Zinātnieki paredz, cik daudzi no mums nodzīvos līdz 100 gadiem
Mēs, iespējams, visi vēlētos nodzīvot līdz 100 gadu vecumam, taču, pēc ekspertu teiktā, iespējas to izdarīt joprojām ir ļoti mazas, jo dzīves ilguma pieaugums palēninās.
Pētnieki ir atklājuši, ka, neraugoties uz ievērojamo dzīves ilguma pieaugumu 19. gadsimtā un 20. gadsimta pirmajā pusē, pateicoties medicīnas attīstībai, mēs, šķiet, tuvojamies cilvēka ilgmūžības robežām.
Daži 1990. gadu prognozētāji pat ierosināja, ka lielākā daļa mūsdienās dzimušo bērnu sasniegs 100 gadu vecumu, tomēr analīze ir atklājusi, ka pēdējos gados dzimušajiem bērniem joprojām ir tikai 5,3 procentu iespēja svinēt savu 100. dzimšanas dienu, ja viņi ir sievietes, un vēl mazāka – 1,8 procentu iespēja, ja tie ir vīrieši.
Čikāgas Ilinoisas Universitātes komanda izpētīja mirstības datus no dažādiem pasaules reģioniem, tostarp Honkongas, Austrālijas, Francijas un Spānijas. Viņi atklāja, ka vidējais dzīves ilgums pasaulē pieauga no 48 gadiem 1900. gadā līdz 67 gadiem 1950. gadā un atkal līdz 76 gadiem gadu tūkstoša mijā. Tomēr līdz 2021. gadam tas pieauga tikai līdz 77 gadiem. Komanda norādīja, ka, ja "radikāla dzīves pagarināšana" būtu turpinājusies, šis skaitlis šobrīd būtu ap 83 gadiem.
Līdz 1950. gadam dzīves ilgums strauji pieauga līdz 66,1 gadam vīriešiem un 70,6 gadiem sievietēm, bet līdz 2000. gadam – līdz 75,6 gadiem vīriešiem un 80,4 gadiem sievietēm.
Tomēr jaunie dati liecina, ka 2022. gadā dzimušam bērnam var prognozēt dzīves ilgumu līdz 78,9 gadiem, ja tas ir vīrietis, un līdz 82,8 gadiem, ja tā ir sieviete, kas norāda uz skaidru palēninājumu.
Jaunā datu analīze arī atklāja, ka cilvēkiem, kuri dzīvo Honkongā, ir vislabākās izredzes sasniegt 100 gadu vecumu – no 2019. gadā dzimušajiem bērniem 12,8 procenti sieviešu un 4,4 procenti vīriešu sasniegs šo pavērsiena punktu.
Komanda norādīja, ka nav pierādījumu, kas liecinātu, ka "radikāla dzīves pagarināšana" ir notikusi vai notiks 21. gadsimtā, un viņi uzskata, ka tagad uzmanība būtu jāpievērš veselīga dzīves ilguma pagarināšanai.
Pētījuma vadošais autors, profesors Stjuarts Olšanskis, sacīja: "Lielākā daļa cilvēku, kas šobrīd dzīvo ilgāk, to dara, pateicoties medicīnas sniegtajam laikam. Tomēr šie medicīniskie risinājumi pievieno mazāk gadus dzīves ilgumam, pat ja tie tiek īstenoti arvien straujāk, kas liecina, ka straujais dzīves ilguma pieauguma periods tagad ir beidzies. Mums tagad vajadzētu koncentrēties uz centieniem palēnināt novecošanos un pagarināt veselīgā mūža ilgumu."
Veselības ilgums ir salīdzinoši jauns rādītājs, kas mēra, cik gadus cilvēks dzīvo vesels, ne tikai dzīvs. Kāds pētījums apgalvo, ka cilvēki tuvojas dzīves ilguma griestiem, kas ir aptuveni 85 gadi, un ka visnozīmīgākie ieguvumi jau ir sasniegti.
