Haoss ap „Rail Baltica” sadārdzinājumu: vainīgo meklēšana un taisnošanās

Dzelzceļa „Rail Baltica” trases, kurai cauri Baltijas valstīm ar Eiropas platuma sliedēm jāsavieno Somija ar Poliju, izmaksas astoņu gadu laikā kopš 2016. gadā, kad to sāka projektēt, izmaksas pieaugušas četras reizes – no 5,8 līdz 23,8 miljardiem eiro. Un kopš jūnija vidus, kad tika atslepenota daļa ar “Rail Baltica” ieviešanu saistītie dokumenti un publicēti visu trīs Baltijas valstu valsts kontrolieru jeb revizoru ziņojumi baltieši ir šokā par milzu miljardiem, kas viņiem nu pēkšņi jāmaksā.

No teju diviem līdz 9,6 miljardiem

Pēdējo gadu laikā projekta ieviešanas izcenojumi jeb tāmes koriģētas ap simts reižu, protams, sadārdzinājuma virzienā. Un, ja tas tā turpināsies, tā kā būtu jālēš, ka pašreiz plānotās Latvijas posma izmaksas, kas sākotnēji sasniedza knapi divus miljardus, varētu būt lielākas par nu ieplānotajiem 9,6 miljardiem eiro (pirmajam posmam - ap sešiem miljardiem).

Tagad tiek domāts, kā milzīgo summu samazināt, lai vismaz līdz 2030. gadam izbūvētu kaut daļu no paredzētā. Varianti ir vairāki: divsliežu vietā būs viensliežu ātrgaitas līnija; Lietuvā varētu nebūvēt savienojumu ar Viļņu (“Rail Baltica” pamattrase iet caur Kauņu); Igaunijā samazināt ātrumu; Latvijā nebūvēt reģionu stacijas un tā tālāk. Kā viss beigu galos būs, līdz rudenim noteikti nezināsim. Tiek meklēti arī vaininieki, kuri pieļāvuši to, ka „Rail Baltica” izmaksas cēlušās kosmiskos augstumos, kas to noklusējis, kāpēc neviens nav domājis, kā būtu jārīkojas un tamlīdzīgi.

Naudas nepietiek ne tikai Latvijai, bet arī Igaunijai un Lietuvai. Latvijas gadījumā eksperti lēš, ka dzelzceļa projektā ir konstatēti 76 riski, no kuriem teju trešdaļa ir augsta vai ļoti augsti, kas vispār apdraud tā īstenošanu. Baltieši cerēja gan uz Eiropas naudu, gan uz publiskās partnerības investoru piesaisti, bet, kā nu redzams, solītais makā nekrīt.

Vainīgo meklēšana

Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle portālam Jauns.lv nesen pauda, ka „Rail Baltica” sadārdzinājums izveidojies tādēļ, ka pirmais aprēķins bija veikts pirms padsmit gadiem, kad situācija būvniecībā bija pavisam citādāka, „jo visās Baltijas valstīs projektam nākuši klāt papildinājumi, kuri sākumā tajā vienkārši nebija. Kad taisīja aprēķinu uz Rīgu bija domāt tikai viens ievads – taisnā līnijā uz Rīgu. Nebija iekļauts Viļņas savienojums ar Kauņu, kā arī virkne citu lietu. Daudz kas nācis klāt.” Protams, savu lomu nospēlējusi arī inflācija. 

Par to, ka „Rail Baltica” trases izmaksas pieaugs jau esot bijis zināms vismaz pirms pieciem gadiem – 2019. gadā un par to esot ziņots Satiksmes ministrijai, tikai neviens par to nav licies ne zinis. Piemēram, jau 2021. gadā „Rail Baltica” aplēses Latvijas projekta daļai bija jau teju pieci miljardi, taču nekādas darbības no valdības puses nav sekojušas, neviena amatpersonām nebija gatava paust bažas par „Rail Baltica” sadārdzinājumu.

Tā nu tagad tiek meklēti vainīgie, kuri atļāvušies uzsākt tik vērienīgu projektu bez finansiāla seguma. Pēc vislielākā grēkāža šobrīd izskatās satiksmes ministrs Kaspars Briškens („Progresīvie”), kurš, starp citu no 2016. līdz 2018. gadam bija dzelzceļa ieviesēja „RB Rail” stratēģijas un attīstības vadītājs, kura pārziņā bija projekta attīstība, komercializācija un digitalizācija, viņš arī bija divu iepriekšējo satiksmes ministru padomnieks.

Bet tolaik, kad Kaspars Briškens vēl nebija valdības ministrs, valdība jau esot zinājusi par „Rail Baltica” sadārdzinājumu, bet par to klusēja. 12. jūnijā visu trīs Baltijas valstu kontrolieri nāca klajā ar „Rail Baltica” izvērtējumu. Īsi pirms tam valdība arī nolēma atslepenot daļu no projekta dokumentācijas. Dažas stundas pirms šokējošo ciparu nākšanas klajā valdības mājā notika ministru kabineta slēgta sēde, kurā vairākas stundas sprieda par „Rail Baltica”. No malas runāto neviens nevarēja klausīties, bet tie, kuri tai laikā gāja garām aizvērtajām durvīm, varēja dzirdēt, ka diskusijas un runas tur gāja augstos toņos, piepaceltās balsīs.

