Arvien populārāka kļūst kafija bez kofeīna. Bet kāds no tās labums?

Kafija ir viens no populārākajiem dzērieniem pasaulē. Taču kafija ir spēcīgs stimulants un satur salīdzinoši daudz kofeīna, tāpēc daļa cilvēku izvēlas saglabāt kafijas dzeršanas rituālu, bet parastas kafijas vietā izvēlas bezkofeīna kafiju. Bezkofeīna kafijai piemīt līdzīga ietekme uz veselību, un mums par laimi tā ir labvēlīga.

Kā to iegūst?

Bezkofeīna kafija ir pagatavota no kafijas pupiņām, kurās vismaz 97 % no sākotnējā kofeīna daudzuma vairs nav. Veidi, kā kofeīnu atdalīt no kafijas pupiņām, ir vairāki. Vairumā gadījumu izmanto ūdeni, organiskus šķīdinātājus vai oglekļa dioksīdu – kafijas pupiņas tiek mazgātas šķīdinātājā tik ilgi, līdz kofeīns no tām izdalās, un tad šķīdinātājs tiek atdalīts. Kofeīnu var atdalīt no kafijas pupiņām arī, izmantojot oglekļa dioksīdu vai ogļu filtru, – tā saukto Šveices ūdens metodi. Piemēram, Nescafe bezkofeīna kafiju gatavo šādi: pirms grauzdēšanas kafijas pupiņas tiek iegremdētas karsta ūdens plūsmā, lai ekstrahētu lielāko daļu kofeīna (kofeīns ir ūdenī šķīstošs). Pēc ūdens apstrādes pupiņas tiek žāvētas ar karstu gaisu, lai atjaunotu normālu mitruma daudzumu.

Lavazza zīmola bezkofeīna kafija tiek iegūta, izmantojot oglekļa dioksīdu. Kofeīnu atdala, sūknējot oglekļa dioksīdu caur kafijas pupiņām, kur tas iekļūst pupiņu spraugās kā gāze un izšķīdina kofeīnu kā šķidrums. Šādas metodes izmantošana tikai minimāli maina kafijas garšu.

Ar Šveices ūdens metodi var atbrīvoties gandrīz no visa – līdz pat 99,9 % – kofeīna. Šajā metodē tiek izmantots tikai ūdens un ogles filtrs. Zaļās kafijas pupiņas mērcē karstā ūdenī, lai ekstrahētu kofeīnu un citus ūdenī šķīstošus savienojumus, pēc tam ūdens tiek laists cauri aktivētas ogles filtram, kurš absorbē kofeīnu (un arī citus savienojumus). Procesu atkārto vairākas reizes, līdz pupiņas ir atbrīvotas gandrīz no visa kofeīna.

Vēl viena metode – izmantot ķīmiskos šķīdinātājus. Agrāk izmantoja benzolu, līdz atklāja, ka tas ir kancerogēns. Šobrīd starp biežāk izmantotajiem šķīdinātājiem ir metilēnhlorīds un etilacetāts. Vispirms kafijas pupiņas apstrādā ar tvaiku, lai kofeīns no pupiņu iekšienes izdalītos uz to virsmas. Pēc tam ķīmiskos savienojumus uzklāj tieši uz pupiņām, lai atdalītu kofeīnu. Un tad tās atkal apstrādā ar tvaiku, lai noņemtu jebkādus šķīdinātāja atlikumus. Ar šo metodi no pupiņām atdala aptuveni 96–97 % kofeīna. Šo metodi izmanto Starbucks dažām no bezkofeīna kafijām.

Parastās kafijas un kofeīna iedarbība

Kofeīns ir visplašāk lietotais psihoaktīvais savienojums visā pasaulē. Tas ir stimulants, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu. Šis efekts arī ir biežākais iemesls, kāpēc kafiju dzer.

Kafijas labvēlīgā ietekme (visticamāk, nebūs attiecināma uz bezkofeīna kafiju) ir šāda.

1. Uzlabots garastāvoklis, reakcijas laiks, atmiņa un mentālā funkcija.

2. Ātrāka vielmaiņa un tauku “dedzināšana”.

