“Medicīna šeit ir augstākā līmenī!” Liepājā darbojas jauna tipa aprūpes centrs senioriem

Kad “Kas Jauns Avīze” ierodas ciemos, vispirms ievērojām, ka nodaļas nav nosauktas skaitļu valodā, bet – Pļava, Jūra, Mežs. Tas rada daudz omulīgāku un siltāku atmosfēru. Visu laiku fonā skan pieklusināta mūzika, iestāde neatgādina slimnīcu, bet vairāk viesnīcu, bet tajā pašā laikā par veselības aprūpi ir īpaši gādāts. “Pansionātos ir citādi. Mūsu galvenā atšķirība – medicīna šeit ir augstākā līmenī nekā jebkur citur. Nepaiet neviena diena, kad kādam nevajadzētu ārsta konsultāciju,” saka Dāvis.

Ideju rosināja pieredze slimnīcā

“Pats sākums meklējams daudz senāk. Es no 16 gadu vecuma sāku strādāt par sanitāru Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas operāciju blokā. Pabeidzot vidusskolu, iestājos Stradiņa universitātē apgūt ārsta specialitāti un sāku arī strādāt neatliekamajā palīdzībā. Paralēli studijām nepārtraukti notika voluntēšana – mikroķirurģijā, uroloģijā, citās specialitātēs, un beigās nolēmu, ka specializēšos ķirurģijā,” stāsta Dāvis.

Kļuvis par diplomētu ārstu, viņš divus gadus nostrādāja Gaiļezera ķirurģijas rezidentūrā, pēc tam vēl gadu asinsvadu ķirurģijas rezidentūrā. Visu šo laiku ļoti bieži nācās saskarties ar problēmu – pacients ievietots slimnīcā, viņš ir hroniski guļošs vai seniors, vai atrodas paliatīvajā aprūpē. Skaidrs, ka slimnīca izpilda savu konkrēto uzdevumu, kāpēc cilvēks turp atgādāts, bet pēc tam vairs nenodrošina patstāvīgu izmitināšanu, aprūpi un ārstēšanu.

“Vienmēr bija jautājumi – dakter, kur mums tagad iet, ko darīt, kur vērsties?” atceras Dāvis. “Katru reizi uz to man bija jāatbild. Būtībā mēs kā slimnīcas pārstāvji nevarējām šo problēmu atrisināt, un arī tādu sistēmisku risinājumu nebija. Jo vairāk man uzdeva šo jautājumu, jo vairāk nācās atbildēt, un es sāku aizdomāties, cik ļoti būtisks šis pakalpojums ir Latvijā. Un arī cik ļoti grūti pieejams, ja vispār ir. Tad arī dzima ideja, ka jāveido tas, kas mums šodien ir.”

Mediķi visu diennakti

Rūrē nodrošināta gan senioru aprūpe, būtībā pensionāriem ar saglabātām pašaprūpes spējām, gan specializēta nodaļa guļošiem cilvēkiem, arī pacientiem ar demenci, paliatīvā aprūpe un hospiss. Katrā no šiem gadījumiem gan aprūpe, gan medicīna ievērojami atšķiras.

“Visa būtība modelim, kuru esam izstrādājuši – mums ir viena iestāde vienuviet. Gan sociālā aprūpe, gan pilna spektra medicīniskā aprūpe,” skaidro Dāvis. Viss tapis par privātiem līdzekļiem, valsts loma bijusi tikai ar Altum aizdevumu.

Katru dienu uz vietas ir ārsts, 24 stundas diennaktī dežurē medicīniskais personāls, ārstu palīgi un  medmāsas, ir sava fizioterapeitu komanda, uztura speciālists, ergoterapeiti. Papildus piesaistīti psihiatri un neirologi.  Skaidrs, ka viņiem katru dienu uz vietas nav jābūt, bet pēc nepieciešamības, ja, piemēram, demences pacientiem papildus vajadzīga psihiatra konsultācija.

“Protams, ja ir kādi akūti stāvokļi, nepieciešama augstāka līmeņa medicīniska iestāde, lai veiktu sarežģītākas manipulācijas, protams, strādājam ciešā sadarbībā ar vietējo reģionālo slimnīcu,” turpina Kristiāns. Ir specializētais transports gan gulošiem pacientiem, gan tiem, kuri ir ratiņkrēslos.

Viņus nogādā Liepājas reģionālajā slimnīcā vai pie citiem speciālistiem, tajā skaitā arī pie zobārsta vai optometrista, ko katram vajag. Ja runa ir par paliatīvo aprūpi, tad ir dažādas procedūras, kuras var nodrošināt tikai Rīgā. Liepājas reģionālajai slimnīcai ir ļoti plašas iespējas, taču ir lietas, kas veicamas tikai Stradiņos vai Gaiļezerā.