Pētīs un vētīs mēnešiem

Jau 13. jūnijā ātrvilciens „iebrauca” Saeimas namā. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Gatis Liepiņš (Jaunā vienotība) norādīja, ka Rail Baltica projekta „pašplūsma ir beigusies un turpmāk projektam tiks veikta stingra parlamentārā uzraudzība”. Komisija lēma, ka „Rail Baltica” līdz septembrim komisijai jāiesniedz ziņojums, kurā būs ietverta projekta īstenošanas gaita, finansējums, pārvaldības modelis, infrastruktūras pārvaldība un citi jautājumi.

Deputāts Andris Bērziņš (ZZS) Finanšu ministrijas pārstāvjiem vaicāja, vai vispār ir iespējams atrast naudu projekta īstenošanai un kā tas ietekmēs valsts budžetu. Ministrijas pārstāve Jolanta Plūme norādīja, ka Finanšu ministrija nodrošina visu budžetā paredzēto 15% valsts līdzfinansējumu, bet bez valdības lēmumiem ir uzņemtas saistības bez seguma un tās pārsniedz budžetā plānoto. Viņa norādīja, ka Satiksmes ministrija pilnībā uzrauga „Rail Baltica” projektu, bet patlaban projektā ir konstatētas būtiskas nepilnības, tādēļ valdībā nolēma, ka, sadarbojoties vairākām ministrijām, ir jāizstrādā projekta ilgtermiņa finansēšanas plāns.

Tai pašā laikā Saeimā arī tika nodibināta „Rail Baltica” Parlamentārās izmeklēšanas komisija, „lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu”. Par tās priekšsēdētāju ievēlēja Andri Kulbergu (Apvienotais saraksts), bet par sekretāru – Kristapu Krištopanu (LPV). 

“Izmeklēšanas komisijas uzdevums ir identificēt, kad un kuras amatpersonas atbildībā “Rail Baltica” ātrvilciens fundamentāli nogāja no sliedēm, lai vēl to varam paspēt uzlikt atpakaļ uz ceļa. Citādi visi iejūgsimies milzīga parāda nastā. Mums jāsaprot, kā tas varēja būt, ka nenostrādāja sarkanās drošības lampiņas kaut kad agrāk un kā viss varēja nonākt līdz miljardiem lieliem parādiem. Jāsaprot, kāpēc šie drošības signāli neiedegās pašā uzņēmumā, ministrijā, Ministru kabinetā un arī ne parlamentā,” par izmeklēšanas komisijas plānoto darbu informēja Andris Kulbergs. Pēc visa spriežot, atbildes uz šiem jautājumiem nesaņemsim ne tuvāko dienu, ne nedēļu laikā. Jārēķinās ar vismaz ar pāris mēnešiem. Tas, ka atbildīgā sameklēšana nebūs viegla, liecina pašreizējo politiķu taisnošanās: vainīgi citi, tikai ne es, jo es taču neko nezināju!

Vainīgs – Tālis Linkaits

Satiksmes ministra padomnieks Edgars Klētnieks, norādījis, ka pie atbildības saucams iepriekšējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija). Satiksmes ministrijas 2022. gada ziņojumā jau bijis norādīts, ka „2021.gada cenās projekta finanšu resursu deficīts Latvijas aktivitāšu īstenošanai jau varētu būt sasniedzis 1,6-1,7 miljardus eiro”. Tomēr 2021. gada atzinuma iesniegšanu ministru kabinetam esot apturējis tā laika satiksmes ministrs Tālis Linkaits: „Tā vietā ministru kabineta 2022. gada 24. maija sēdē tika izskatīta jauna ziņojuma versija, kurā norādīta atšķirīga informācija par „Rail Baltica” projekta izmaksu deficītu. Izmainītajā ziņojuma versijā norādīts, ka deficīts 2016.gada cenās varētu būt sasniedzis tikai 0,64 - 0,74 miljardus eiro, un ka kopējās projekta Latvijas aktivitāšu izmaksas būšot 2,4 miljardi eiro.” Tātad vainīgs Tālis Linkaits!

