Sāpes krūtīs - kad un pie kā vērsties pēc palīdzības? Ģimenes ārste aicina rīkoties nekavējoties

Konsultē Dr. Dārta Geižāne, ģimenes ārste Dr. Federa Vācijas-Latvijas Kardioloģijas privatpraksē, Capital Clinic Riga, Veselības centrā 4, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja.

Sāpes krūškurvī var būt nepatīkama un biedējoša pieredze. Ārsti un ārstniecības iestādes arvien vairāk publiskajā telpā cenšas dalīties ar drošu un uzticamu informāciju, lai veicinātu sabiedrības izpratni par dažādām sūdzībām un simptomiem, sevišķi, lai mācītu pazīt nopietnas, dzīvību apdraudošas situācijas, piemēram, miokarda infarktu vai insultu, un droši var teikt, ka ir vērojams pacientu informētības pieaugums. Nenoliedzami miokarda infarkts un citas ar sirdi, plaušām vai lielajiem asinsvadiem saistītas saslimšanas prasa tūlītēju reaģēšanu gan no pacienta, gan ārstu puses. Šoreiz runāsim arī par situācijām, kad viena no sūdzībām varētu būt diskomforts vai pat sāpes krūtīs, tomēr par iemeslu tam ir citas, ne tik akūtas veselības problēmas.

Kā zināt, kad jāvēršas pēc neatliekamas palīdzības un kad vērsties pie ģimenes ārsta?

Ģimenes ārsti savās praksēs nereti sastopas ar pacientiem, kurus māc pamatīgs uztraukums par iespējamu nopietnu saslimšanu. Pacientu izglītošana un informēšana ir arī viens no ambulatorās aprūpes ārstu uzdevumiem. Redzams, ka pacienti bieži meklē informāciju, lai skaidrotu savus veselības traucējumus, un pašu iesaistīšanās savas veselības aprūpē ir apsveicama iniciatīva. Tomēr bez pietiekamām zināšanām par cilvēka anatomiju un fizioloģiju iegūtā informācija var tikt izprasta greizi, tā radot trauksmi, veicinot bailes un citādi bojājot dzīves kvalitāti bez pamatota iemesla. Vai arī tieši pretēji – nepamanot, palaižot garām kādu nozīmīgu aspektu, var tikt ielaistas nopietnākas problēmas. Tādās reizēs liela nozīme ir pacienta un ārsta veiksmīgai sadarbībai.

Kāds ir sāpju raksturs?

Sāpes krūtīs var būt dažādas, un ārsts lūgs tās raksturot. Bez atbilstošas iztaujāšanas būs grūti noteikt sāpju cēloni un nozīmēt atbilstošu tālāko rīcību. Pacienta ziņā ir censties izprast un pēc iespējas precīzi aprakstīt savas sajūtas.

Kāds ir sāpju raksturs? Vai tās ir asas, spiedošas, žņaudzošas, dedzinošas vai varbūt ar smaguma sajūtu, it kā uz krūtīm būtu uzlikts akmens? Varbūt tās ir trulas, var būt šaujošas.

Vai sāpes izstaro uz kaklu, uz pleciem, rokām vai uz vēderu? Vai, pārtraucot fizisko aktivitāti, sāpes mierā samazinās? Vai sāpes pastiprinās pie ieelpas? Kas vēl provocē vai atvieglo sāpes, piemēram, kustības, guļus stāvoklis? Vai tām ir saistība ar ēdienreizēm?

Kur tieši sāp – aiz krūšu kaula vai kādā konkrētā punktā, piemēram, krūškurvja sānos?

Nozīme ir arī sāpju ilgumam – vai tās ir pirmo reizi un nepāriet vai jau pazīstamas, ik pa laikam pāriet un atjaunojas?

Tāpat uzmanība jāpievērš citiem simptomiem. Elpas trūkums ir nopietns pavadonis, kas var būt ne mazāk nepatīkams kā sāpes. Vai ir pavadošs reibonis, galvassāpes, vai ir bijis samaņas zudums? Vai ir jūtamas sirdsklauves, neritmiska sirdsdarbība?

Nozīme ir arī saaukstēšanās pazīmēm kā paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepum (ar vai bez krēpām), iesnām, apgrūtinātai elpošanai caur degunu. Dedzinošas sāpes kuņģa rajonā, atraugas, grēmas var būt un var nebūt saistītas ar sāpēm krūtīs. Jāapdomā, vai iepriekš nav bijusi saspringuma sajūta plecu joslas muskuļos, mugurā, kā arī – vai nav gadījies sasisties un traumēt krūškurvi.