3. Uzlabota fiziskā veiktspēja.

4. Sievietēm mazāks vieglas depresijas un suicidālu domu risks.

5. Būtiski samazināts smags aknu bojājumu un aknu cirozes risks.

Ieguvumi no bezkofeīna kafijas lietošanas

1. Antioksidantu uzņemšana. Lai arī bezkofeīna kafijā antioksidantu var būt nedaudz mazāk (līdz 15 %), tā būs ļoti labs antioksidantu avots.

2. Mazāks otrā tipa cukura diabēta risks. Iespējams, arī samazināti aknu enzīmu rādītāji, kam ir aizsargājošs aknas funkcionēšanas efekts.

3. Palīdz pret novecošanas procesiem un neirodeģeneratīvām slimībām. Kafija arī bez kofeīna palīdz pasargāt smadzeņu neironus, attiecīgi attālinot Pārkinsona un Alcheimera slimību rašanos.

4. Palīdz samazināt atvilni un dedzināšanas sajūtu aiz krūškaula, kas nereti mēdz būt, ja dzer kafiju ar kofeīnu.

5. Izdzerot vismaz divas tasītes bezkofeīna kafijas dienā, ir iespēja samazināt rektālā vēža risku.

6. Neizraisa bezmiegu, nepastiprina nervozitāti, nepaātrina sirds ritmu, nerada sliktu dūšu un nemieru, kas var būt pēc kafijas dzeršanas, kurā ir kofeīns.

! Jāņem vērā fakts, ka ar parastu kafiju ir veikts krietni vien vairāk pētījumu, tāpēc pastāv liela iespējamība, ka par bezkofeīna kafijas labvēlīgo ietekmi mēs visu vēl nezinām.

Kofeīns ir pat kombučā

Cik daudz kofeīna ir ikdienā iecienītos produktos

Lielākajai daļai pieaugušo par drošu tiek uzskatīta kofeīna deva, kas dienā nepārsniedz 400 miligramu.

Krūzē parastās kafijas (maltu kafijas pupiņu kafijā) ir 95–200 mg kofeīna

Espresso – 47–75 mg

Šķīstošajā kafijā – 27–173 mg

Krūzē bezkofeīna kafijas – 3–15 mg

Krūzē melnās tējas – 47 mg

Krūzē zaļās tējas/matcha tējas – 33 mg

Glāzē kombučas – 10–15 mg

Glāzē kolas – 22 mg

Krūzē kakao – 0–2 mg

Tumšajā šokolādē (30 gramos) – 20 mg

Arabica vai Robusta? Kā atšķiras kafijas pupiņas

Divas zināmākās kafijas auga šķirnes, kas saražo visai pasaulei kafijas pupiņas, ir Arabica un Robusta. Arabica šķirnes kafijai ir patīkams aromāts un garša, un daudziem tieši šo pupiņu kafija ir kļuvusi par iecienītu ikdienas dzērienu. Robusta šķirnes kafija ir rūgtāka un satur gandrīz divreiz vairāk kofeīna katrā kafijas pupiņā.

Kas ietekmē kofeīna daudzumu kafijas pupiņās? Patiesībā ir vairāki faktori. Kafijas pupiņas, kas iegūtas no augstākiem apvidiem (1200 m virs jūras līmeņa), satur mazāk kofeīna, jo kofeīns ir dabīgs augu aizsarglīdzeklis, kas lielākā augstumā augam vairs nav tik ļoti nepieciešams. Arī saules gaisma ietekmē kofeīna saturu, bet to ir grūti izmērīt, jo abējādi – gan par daudz saules, gan pārāk maz saules gaismas – var ietekmēt kofeīna daudzumu. Kofeīna daudzums būs atkarīgs arī no grauzdējuma pakāpes – vieglāk grauzdētā kafijā tā būs mazāk. Ilgāk grauzdētas pupiņas kļūst vieglākas, un, mērot pēc svara, mums to vajadzēs vairāk, tāpēc arī sanāks lielāks kofeīna daudzums.

To, cik daudz kofeīna būs krūzītē kafijas, ietekmēs arī pupiņu malums. Vienkāršoti tas izskatītos šādi.

