"To pašu var panākt ar pašiedvesmu" - jeb atklāti par placebo fenomenu

Zāles bez farmakoloģiski aktīvas vielas, bet ar efektīvu iedarbību – tas ir tā sauktais placebo efekts, kas balstīts uz mūsu pārliecības spēku. Ar šķietamiem medikamentiem (pat ar tīru ūdeni) mēs spējam panākt izmaiņas ķermenī un smadzenēs. Liela uzticība ārstam un dzelžaina pārliecība par zāļu efektivitāti reizēm paveic brīnumus – ar pat piecelt no miroņiem.

Kā uzskata speciālisti, svarīgākais placebo efekta aspekts ir pilnīga uzticēšanās ārstam. Daudzi dodas pie ārsta ne jau pēc receptes, bet lai izrunātos un saņemtu uzmundrinājumu. Mēs reaģējam ne tikai uz zālēm, bet arī uz ārstniecību kopumā. Mums ir svarīgi, kā ārsts ar mums runā un ko saka, piemēram, asā tonī izteikta diagnoze par vēzi var iedarboties arī kā nolādējums. Tāpēc placebo efektam ir arī negatīvā puse – nocebo efekts. Ja ticēsiet, ka ārstniecības process būs ilgs un grūts, ka, iespējams, nekad vairs neatgūsiet veselību, visticamāk, tā arī notiks. Tās ir instrukcijas, ko jūs dodat savam ķermenim.

Par placebo efekta zinātniskās pētniecības aizsākumu uzskata Otrā pasaules kara laiku ASV, kad frontes hospitāļiem trūka sāpes remdējošu narkotisku vielu un ievainotajiem kareivjiem deva sasmalcinātu krītu. Pārliecinājies, ka daudziem pacientiem krīts palīdz tāpat kā morfijs, anesteziologs Henrijs Bīčers vēlāk sāka pētīt šo fenomenu. 1955. gadā viņš publicēja savas pārdomas rakstā Varenais placebo, kurā apgalvoja, ka placebo organismā var radīt būtiskas fizioloģiskas izmaiņas, kas var būt pat spēcīgākas par farmakoloģisko līdzekļu izraisītām.

Henrijs Bīčers, kurš daudz uzmanības veltījis mediķu ētikai, atklāja arī to, ka uzmundrinošu un iedvesmojošu ķirurgu pacientiem ir mazākas sāpes un sirds problēmas nekā tiem pacientiem, kam gadījies nonākt skeptisku ķirurgu rokās.

Kuras tabletes labākas – lielās vai mazās?

Zinātnieki ir pārliecināti, ka placebo efekts ietekmē visus, tikai vienus vairāk, citus mazāk. Placebo iedarbība visefektīvākā ir hronisku sāpju, piemēram, muguras un galvassāpju, gadījumos. Placebo terapijai ļoti labi piemēroti pacienti, kuri sirgst ar hronisku noguruma sindromu, miega traucējumiem, baiļu stāvokli, astmu, alerģiju, kā arī gremošanas trakta kaitēm.

Dažādās pasaules malās, veicot bieži vien īpatnējus eksperimentus, iegūti interesanti rezultāti. Vietā gan ir jautājums, vai šie rezultāti ir svarīgi un būtiski cilvēces attīstībai. Piemēram, ko mēs iegūstam no atzinuma, ka, lietojot viltus miega kapsulas zilā krāsā, cilvēki parasti aizmieg ātrāk, nekā lietojot oranžās kapsulas? Dīvaini, bet šis atzinums neattiecas uz itāļu vīriešiem, jo viņiem zilā krāsa asociējas ar Itālijas futbola izlasi, un futbols viņus nevis nomierina, bet uzbudina. Kādā citā eksperimentā noskaidrots, ka uz lielāko daļu bērnu visefektīvāk iedarbojas sarkanas kapsulas, bet... ne uz visiem.

Joprojām nav konstatēta droša placebo atkarības korelācija ar vecumu, dzimumu, rasi, sociālo stāvokli, slimības smagumu vai ilgumu. Grūti izdalīt konkrētu personības tipu vai personības iezīmju grupu, kas labāk vai sliktāk padotos placebo efektam. Vienubrīd uzskatīja, ka placebo vairāk ietekmē ekstravertus un trauksmainus cilvēkus, bet tas ne vienmēr ir tā.

Efekts ir atkarīgs no daudziem individuālajiem faktoriem. Ir svarīgi, lai medikamenti atbilstu konkrēta cilvēka stereotipam, kādām jābūt īstām un spēcīgām zālēm. Piemēram, tām jābūt rūgtām un ļoti lielām vai, tieši pretēji, ļoti mazām. Lielas tabletes asociējas ar lielu zāļu devu, bet mazas – ar paaugstinātu efektivitāti. Vairākums pacientu arī zina, ka stipras iedarbības zālēm noteikti ir blaknes – slikta dūša, reibums, nogurums. Ja pacients tik tiešām zina, kādas ir blaknes, viņam arī pēc nevainīga krīta iedzeršanas var kļūt slikti.