Gadījumi, kad jārīkojas nekavējoties

Miokarda infarkts jeb sirdstrieka ir akūta, dzīvību apdraudoša situācija, kas rodas, kad sirds muskulim (miokardam) nepieplūst tam nepieciešamais asiņu daudzums, netiek nodrošināta nepieciešamā skābekļa piegāde un iestājas muskuļa bojājums, līdz pat audu bojāejai jeb nekrozei. Tas notiek sirds vainagartēriju bojājuma rezultātā, kam visbiežāk par cēloni ir asinsvadu ateroskleroze, – tā attīstās, ja asinīs ir augsts holesterīna līmenis. Nozīme šajā procesā ir arī ilgstoši paaugstinātam asinsspiedienam, cukura diabēta diagnozei. Pie riska faktoriem pieder arī palielināta ķermeņa masa jeb aptaukošanās, smēķēšanas ieradums. Savlaicīgai riska faktoru noteikšanai, atbilstošai to profilaksei un arī ārstēšanai ir neatsverama nozīme, lai samazinātu infarkta attīstīšanās draudus nākotnē.

Nekavējoties jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, ja novērojami šādi simptomi (sevišķi, ja ir iepriekš minētie riska faktori).

● Spēcīgas spiedošas, plēsošas, dedzinošas vai žņaudzošas sāpes krūtīs.

● Elpas trūkums, īpaši, ja tas radies pēkšņi.

● Reibonis vai samaņas traucējumi, auksti sviedri.

● Sāpes nepāriet miera stāvoklī, un tās pastiprina fiziska aktivitāte.

● Tās ilgst vairāk par 15 minūtēm.

● Sāpes lokalizējas aiz krūšu kaula, tās var izstarot uz kreiso plecu, lāpstiņu, kreiso roku, žokli vai vēderu.

Šiem simptomiem cēlonis var būt arī citas sirds asinsvadu sistēmas patoloģijas, piemēram, plaušu artērijas trombembolija (PATE), krūšu aortas atslāņošanās, perikardīts u. c., un tās visas var apdraudēt dzīvību, tāpēc prasa nekavējošu medicīnisko iejaukšanos.

Vainīgas var būt elpošanas orgānu saslimšanas

Ja novērojamas saaukstēšanās pazīmes – paaugstināta temperatūra, iesnas, vispārējs nogurums, sāpes kaklā un klepus, kas var būt ar vai bez krēpām –, jādomā par vīrusa ierosinātu augšējo elpceļu saslimšanu. Traheīts jeb elpvada iekaisums šādos gadījumos ir bieži novērojams, biežāk raksturīgs gripas vīrusam. Zinot, ka elpvads novietots aiz krūšu kaula, tā iekaisums var radīt sāpes krūtīs. Tādā gadījumā sāpes raksturojamas kā skrāpējošas, kairinošas, arī dedzinošas, tomēr biežāk pastiprinās klepojot, un klepus ir sauss. Sāpes atvieglo pretsāpju līdzekļu lietošana, silts dzēriens.

Ja saslimšana ir nopietnāka un iekaisums skāris plaušas (plaušu karsonis jeb pneimonija), saslimušais var sūdzēties par dažāda rakstura sāpēm krūškurvī, kas pastiprinās, klepojot vai dziļi ieelpojot, un bieži norāda konkrētu vietu uz ribu loka, kur sāpes ir visspēcīgākās. Nereti klepojot saslimušais var novietot roku sāpošajā vietā vai ieņemt kādu pozu guļus, tā atvieglojot nepatīkamās sajūtas. Klepus var būt ar zaļganām vai dzeltenām krēpām. Sāpes attīstās, jo iekaisuma process bojā plaušu apvalku jeb pleiru.

Sāpes izraisa gremošanas orgānu saslimšanas

Varētu diezgan droši apgalvot, ka kuņģa skābes atvilni kaut reizi ir sajutis ikviens, kam gadījies baudīt pārāk sātīgu vai apjomīgu maltīti. Parasti tas nerada tālejošas sekas, tomēr bieža atkārtošanās var izraisīt iekaisumu.

Barības vada gļotādas iekaisums ir bieži sastopama situācija, kas rodas, ja nepilnīgi slēdzas barības vada pāreja kuņģī un tā skābais saturs plūst atpakaļ, tā radot kairinājumu. Atceroties anatomiju, zinām, ka barības vads novietots aiz krūšu kaula, un tā kairinājums arī var radīt spiedošas, žņaudzošas sāpes krūtīs, retāk ar izstarošanu uz muguru, līdzīgi kā pie miokarda infarkta. Parasti sāpes pāriet dažu minūšu laikā, tām nav saistības ar fizisko aktivitāti (tās neatvieglo miers), bet var būt saistība ar nesenu maltīti vai guļus stāvokli (īpaši, ja pēc ieturēšanās ir paradums atgulties). Var just skābu garšu mutē, nepatīkamu elpu vai biežas atraugas ilgstošākā laika periodā pirms tam. Nereti pacienti sūdzas arī par ieilgušu kairinošu klepu bez krēpām vai deguna tūsku, kurus nepavada citas saaukstēšanās raksturīgās pazīmes, – jebkurā gadījumā šāda situācija būtu pārrunājama ar ģimenes ārstu, lai izvērtētu kopējo situāciju un lemtu par tālāko rīcības plānu. Tāpat kā sirds asinsvadu saslimšanu gadījumā, arī atviļņa samazināšanā nozīme ir paša pacienta līdzdarbībai un dzīvesveida korekciju īstenošanai.

