APTAUJA: veselības aprūpes sistēma nepietiekami veicina profilaktisko medicīnu
Profilaktiskā medicīna ir kļuvusi par neatņemamu mūsdienu medicīnas sastāvdaļu. Savā būtībā tā ir individualizēta pieeja katram pacientam ar nolūku novērst dažādas slimības vēl pirms tās nepieciešams ārstēt. Lai skaidrotu, kāda ir sabiedrības attieksme pret profilaktisko medicīnu un fizioterapiju kā tās daļu, ārstniecības iestāde CORE Terapija sadarbībā ar Norstat veikusi iedzīvotāju aptauju*. Tajā secināts, ka vien 16% aptaujāto uzskata, ka veselības aprūpes sistēma pietiekami veicina profilaktisko medicīnu.
Fizioterapeits, dietologs, zobu higiēnists – šie ir tikai daži no speciālistiem, kuri aktīvi strādā, lai jau saknē novērstu dažādu saslimšanu iespējamību. 27% aptaujāto norāda, ka regulāri apmeklē profilaktiskās medicīnas speciālistus, biežāk tie ir cilvēki ar augstākiem ienākumiem un no Vidzemes reģiona. Kopumā biežāk pie šādiem speciālistiem dodas sievietes – regulāri profilaktiskās medicīnas speciālistus apmeklē 32% sieviešu pretstatā 20% vīriešu. Atbildot uz šo jautājumu, lielākā daļa (38%) respondentu tomēr norādīja, ka apmeklē profilaktiskās medicīnas speciālistus vien dažreiz.
Ārkārtīgi svarīga ir ārstu un speciālistu savstarpējā sadarbība, jo nereti tieši savlaicīgs ģimenes ārsta ieteikums un novirzīšana pie profilaktiskās medicīnas speciālista var palīdzēt uzturēt veselību optimālā stāvoklī, novērst dažādus riskus un uzlabot pašsajūtu. Padziļināti aptaujā pievērsta uzmanība tieši fizioterapijai kā daļai no profilaktiskās medicīnas.
Vairāk nekā puse aptaujāto (58%) atzina, ka viņu ģimenes ārsts vai kāds cits ārsts viņiem kādreiz ir ieteicis fizioterapiju. Līdzīgās proporcijās ārsti fizioterapiju iesaka gan vīriešiem, gan sievietēm, visbiežāk tā rekomendēta cilvēkiem vecumā no 60 gadiem (72%). Biežāk fizioterapiju ārsti iesaka Vidzemes reģiona iedzīvotājiem (67%).
Tāpat aptaujas dalībniekiem tika vaicāts, kā viņi kopumā vērtētu ārstnieciskās vingrošanas lomu veselības uzlabošanā un uzturēšanā. Pārliecinošais vairākums aptaujāto (83%) ārstnieciskās vingrošanas ietekmi uz veselību kopumā vērtē kā pozitīvu.
Skaidrojot, kādas ir galvenās barjeras, kas iedzīvotājiem traucē izmantot profilaktiskās medicīnas pakalpojumus, aicinājām izvēlēties vairākus no piedāvātajiem atbilžu variantiem. Finansiālie ierobežojumi tika minēti visbiežāk – 68% aptaujāto finansiālie izdevumi ir galvenā barjera šādu prakšu ieviešanai savā ikdienas rutīnā. Kā nākamais biežāk izvēlētais traucēklis tika atzīmēts laika trūkums (42%). Ierobežojumu trijnieku noslēdz un dala tādi faktori kā informācijas trūkums un pakalpojumu nepieejamība, šos abus aspektus kā nozīmīgas barjeras izceļot 29% aptaujāto. Vairāk par citiem pakalpojumu nepieejamību izceļ iedzīvotāji no Kurzemes reģiona (48%).
* CORE Terapija ekspress aptauja veikta 2024. gada jūnijā sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat, tiešsaistē aptaujājot 500 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 16 līdz 90 gadiem.
Raksts sadarbībā ar Core Terapija.
