Kādas vēnu ārstēšanas metodes Latvijā ir pieejamas? Skaidro asinsvadu ķirurgs
Vēnu ārstēšanai izmanto vairākas metodes, bet vispiemērotāko var izvēlēties speciālists. Ja ārsts pārvalda visas metodes, viņš tās var kombinēt atkarībā no pacienta situācijas.
Konsultē asinsvadu ķirurgs, flebologs, Baltijas vēnu klīnikas vadošais speciālists Ints Ūdris.
Vārstulis vesels?
Veselās vēnās asinis plūst no rokām un kājām uz sirdi; vēnu vārstuļi nodrošina, lai tās neplūstu atpakaļ uz ekstremitātēm. Ja vārstuļi ir bojāti, tie nespēj asinis noturēt, tāpēc tās tek atpakaļ. Izmeklējot vēnas ar ultrasonogrāfiju, flebologs redz, vai vārstuļi pilda savu uzdevumu. Ja tas nenotiek, vēna ir bojāta.
Vai noteikti jāoperē?
Tas atkarīgs no vairākiem faktoriem – pacienta vecuma, slimās vēnas diametra, sūdzībām, slimības vēstures. Ja ir bojāta vēna, kurā vēl pat nav varikozes, vislabāk būtu vēnu slēgt pēc iespējas ātrāk, lai kāja būtu pilnīgi vesela un varikoze neattīstītos. Fleboloģijā darbojas tas pats princips kā zobārstniecībā – jo ātrāk problēmu risina, jo mazāk traumatiska un lētāka ir ārstēšana.
Tomēr ir situācijas, kad ārsts var ieteikt nēsāt kompresijas zeķes, nevis operēt. Šādu rekomendāciju var saņemt, piemēram, kaislīgs smēķētājs, kuram konstatēta ateroskleroze. Šādiem pacientiem zemādas vēnu cenšas saglabāt, lai nepieciešamības gadījumā izmantotu autovenozajai šuntēšanai, artēriju aizvietojot ar vēnu. Ja vēna ir izoperēta, tas samazina artērijas rekonstrukcijas iespējas, un pacientam var draudēt kājas amputācija.
Vēnu izņem ārā
Mūsdienās pieejama virkne vēnu ārstēšanas iespēju, un visbiežāk izmanto metodes, slimo vēnu slēdzot no iekšpuses. Tomēr ir situācijas, kad joprojām operē ar klasisko metodi jeb flebektomiju, stumbra vēnu izņemot ārā. Lai izņemtu stumbra vēnas sānu zarus, veic miniflebektomiju. Abos gadījumos iegriež ādā, tikai miniflebektomijas gadījumā griezumi ir mazāki. Iegriezuma vietā zem ādas ievada āķīti vai ķirurģiskas standziņas, ar ko vēnu izvelk ārā. Klasiskā flebektomija ir diezgan traumatiska, tāpēc to veic, izmantojot vispārējo vai spinālo anestēziju. Ja ar miniflebektomiju operē tikai sānu zarus, tad atsāpina reģionu ap vēnu. Jārēķinās, ka pēc operācijas veidosies gan asinsizplūdumi, gan rētas.
Operācija ar lāzeru – vispopulārākā
Ir divu veidu populārākās termiskās vēnu slēgšanas metodes – lāzerablācija un radiofrekvence. To laikā vēnā ievada vai nu lāzera vadu, vai arī elektrodu, ar ko vēnas sieniņai pievada karstumu, tādējādi bojājot vēnas iekšējo slāni, lai pa to vairs nevarētu plūst asinis. Vēna samazinās apjomā par 30 %, un ar laiku to vairs nevar redzēt.
No šīm metodēm Latvijā populārāka ir endovenozā lāzerablācija, jo ar radiofrekvenci nevar tikt klāt sarežģītākiem vēnu zariem, ko iespējams izoperēt, izmantojot lāzera vadu. Turklāt, ja radiofrekvences metode kopš tās atklāšanas nav īpaši mainījusies, tad lāzerablācija ir būtiski attīstījusies.