Par un pret placebo

Eksperimenti pierāda, ka placebo efektu lielā mērā nosaka sociālā vide, kurā tiek lietotas zāles. Konstatētas vairākas sakarības:

• ja medicīniskais personāls ir satraucies, pacientiem rodas nocebo efekti;
• ja pacienti lieto nomierinošas zāles, ievērojami mierīgāks kļūst arī personāls;
• ārstu un medicīnas māsu skepse ievērojami samazina ārstnieciskās terapijas efektu;
• ārstu un medicīnas māsu ticība zāļu un terapijas iedarbībai ir būtisks placebo efekta nosacījums;
• ārsta veiktai injekcijai ir daudz lielāka ietekme nekā medicīnas māsas veiktai.

Protams, liela nozīme ir ārsta autoritātei. Tas taču katram ir skaidrs, ka zāles, ko ar savām rokām iedevis ģeniāls, nopelniem bagāts un augsti godājams dakteris, ir nesalīdzināmi efektīvākas par zālēm, ko izrakstījis jauns un nepieredzējis ārsts mikrorajona poliklīnikā.

Un vēl kāda būtiska lieta – medikamenta cena. Jo zāles ir dārgākas, jo spēcīgāka ir to iedarbība. Cena it sevišķi ietekmē neirotiķus. Ja viņi tiek pie ļoti dārgām un deficītām zālēm, tās būtiski uzlabo viņu veselību. Ar medikamentiem ir tāpat kā ar veļas pulveri – labāks un efektīvāks ir tas, kas vairāk izreklamēts, nevis parastais.

Tomēr jāatzīst, ka placebo efekts vienmēr vērtēts pretrunīgi, un joprojām nerimst diskusijas, vai ir ētiski mānīt pacientus. Platons reiz teica, ka “meli nerada prieku dieviem, bet der kā zāles cilvēkiem”.

Agrāk sevišķi karsti strīdi izraisījās Amerikā, kur vairāk nekā 60 % aptaujāto ārstu pauda uzskatu, ka ir absolūti pieļaujams pacientiem nozīmēt placebo. Tomēr šāda rīcība nonāk pretrunā ar Amerikas Medicīnas asociācijas normām, kas nosaka – nav ētiski lietot placebo. Kaut gan pētījumos zinātnieki pārliecinājušies, ka placebo daudzus ietekmē pozitīvi, asociācijas pārstāvji uzstāj, ka placebo drīkst lietot tikai ar pacienta piekrišanu. To var uzskatīt par neizdevušos joku – kāds gan var būt placebo, ja slimnieku informē, ka medikamentu vietā viņam dos krītu un krāna ūdeni! Aptaujātie ārsti uzsvēra placebo paradoksu – izmantot placebo varētu būt neētisks ārsta solis, bet neētiski ir arī neizmantot kaut ko, kas var palīdzēt ārstēt.

Izveseļoties – tas ir dabiski

Latvijā aptaujātie ārsti teic, ka mūsu valsts medicīnā placebo fenomens netiek apzināti praktizēts, jo nav nekādas vajadzības mānīt pacientus un īsto zāļu vietā dot viltus pulverus. Piemēram, neviens ārsts nedos vēža slimniekam viltus kapsulas un neteiks, ka tas ir pretvēža medikaments; tādu rīcību nepieļauj ārsta ētika. Tiesa, placebo efektu var izmantot atsevišķos gadījumos, piemēram, ja pacientam ir funkcionāli psihes traucējumi un viņam maldīgi šķiet, ka ir paralizēta roka vai kāja. Tad var sarīkot nelielu teātri un iedot viņam ūdeni, nodēvējot to par ļoti stipras iedarbības medikamentu. Iespējami arī citi varianti, piemēram, uzdot baldriānus par spēcīgām miegazālēm.

Latvijā tāpat kā citur pasaulē placebo efektu lielākoties izmanto zinātniskajos pētījumos, kad tiek izmēģināti jauni medikamenti. Tādos gadījumos pacientiem dod gan īstās zāles, gan viltus kapsulas un fiksē rezultātus. Ārsti norāda, ka savdabīgu nocebo efektu praktizē farmācijas kompānijas, kuras zālēm pievieno izsmeļošu sarakstu par iespējamām blaknēm. Reizēm tur sarakstītas tik briesmīgas lietas, ka mati ceļas stāvus. Uz jautājumu, kāpēc viņi tā dara, atbilde ir  – lai nebūtu jāuzņemas atbildība par iespējamiem blakusefektiem. Izlasot visu iespējamo blakņu sarakstu, pacientam var rasties aizdomas, ka konkrētais medikaments apdraud viņa dzīvību. Tāpēc visiem potenciālajiem slimniekiem ieteicams nevis raizēties par iespējamām sekām, lietojot zāles, bet gan konsultēties ar savu ārstu, kurš izlems, cik labas un piemērotas ir konkrētās tabletes.

Un vēl – kā norāda psihologi, visa mūsu dzīve ir placebo un nocebo, jo mēs nepārtraukti cits citu ietekmējam gan pozitīvi, gan negatīvi. Tāpēc atliek gan sev, gan citiem novēlēt, lai pilnībā esam pārliecināti par ārstniecības metodi, kuru izmantojam. Jo izveseļošanās – tas ir dabisks process.