Savukārt pats Tālis Linkaits par „Rail Baltica” kādā intervijā norādījis: „Man jāpasmaida par to, ka kāds it kā kaut ko nezināja. Ja atskatāmies uz Krišjāņa Kariņa valdību, tad premjers bija ļoti ieinteresēts „Rail Baltica” projektā, tā bija viena no viņa politiskajām prioritātēm darbā un sarunās ar Baltijas valstu premjeriem. Bija daudzas sanāksmes ar Krišjāņa Kariņa kungu par šo jautājumu, zinu, ka, gatavojoties premjeru sarunām, viņam bija atsevišķas tikšanās gan ar ierēdniecību, gan „RB Rail” vadību. Ja mēs pat šeit, Latvijā, būtu viņam kaut ko noslēpuši, tad sarunās ar Lietuvu un Igauniju premjers to visu noteikti būtu uzzinājis, nācis un jautājis. Domāju, premjers bija lietas kursā par visām galvenajām problēmām, kas ir projektā.” Te jāpiebilst, ka klīst runas, ka, iespējamā, Krišjāņa Kariņa atkāpšanas no premjera amata savulaik varētu būs saistīta ar to, ka viņš apzinājās – ar „Rail Baltica” briest lielas nepatikšanas, un labāk tālāk no tām.

Bet bijušais premjers, tagad Saeimas deputāts Krišjānis Kariņš (Jaunā vienotība) nu saka, ka viņa vadītās valdības laikā neesot bijis informēts par to, ka dzelzceļa līnijas „Rail Baltica” projektā nepieciešams nacionālo valstu finansējums. No atbildības norobežojas arī Krišjāna Kariņa pēctece Evika Siliņa, kura norādījusi, ka iepriekšējo valdību laikā „Rail Baltica” ieturēta pārāk liela slepenība un projekta neskatīšana kopumā ir radījusi vairākus neatrisinātus jautājumus”. Līdzīgi Latvijas Radio izteicies arī finanšu ministrs Arvils Ašerdens (Jaunā vienotība), kurš uzsvēra, ka par pašreizējo situāciju lielā mērā atbildība gulstas uz Satiksmes ministriju, tostarp uz bijušo ministru Tāli Linkaitu, kurš nemitīgi papildināja projektu: „Ja ministrs visu laiku saka, ka viss ir labi, ka tā ir Eiropas Savienības nauda, tad nebija pamata neticēt.”

Vainīgs – Kaspars Briškens

Pārmetuma bultas lido arī pašreizējā satiksmes ministra Kaspara Briškena virzienā. Tālis Linkaits saka: „Briškena kungam arī jāsāk uzņemties atbildību par to, kas notika un notiek viņa laikā, nevis rādīt uz priekšgājējiem ar pirkstu. Te es saskatu tiešām lielu, cilvēcīgu problēmu, ka Briškena kungs acīmredzot nekad savā dzīvē nav spējis uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem.”

Bet Saeimas parlamentārās komisijas vadītājs Andris Kulbergs norāda: „Tā ir katastrofāli slikta pārvaldība un pilnīga valdības ignorance – gadiem atļaut Satiksmes ministrijas bērnudārzam spēlēties ar miljardiem.” Un viņš un arī citi parlamenta opozīcijas pārstāvji pieprasa Kaspara Briškena demisiju. Bet vēl viens no Kaspara Briškena priekštečiem, bijušais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) izteicies: „Premjere sūta Briškena kungu pēc zelta aunādas, bet skaidri apzinās, ka viņu uz veikalu pat pēc piena nevarētu aizsūtīt. Labākajā gadījumā viņš atgrieztos ar kefīra paku.” Pats Kaspars Briškens no Saeimas tribīnes gan paziņoja apņēmību turpināt darbu un ministra krēslu nepamest.

Katram sliedes uz savu pusi

Priekšvēstneši par to, ka „Rail Baltica” varētu uzsākt kursu pa nepareizām sliedēm jau parādījās 2018. gada sākumā, kad no kopuzņēmuma „RB Rail” valdes priekšsēdētājas un izpilddirektores amata nācās aiziet Baibai Rubesai, kura šai amatā bija no 2015. līdz 2018. gadam. Viņa atzinusi, ka darbs šajā uzņēmumā viņai sniedza ļoti daudz „paraugstundas par varu un naudu”, bet publiski aizkulises viņa nevēlējās atklāt. Projekts esot sācis buksēt, tad, kad akcionāri no visām trijām Baltijas valstīm esot sākuši vilkt deķīti katras uz savu pusi, nevis darboties kopīgi visas Baltijas un Eiropas interesēs

Tā kā savā ziņā atbildība jāuzņemas visu Baltijas valstu satiksmes ministriem un viņu tiešajiem vadītājiem - premjeriem. Kopš 2016. gada, kad sākās „Rail Baltica” projektēšana, Latvijā bijuši trīs premjerus un četri satiksmes ministri:

Premjeri: Māris Kučinskis (2016-2019; Apvienotais saraksts); Krišjānis Kariņš (2019-2022; Jaunā vienotība) un pašreiz – Evika Siliņa (Jaunā vienotība) 

Satiksmes ministri: Uldis Augulis (2016-209, ZZS), Tālis Linkaits (2019-2022; Jaunā konservatīvā partija); Jānis Vitenbergs (2022-2023; Nacionālā apvienība) un pašreiz – Kaspars Brikšens („Progresīvie”).