Aicina rast finansējumu valsts apmaksātiem prezervatīviem jauniešiem
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija, Latvijas Vecmāšu asociācija, Latvijas pacientu organizāciju tīkls, biedrība "Papardes zieds", Latvijas Jauno ārstu asociācija un biedrība "Centrs Marta" aicina rast finansējumu nākamā gada budžetā valsts apmaksātiem prezervatīviem jauniešiem.
Atklātā vēstulē Veselības ministrijai, LĀB ar partneriem norāda nepieciešamību kontracepcijas nodrošināšanai riska grupas sievietēm un aicina rast finansējumu un risinājumus kontracepcijas metožu paplašināšanai, vecuma grupas palielināšanai, kā arī izstrādāt mehānisku kontracepcijas metožu apmaksai, norādot uz problēmām un aicinot skatīt šos jautājumus ilgtermiņa perspektīvā.
Organizācijas norāda, ka ārkārtīgi būtiski būtu nodrošināt pieeju valsts apmaksātiem prezervatīviem, kas ir vienīgā kontracepcijas metode, kas pasargā arī no seksuāli transmisīvām slimībām. Saskaņā ar statistikas datiem, Latvijā šobrīd ir 37 012 jaunieši vecumā no 16 līdz 17 gadu, ieskaitot, vecumam. Apmēram 50% jaunieši ir uzsākuši dzimumdzīvi šajā vecumā, attiecīgi 18 500 jauniešu.
Saskaņā ar pētījuma par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem datiem, prezervatīvus lieto apmēram 70% jauniešu, tie varētu būt līdz 13 tūkstošiem jauniešu. Pat pieņemot, ka katram no viņiem būtu nepieciešami 10 prezervatīvi mēnesī, gadā šīs izmaksas sastādītu līdz 65 000 eiro, norāda organizācijas, piebilstot, ka prezervatīvu nodrošināšana būtu ekonomiski pamatots solis, ņemot vērā, cik valstij izmaksā vēlāka neauglības ārstēšana, seksuāli transmisīvu infekciju ārstēšana.
Organizāciju vērtējumā būtu nepieciešams arī izveidot nākamo gadu plānus kontracepcijas aptveres palielināšanai jaunietēm vecumā līdz 25 gadiem un jau tagad riska grupā iekļaut pacientes ar psihiskās veselības saslimšanām līdz 25 gadu vecumam.
Šobrīd Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ieteikums ir apmaksāt kontracepciju pacientēm ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, tomēr LĀB un partneri stingri rekomendētu palielināt šo slieksni līdz 25 gadu vecumam pacientēm ar 1. un 2. grupas invaliditāti.
Tāpat vēstulē organizācijas aicina nodrošināt izvēles iespējas pacientēm, paplašinot apmaksājamo metožu klāstu, iekļaujot arī kombinēto hormonālo kontracepciju, primāri, vaginālo riņķi, kas jālieto tikai reizi trīs nedēļās, un transdermālo plāksteri, kas jālieto reizi nedēļā. Organizācijas norāda, ka ne visas pacientes ir gatavas lietot dzemdes spirāli vai zemādas kontracepcijas implantu, kā arī atsevišķām pacientēm citas metodes var būt piemērotākas.
Vienlaikus organizācijas vēstulē uzsver, ka šobrīd nav mehānismu šo kontracepcijas metožu apmaksai. Manipulācijas tarifa apmaksas kārtība nebūtu piemērojama šajā gadījumā, jo pacientes kontracepciju iegādājas reizi mēnesī gada garumā. Šobrīd iekļaušana kompensējamo medikamentu sarakstā ir ārkārtīgi komplicēta un bez farmācijas kompāniju iesaistes vispār nav iespējama. Tā ietver nepieciešamību iesniegt, piemēram, detalizētu izmaksu efektivitātes aprēķinu, salīdzinājumu ar citu valstu noteikto cenu līmeni, apliecinājumus par medikamentu pieejamības nodrošināšanu u.c. dokumentus. Tādējādi sen pieejamas kombinētās hormonālās kontracepcijas tabletes, piemēram, "Levonorgestrelum" vai "Ethinylestradiolum" saturošas tabletes, kuru izmaksas ir līdz pieciem eiro mēnesī un kas ir arī ar labu drošības un blakusparādību profilu, nemaz nevar tikt izvirzītas iekļaušanai kompensējamo medikamentu sarakstā, pauž organizācijas.
Organizācijas lūdz arī kopīgi meklēt risinājumus, lai kontracepcijas metožu klāsts, ko apmaksā valsts, varētu tikt paplašināts arī ar metodēm, ko nav iespējams nodrošināt vienas vizītes laikā un kurām nav piemērojams manipulācijas apmaksas tarifs.
