņi: “Sirds veselību jaunā vecumā var ietekmēt pārslimoto slimību, tostarp Covid-19, sekas un iedzimtas kaites, taču lielākoties lomu spēlē neveselīgs dzīvesveids. Smēķēšana, tajā skaitā elektroniskās cigaretes, pārmērīga alkohola lietošana, mazkustīgums un palielināts svars ir galvenie faktori, kas negatīvi ietekmē jaunu cilvēku sirds veselību”.
Smēķējot regulāri, izmainās plaušu audu struktūra, sirds nespēj pietiekami uzņemt skābekli un “strādā” smagāk. Turklāt cigarešu sastāvā ir dažādi stimulanti, piemēram, nikotīns, kas nevajadzīgi, it kā apmānot sirdi, paātrina tās darbību, kas ilgtermiņā sirdij ir kaitīgi. Cieš arī asinsvadi, kas ātrāk aizkaļķojas, kļūst neelastīgi, paaugstinot arteriālo asinsspiedienu, kas ir risks kardiovaskulāru slimību attīstībai.
Alkohola lietošanai ir negatīva ietekme uz smadzenēm. Jauniešiem smadzenes turpina attīstīties līdz 25 gadu vecumam un alkohola lietošana var kavēt smadzeņu attīstību. Tāpat jāmin arī citu orgānu bojājumi – alkohols bojā aknas, izmaina dažādus bioķīmiskos ceļus organismā, kas var novest arī pie citu orgānu bojājuma, hipoglikēmijas krīzēm u.c.
Jauniešu vidū vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem turpina pieaugt elektronisko cigarešu popularitāte. Pirms trim gadiem aptuveni 50% jaunu vīriešu šajā vecuma grupā bija mēģinājuši elektroniskās cigaretes, bet pērn šis skaitlis pieauga līdz 65% (1). Tāpat Latvijā ir augstākais alkohola patēriņš Eiropas Savienībā, katrs ceturtais vīrietis mēnesī regulāri pārmērīgi lieto alkoholu. Aptaukošanās un smēķēšanas līmenis pieaugušo vidū arī pārsniedz ES vidējos rādītājus (2).
Jauniešu veselību vājina arī mazkustīgums – arvien vairāk jauniešu izvēlas sēdēt pie videospēlēm, nevis nodarboties ar sportu kopā ar vienaudžiem. Līdz ar to šiem jauniešiem sirds muskulis nav pielāgojies pat nelielai slodzei, kas pārsniedz pastaigas slodzi. Regulāri nodarbojoties ar sportu, sirds muskulis tiek trenēts, spēj veiksmīgi un veselīgi paciest smagākas slodzes, kas ir būtiski arī Valsts aizsardzības dienesta karavīriem.
Jauniešu veselība – garants valsts drošībai
Minētie rādītāji ir satraucoši ne tikai sabiedrības veselības, bet arī valsts drošības kontekstā. Jauni, spēcīgi un veseli vīrieši ir būtisks resurss, kas nepieciešams, lai uzturētu efektīvu aizsardzības sistēmu. Samazinoties to vīriešu skaitam, kuri ir piemēroti dienestam veselības problēmu dēļ, samazinās arī valsts aizsardzības kapacitāte. Šī problēma ir aktuāla ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas un pasaules kontekstā, ņemot vērā aktuālos globālās drošības izaicinājumus.
Lai risinātu šo problēmu, ir nepieciešama sistemātiska pieeja, kas vērsta uz sirds veselības uzlabošanu, īpaši jauniešu vidū. Ir ne tikai jāizstrādā veselības mācības programmas skolās, bet arī jāstiprina atbalsts jauniešiem, lai veicinātu veselīgāku dzīvesveidu. Mērķtiecīgus pasākumus šajā jomā paredz Sirds un asinsvadu slimību veselības uzlabošanas rīcības plāns 2025.–2027. gadam, ko plānots nodot sabiedrības apspriešanai nākamā gada martā. Taču plāna īstenošanai un jauniešu sirds veselības uzlabošanai nepietiek vien ar labo gribu – svarīgs arī valsts ilgtermiņa finansējums, kas aptver gan efektīvu sirds un asinsvadu slimību profilaksi, gan diagnostiku, gan ārstēšanu.
Ilgtermiņā ieguldot jauniešu veselībā, tiks stiprināta arī valsts drošība un gatavība ārkārtas situācijām. Vesela, spēcīga un aktīva jaunā paaudze ir ne tikai valsts ekonomikas, bet arī tās aizsardzības pamats.