Pirms sešiem gadiem asinsvadu ķirurgs Ints Ūdris izstrādāja jaunu metodi – totālu vēnu lāzerablāciju jeb Total EVLA, kurā izmanto jaunākās paaudzes 1940 nm lāzeru un tik tievus lāzera vadus, ka tos var ievadīt vēnā caur venozo katetru un sasniegt arī ļoti tievas vēnas. Tas dod iespēju slēgt ne vien stumbra vēnu, ko dara, izmantojot parasto lāzerablāciju, bet arī vistievākos sānu zarus, tādējādi patoloģiju izārstējot ar šo vienu metodi. Turklāt šis lāzers strādā ar mazāku enerģiju, līdz ar to nav riska apdedzināt audus un neveidojas pigmentācija.
Savukārt, operējot ar parasto lāzerablācijas metodi, sānu zaru slēgšanai izmanto miniflebektomiju vai putu skleroterapiju. Ja pacientu operē ar lāzerablāciju un miniflebektomiju, nākamajā dienā jāierodas uz pārsiešanu, pēc tam 7–10 dienas jāstaigā ar nosaitētu kāju, līdz sadzīst brūces, tāpat jārēķinās, ka veidojas asinsizplūdumi. Mēnesi jānēsā kompresijas zeķes. Ja ir tendence veidoties rētaudiem, var palikt rētas. Savukārt, izmantojot totālu vēnu ablāciju, nākamajā dienā pacients pats noņem plāksterus un var mazgāties dušā, bet jau trešajā dienā var peldēties jūrā. Kompresijas zeķes jānēsā tikai vienu nedēļu. Neveidojas lieli asinsizplūdumi, bet var būt nelieli zilumi dūriena vietās.
Veicot operāciju ar kādu no termiskajām metodēm, vēnu atsāpina lokāli. Totālas vēnu ablācijas laikā izmanto arī smieklu gāzes inhalācijas.
Aizlīmē vēnu
Jau daudzus gadus fleboloģijā izmanto arī netermisko vēnu slēgšanas metodi, slimajā vēnā ievadot bioloģisko līmi. Tomēr ar līmi nevar aizvērt sānu zarus, tikai stumbra vēnu. Šajā operācijā neizmanto anestēziju, jo tā ir nesāpīga, izņemot vienu dūrienu ādā, pa kuru līmi ievada. Tomēr jāņem vērā, ka līme ir kā implants, kas paliek vēnā visu mūžu. Pozitīvi, ka pēc šīs operācijas parasti nav jānēsā kompresijas zeķes.
Zelta standarts sānu zaru ārstēšanai
Pie netermiskajām metodēm pieder arī putu skleroterapija, ko dažkārt pielieto arī stumbra vēnas ārstēšanai, lai gan tam tomēr labāk piemērotas citas metodes. Skleroterapija ir ķīmiska metode, kuras laikā ievada ķīmisku šķīdumu, kas bojā vēnas iekšējo slāni. Pēc tās ir novērojamas lokālas sāpes, jo vēnā attīstās iekaisums.
Vienlaikus skleroterapija ir zelta standarts sīko vēnu slēgšanai, turklāt šai metodei nav nepieciešama operāciju zāle, to var izdarīt konsultācijas laikā ārsta kabinetā. Nereti mēnesi pēc operācijas, kad pacients ierodas uz konsultāciju, skleroterapiju pielieto, lai slēgtu kādu nelielu sānu zaru, kas nav slēdzies pēc operācijas, kā tika gaidīts iepriekš. Sīko vēnu slēgšanai var izmantot arī transdermālu lāzerterapiju vai to kombinēt ar putu skleroterapiju – pacientam piemērotāko metodi piedāvās ārsts.