Līdz pēdējai dienai palikt savās mājās

“Papildus mums ir arī paliatīvā aprūpe mājās, kura ir valsts apmaksāta kopš 1. janvāra. 2021. gada izskaņā tika izsludināts Eiropas struktūrfonda pilotprojekts ar konkursu, kur mēs pieteicāmies. Doma bija, ka jāizstrādā mobilās paliatīvās aprūpes mājas sistēma Latvijai. Mēs ar savu modeli uzvarējām un saņēmām tiesības sniegt šo pakalpojumu Liepājā un Dienvidkurzemes novadā – salīdzinoši mazs reģions, lai varētu saprast, kā sistēma strādā,” turpina Dāvis.

Pēc izmēģinājuma perioda visi dati iesniegti Veselības ministrijā, kas, balstoties uz Rūres modeli, kopā ar Labklājības ministriju un Nacionālo veselības dienestu ieviesa valsts apmaksātu pakalpojumu no šā gada. Katrā reģionā varēja pieteikties pretendenti. “Mūsu uzņēmums šobrīd nodrošina pakalpojumu Kurzemē, visā Latgalē un Rīgā,” lepojas Dāvis.

Bieži vien veca, smagi slima cilvēka aprūpe mājās tuviniekiem ir milzīgs slogs. “Piederīgie cīnās, izdeg un ķeras pie pēdējā salmiņa, sauc ātro palīdzību vai citā veidā mēģina dabūt cilvēku slimnīcā. Katrs alkst nomirt savās mājās, tuvinieku, nevis nepazīstamu cilvēku tuvumā. Mūsu uzdevums ir maksimāli mēģināt nodrošināt visu iespējamo, lai šie cilvēki var palikt līdz pēdējai liktenīgajai dienai savās mājās un nevis vienkārši palikt, bet lai būtu gan medicīniski, gan arī sociāli aprūpēti,” uzsver Dāvis.

Rūrēm ir sava ārstu komanda, kas dodas šos pacientus novērtēt, izstrādā ārstēšanas plānus, ir brigādes ar ārstu palīgiem, medmāsām, fizioterapeitiem, pat uztura speciālistiem. Un, protams, nodrošinājums ar visiem palīglīdzekļiem, sākot no kruķiem un staiguļiem un beidzot ar funkcionālām gultam un pacēlājiem.

Dominē cilvēki pensijas vecumā, bet ir arī salīdzinoši jauni, kas, piemēram, pārcietuši smagas mugurkaula traumas, ir guloši, kopjami, nepieciešama pilna laika aprūpe.

Arī no Daugavpils, Rīgas, Alūksnes

Agrāk Liepājai savu pansionātu nebija, seniorus sūtīja uz Priekuli, Aizputi, Pāvilostu. Tagad piederīgie Liepājā pēc darba dienas var savējos apciemot.

“Mums ir 180 vietas, bet šobrīd iestādē dzīvo apmēram 160 cilvēki, ne tikai no Liepājas un Dienvidkurzemes novada, bet visas Latvijas. Ir pacienti no Ventspils, Talsu un Tukuma novadiem, Rīgas, bijuši arī no Daugavpils, Alūksnes. Cilvēki ir gatavi mērot diezgan tālas distances, lai saņemtu šo pakalpojumu pie mums,” teic Dāvis. Ļoti sadarbība ir ar Liepājas pašvaldību, arī ar Rīgu.

Skaidrs, ka aprūpe, turklāt tādā līmenī, nevar būt lēta. “Samaksa ir ļoti individuāla lieta – kā kuram. Katrā pašvaldībā ir savi saistošie noteikumi, kam paredz līdzfinansējumu par sociālās aprūpes pakalpojumiem. Attiecīgi katrā pašvaldībā jāvērtē atsevišķi. Ir arī tādi, kuri saka, ka viņiem nevajag atbalstu, un maksā pilnībā privāti. Tas ir turīgāko cilvēku segments, kur ir liela ģimene un vairāki tuvinieki sametas kopā, palīdz saviem senioriem. Vai tā ir pašu pensija un pašvaldības finansējums vai pensija plus piederīgie, vai tikai piederīgie pilnība finansē – gadījumu ir ļoti daudz un dažādi,” stāsta Dāvis.

Pēc ilgiem gadiem spēj piecelties

Prasības pret personālu ir stingras – kādai jābūt aprūpes kvalitātei, saskarsmei ar pacientiem un piederīgajiem. Parasti, ja rodas kādas nesaskaņas, visus uzklausa un mēģina risināt. Komandā ir psihologs, jo tomēr ir cilvēki, kuriem ir ļoti grūti pieņemt, kāds ir viņu veselības stāvoklis un kur tagad jādzīvo. “Lai arī cik labi mēs darītu savu darbu, ir neapmierinātie, jo cilvēkiem grūti pieņemt to stāvokli, kurā viņi nonākuši,” atzīst Dāvis.