Muskuļu, kaulu un nervu iesaiste

Ja jūtamas šaujošas, spēcīgas sāpes pa ribu loku vienā pusē, jāpārbauda, vai sāpošajā rajonā nav vērojami nelieli pūslīši, izsitumi uz ādas – iespējams, attīstījusies jostas roze, kas ir herpes vīrusa ierosināta saslimšana. Nervu sāpēm raksturīgas šaujošas, dedzinošas sāpes pa nerva gaitu.

Traumatisku ribu bojājumu gadījumā sāpes pastiprināsies, elpojot vai uzspiežot sāpīgajai vietai. Sevišķi vecāka gadagājuma cilvēki rūpīgi jāiztaujā, vai nav gadījies sasities, – senioriem raksturīga nestabilitāte, lielāks kritienu risks un arī zemāka sāpju reakcija, pat pie nopietniem bojājumiem sūdzības par sāpēm var būt mazāk izteiktas.

Kad sāpes krūškurvī ir vieglas, sūdzības ir ilgstošā laika periodā un tās drīzāk raksturojamas kā diskomforts, kas pastiprinās pēc ilgstošākas atrašanās kādā pozā, piemēram, strādājot pie datora vai vadot automašīnu, jādomā par muskuļu saspringumu. Tādā gadījumā var viegli pārliecināties, vai sāpes atvieglo staipīšanās, viegli vingrojumi, kā arī sāpīgā reģiona masāža. Ja dzīvesveids ir mazkustīgs, ikdienas rutīnā nav iekļauta pietiekama fiziskā aktivitāte un vingrošana vai arī darbs saistīts ar ilgstošu atrašanos kāda noteiktā pozīcijā, noderīga varētu būt fizioterapeita konsultācija, varbūt pat ārstnieciskās vingrošanas vai masāžas kurss, tomēr galvenokārt nozīme būs apzinātai, regulārai kustību kultūrai ikdienā. Kopā ar ģimenes ārstu jānosaka, vai problēma varētu būt saistīta, piemēram, ar mugurkaula skriemeļu vai starpskriemeļu diska patoloģiju.

Arī emocionālais stāvoklis ietekmē

Sāpes krūtīs, sirdsklauves, pat auksti sviedri un arī pavadoša baiļu sajūta ir raksturīgi pastiprinātai trauksmei, arī panikas lēkmēm, kam nav saistības ar sirds patoloģiju. Kamēr nav izslēgtas sirds saslimšanas, nebūtu droši vainu novelt uz trauksmi, taču par nepieciešamo izmeklējumu apjomu lems ārsts, izvērtējot visus apstākļus katrā individuālā gadījumā. Būtu ieteicams atklāti runāt ar savu ārstu arī par emocionālām likstām, pašam izvērtēt, kādās situācijās sūdzības rodas, vai ir kādi pārdzīvojumi, un kopīgi meklēt labāko risinājumu. Nereti pacienta satraukumu samazina izmeklējumos balstīts pierādījums, ka vaina nav sirds asinsvadu sistēmā, taču vēl biežāk novērojama situācija, kad pacients vēlas iegūt jaunus pierādījumus vēl un vēl, nenotic jau veikto izmeklējumu rezultātiem, tā nokļūstot apburtajā lokā un patiesībā tikai pastiprinot trauksmes simptomus, lai gan meklēts tiek nepareizajā virzienā un sūdzību patiesais cēlonis netiek risināts. Savstarpējā uzticībā balstītas attiecības ar savu ģimenes ārstu, kvalitatīva saruna un pietiekama informēšana bieži atvieglo pacienta emocionālās un arī fiziskās ciešanas.

Ieskats anatomijā

Par krūškurvi sauc ķermeņa daļu, kas atrodas starp kakla apakšējo un vēdera augšējo daļu. Krūšu dobumā atrodas vairāki dzīvībai svarīgi orgāni: sirds, plaušas un lielie asinsvadi. Aiz krūšu kaula, viens otram blakus novietoti, savu ceļu no mutes un deguna uz leju turpina elpvads un barības vads. No ārpuses tos ieskauj un sargā ribas, mugurkauls un muskuļi, kas kopā veido krūškurvi. Lielākais no muskuļiem ir elpošanas muskulis diafragma, ko pieņemts uzskatīt par robežu starp krūšu un vēdera dobumiem. Turpat savus ceļus atrod arī neskaitāmi lielāki un mazāki nervi. Uz krūškurvja priekšējās sienas novietoti krūšu dziedzeri, bet augšpusē atrodas kakla un plecu joslas locītavas, taču arī paša krūškurvja ietvaros ir vairākas nelielas locītavas, kas piedalās ribu un skriemeļu kustīguma nodrošināšanā. Krūškurvja funkcija ir ne tikai sargāt tā dobumā novietotos orgānus un struktūras, bet arī piedalīties elpošanas kustību veikšanā.