Karsts ūdens + ilgs ievilkšanās laiks + smalka maluma kafija = vairāk kofeīna

Vēsāks ūdens + īss ievilkšanās laiks + rupjāka maluma kafija = mazāk kofeīna

Bet! – ļoti karsts ūdens + īss ekstrakcijas laiks + smalka maluma kafija = līdzīgs rezultāts kā pirmajā variantā. Tāpēc kafejnīcās nereti saņemsiet kafiju ar lielu kofeīna daudzumu, pat ja tā nebūs ar biezumiem, kas aplieti ar ūdeni.

Kafija un medikamenti. Kas jāzina lietojot

Ja regulāri lietojat kādus medikamentus, noteikti painteresējieties, vai to var savienot ar kafijas dzeršanu. Kafija satur tanīnus, kas var savienoties ar fenotiazīniem un samazināt uzņemtā medikamenta uzsūkšanos organismā. Lai novērstu kafijas ietekmi uz lietoto medikamentu absorbciju, kafiju nedrīkst dzert stundu pirms plānotās zāļu uzņemšanas un divas stundas pēc tam.

Pievērsiet uzmanību, ja lietojat kādus no šādiem medikamentiem.

• Vairogdziedzera ārstēšanai paredzētie medikamenti

• Saaukstēšanās un alerģijas zāles

• Diabēta medikamenti

• Zāles pret Alcheimera slimību

• Astmas medikamenti

• Osteoporozes medikamenti

• Antidepresanti un antipsihotiskie medikamenti

Vai bezkofeīna kafija ietekmēs medikamentu uzsūkšanos? Pētījumi pārsvarā veikti ar parastu, kofeīnu saturošu kafiju, tāpēc drošāk būtu konsultēties ar ārstējošo ārstu, kas pārzina jūsu veselības stāvokli un zina arī, kādus citus medikamentus lietojat.

Vai bezkofeīna kafiju drīkst dzert bērni?

Ja pieņemam, ka bezkofeīna kafija satur 3 mg kofeīna, tad būtisku ietekmi uz bērnu veselību tam nevajadzētu atstāt. Ja kafija satur 15 mg kofeīna, tad teorētiski tā stimulējošo ietekmi varētu sajust.

Kas attiecas uz bērniem vecumā līdz 18 gadiem, tad viņiem kofeīnu nevajadzētu uzņemt vispār. Taču jāatceras, ka kofeīnu uzņemam arī ar melno šokolādi, kura savukārt bērnu uzturā nav aizliegta. Ja pēc bezkofeīna kafijas lietošanas nenovērojam lielu uzbudināmību, nervozitāti vai citus nevēlamus simptomus, tad šāds dzēriens bērna uzturā būtu labāks nekā kāds saldināts dzēriens vai melnā/zaļā tēja. Pusaudzim bezkofeīna kafija būtu laba alternatīva parastajai kafijai, jo patlaban novērojams, ka jauniešu vidū kafijas dzērienu baudīšana tikai sāk uzņemt apgriezienus.

Kādas ir drošās devas?

Eiropas Pārtikas drošības dienests (EFSA) ir noteicis, ka gan bērniem, gan pieaugušajiem drošs kofeīna daudzums ir 3 mg kofeīna uz ķermeņa masas kilogramu. Attiecīgi, ja tasītē bezkofeīna kafijas ir 3 mg kofeīna, teorētiski šādu dzērienu varētu dot arī divgadniekam. Vai tas ir vajadzīgs, tas ir cits jautājums.

Kanādas uztura speciālistu izstrādātās rekomendācijas par kofeīna daudzumu, kādu bērni drīkstētu uzņemt, ir plašākas.

4–6 gadi – ne vairāk par 45 mg kofeīna dienā

7–9 gadi – ne vairāk par 62,5 mg kofeīna dienā

10–12 gadi – ne vairāk par 85 mg kofeīna dienā

13 gadi un vecāki – ne vairāk par 2,5 mg kofeīna uz ķermeņa masas kilogramu dienā. (50 kg smags bērns nedrīkstētu uzņemt vairāk par 125 mg kofeīna dienā.)