Kopumā atsauksmju ir daudz un diezgan labas, turklāt piedzīvoti pat savā ziņā brīnumi. “Bijuši ilgstoši, pat gadiem ilgi guloši, kopjami cilvēki, un, kad mēs piesaistām savus resursus – ārstus, ārstu palīgus, māsas, fizioterapeitus, citus speciālistus, pēc pāris mēnešiem atsevišķi pacienti no šejienes iziet laukā uz savām kājām, atgriežas  dzīvesvietā. Vienmēr liels prieks to redzēt. Mēs palīdzam noticēt, ka viņiem ir spēja atgriezties un būt patstāvīgiem,” priecājas Kristiāns. 

Ne tikai četrās sienās

Iestādei ir arī ļoti skaista un sakopta apkārtne. Tā ir viena no Rūres filozofijām. “Visi, kuri šeit dzīvo, ir gana sarežģītā veselības stāvoklī, un mūsu darbs nav tikai nodrošināt četras sienas, gultu, vannas istabu, pamperošanu un ēdināšanu. Rūpējamies arī, lai regulāri būtu aktivitātes, grupu fizioterapijas nodarbības tiem, kuri var. Kuri nevar – individuālās,” norāda Dāvis.

Ne visi var iekāpt autobusā un aizbraukt pasēdēt pie jūras, ko Rūre organizē ar savu specializēto transportu. Bet jebkurā brīdī var doties laukā pastaigāties, ir soliņi pa visu teritoriju, šeit mīt aitas un stirnas. Doma ir radīt šo vidi omulīgu un patīkamu. Tāpat cilvēki paši vai ar iestādes transportu tiek vesti uz teātri, koncertiem.

“Tas nav tikai pabarot, izguldīt, nomazgāt,” savu darbu vai drīzāk misiju raksturo Kristiāns. “Mūsu uzdevums ir arī organizēt šo cilvēku ikdienu, lai viņi nav vientuļi, lai ir interese atgriezties kolektīvajos, sociālajos pasākumos.”

Plānos ir senioru mājas

Vaicāts par nākotnes plāniem, Kristiāns atklāj, ka šobrīd Labraga ielas teritorijā, kur izvietota Rūre, plāno attīstīt ģimeniska tipa mājiņas, kur būs nedaudz citādāk. Pakalpojuma saturs un būtība nemainīsies, bet nedaudz formāts.

“Tās būs senioru mājas, kur galvenokārt dzīvos pensionāri, tādi, kuriem saglabātas pašaprūpes spējas. Arī pie Liepājas visdrīzāk mēs neapstāsimies. Tagad ir radīts, kā man patīk teikt, zelta standarts, un gribētos, lai šāda tipa iestāžu Latvijā būtu vairāk. Mums ir interese to attīstīt arī citviet Latvijā. Ar tiem resursiem, ko varējām paveikt, gribu teikt, ka esam izdarījuši maksimālo,” saka Dāvis.

Ar gandarījumu par savējiem

Kristiāna Dāvja vietā šobrīd Rūrei izraudzīts jauns vadītājs – Kristers Herbsts. “Ņemot vērā mūsu apjomu un tālākos attīstības plānus, skaidrs, ka es nevaru būt šeit katru dienu, ievērojot, ka mums ir Latgale, Rīga un visa Kurzeme. Mana dzīve šobrīd vairāk sadalīta starp Rīgu un Liepāju,  un, protams, viss, kas vēl pa vidu. Man ļoti daudz laika sanāk pavadīt ceļā, komunicēt ar kolēģiem arī reģionos. Varu teikt, ka dzīvoju Latvijā, vienu konkrētu dzīvesvietu šobrīd nevaru nodefinēt,” pasmaida Kristiāns.

Medicīnā viņš šobrīd nepraktizē, ņemot vērā visus pienākumus, bet ir skaidrs, ka  iegūtā izglītība un pieredze bijis pamats visam tam, kas šobrīd notiek.

Un Kristiāns ir lepns par savējiem – kolektīvs izpleties pa visu Latviju, kopā 250 cilvēku. “Komandas darbs, no ārsta līdz autovadītājam, mums visiem tā ir milzīga misija, katrs apzinās sava darba nozīmi. Ideja, virzība, iniciatīva, protams, nāca no manas puses, bet es esmu ļoti priecīgs par kolēģiem. Savam darbam viņi pieiet ar sirdi un dvēseli, ar sapratni, ar empātiju pret cilvēkiem, kas šeit atrodas. Bieži par pansionātiem dzirdam – nejauki, rupji darbinieki, bet mūsējie ir savā īstajā vietā, un man par to ir gandarījums. Nav māksla uzbūvēt skaistu māju ar četrām sienām, krāšņi iekārtot teritoriju, bet galvenais ir, kas lācītim vēderā, ko mēs šeit darām, kā spējam palīdzēt.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas ““Medicīna šeit ir augstākā līmenī!” Liepājā darbojas jauna tipa aprūpes centrs senioriem” saturu atbild Izdevniecība “Rīgas Viļņi”.