Arī mājas uzkopšana ir vingrošana
Parasti mēs ar fiziskajām aktivitātēm saistām sportošanu, kad braucam ar velosipēdu vai slēpojam, vai skrienam, taču arī mājas darbi ir vingrošana, kas labvēlīgi ietekmē mūsu veselību.
Prestižajā medicīnas žurnālā Lancet publicēts pētījums, ko veikuši Sidnejas Universitātes pētnieki, kuri atklājuši, ka pat trīs minūšu ilga aktīvāka pakustēšanās (piemēram, izmazgājot istabā grīdu), palīdz samazināt sirds slimību risku. Vēl jo labāk, ja tas notiek tik enerģiski, ka mums mazliet aptrūkstas elpas, – šādas aktivitātes zinātnieki uzskata par visefektīvākajām. Pētnieki analizēja 103 684 dalībnieku datus, kas bija pieejami Apvienotās Karalistes Biobank pētījumā. Zinātniekus neinteresēja parastā sportošana, bet tieši aktivitātes, kurām mēs visi pievēršamies ikdienā, taču neuzskatām tās par vērā ņemamām kustībām, piemēram, gultas klāšana, kāpšana pa kāpnēm, grīdas uzmazgāšana un tamlīdzīgi.
Pētnieki secināja šādu sakarību – jo ilgāka un aktīvāka ir šī ikdienas darbošanās, jo labāk veselībai. Piemēram, desmit minūšu ilgi mājas darbi sniedz lielāku sirds slimības riska samazinājumu nekā īsa kustība, kāda varētu būt pastiepšanās pirkstgalos un kaut kā paņemšana no skapjaugšas. Svarīgi arī, cik enerģiski rosāmies, – tiem, kas piepūles dēļ pūta un elsa vismaz 15 % no sava darbošanās laika, bija lielāks ieguvums veselībai pat tad, ja viņu aktivitāte ilga tikai minūti.
