Adatu terapeits Raimonds Puksts: "Visiem, kas sasprauduši pīrsingus nabā, nopietni jārēķinās ar iespējamu neauglību"

Pēc Raimonda Puksta teiktā, adatu terapija jeb akupunktūra nav hobijs vai tautas dziedniecības metode, bet patstāvīga medicīnas nozare, tikpat nozīmīga kā jebkura cita. “Es tajā strādāju jau vairāk nekā četrdesmit gadu. Tās saknes meklējamas Austrumu reģiona zemju – Ķīnas, Korejas, Japānas, Indijas, Vjetnamas, Tibetas – medicīnas vēsturē. Latvijā profesionāli nodarboties ar adatu terapiju drīkst tikai klasisko medicīnisko izglītību ieguvuši ārsti pēc akadēmisko studiju beigšanas. Šī specialitāte, kas pilntiesīgi iekļaujas vairākas tūkstošgades senajā Austrumu medicīnas un ārstniecības sistēmā, pie mums ilgu laiku tika uzskatīta tikai par papildjomu, tomēr pēdējos piecos gados ir oficiāli atzīta par pamatprofesiju.”

Uzreiz sapratu – mans ceļš!

 Līdz adatu terapijas atzīšanai par pamatprofesiju darbojāties gandrīz pagrīdē?

Likumi par galvenajām un papildu specialitātēm pastāvīgi mainās, tāpēc laikus nodrošinājos ar pamatu, pie kā turēties. Medicīnas studijas pabeidzu ar neirologa diplomu un šajā disciplīnā nostrādāju gandrīz divdesmit gadu. Patlaban esmu stabili palicis pie divām profesijām – adatām un rehabilitācijas. Adatu terapija jau tā pati rehabilitācijas vien ir. Cilvēks tiek atjaunots – cik nu var.

Kā jums izdevās adatu iespējas saskatīt laikā, kad daudzi to vēl nespēja vai negribēja pamanīt?

Jaunībā nodarbojos ar Austrumu cīņām. Paveicās ar treneri, kurš spēja mūs pārliecināt, ka taisnākais ceļš uz mērķi nav laužams ar dūrēm, bet gan ar gara spēku. Tā radās pirmais priekšstats par Austrumu filozofiju. Apvienot karjeru sportā ar profesijas apguvi nebija iespējams – izvēlējos studēt medicīnu. Augstskolas laikā, jau mācoties otrajā kursā, man laimējās iepazīties un sadraudzēties ar dakteri Andri Šauriņu. Unikāla personība – psihiatrs, anesteziologs, reanimatologs un seksologs. Pirmā laulību un ģimenes konsultāciju kabineta izveidotājs padomijā.  Viņš nesen bija iepazinis adatu terapiju un sācis šo metodi praktizēt. Pirmo reizi adatas iedūru prakses laikā viņa vadībā un uzreiz sapratu – mans ceļš!

Kartē vēl neiezīmēts ceļš. Tas nebaidīja? 

 Tolaik jau viss sāka strauji mainīties. Fakultātē darbojās neiroloģijas pulciņš, kurā profesora Nikolaja Nikolajeva vadībā izveidojām refleksoterapijas – tā tolaik sauca adatu terapiju – sekciju. Dažbrīd gan tajā bija tikai pāris interesentu, tomēr es noturējos pastāvīgajos dalībniekos līdz pat augstskolas beigšanai.

Pirmos trīs gadus pēc institūta absolvēšanas nostrādāju 2. pilsētas poliklīnikā par neirologu, tad profesore Ģertrūde Eniņa piedāvāja man vietu viņas vadītajā neiroloģijas katedrā. Līdztekus ikdienas pienākumiem visu laiku bija adatas – nepārtraukta iegūto zināšanu padziļināšana un arī praktizēšana, cik nu tajos apstākļos bija iespējams. 1989. gadā pat palaimējās nokļūt Vjetnamā uz mācībām gandrīz četru mēnešu garumā.

Ko par tevi stāsta pulss un mēle

Svaigas informācijas eksplozija?

Kad vizītes sākumā mani iepazīstināja ar komandējuma programmu, jutos gandrīz vai vīlies – to visu es taču jau zinu! Kā adatas jādur, cik dažādi var būt materiāli un darbošanās tehnika. Taču pamazām tiku arī pie tā, kas mums vēl nebija pieejams. Pēc iepazīšanās ar manu vēlmju sarakstu uzreiz tiku uzlūkots citādi un nodrošināts ar visu, ko prasīju. Man bija iespēja strādāt ar viņu pacientiem. Dziļākiem kontaktiem traucēja valodas barjera, tomēr varēju apgūt vairākas lietas, kas tolaik man bija jaunatklājums, piemēram, pulsa un mēles diagnostiku. Tā būtu jāzina jebkuras specialitātes ārstam, ne tikai adatu dakterim.

Ko pulss un mēle tik saistošu var pastāstīt?

Ārkārtīgi daudz, īpaši jau pirmās konsultācijas laikā, nosakot diagnozi. Uz rokām vien ir izvietoti 12 organisma meridiāniem atbilstoši pulsi – virspusējie ir jan jeb vīrišķo aspektu pārstāvošie, dziļie – iņ jeb sievišķie. Pulss var būt tukšs, pilns, diegveidīgs, pāriplūstošs. Orientēšanās šajā dalījumā sniedz ļoti plašu informāciju par organisma stāvokli apskates brīdī. Tas ir nosakāms uzreiz ārsta kabinetā bez aparātiem.

Ļoti daudz par pacienta veselību ziņo mēle – tās krāsa, forma, aplikums un konsistence. Ar šo muskuļoto orgānu ir saistīti vairāki ļoti svarīgi meridiāni. Mēles galiņš norāda uz sirds un plaušu stāvokli, pēc vidusdaļas var spriest par kuņģa, liesas un aizkuņģa dziedzera veselību, sakne ir saistīta ar nierēm, bet sānu malas – ar žultspūsli un aknām. 

Ko interesantu vēl atklāja Vjetnamas pieredze?

Prātā palicis pārsteigums, ko radīja viņu aptiekas. Ienāk pacients ar A4 formāta recepti, uz kuras ir desmit vai vairāk augu nosaukumu, aptiekārs to izlasa un sagatavo drogas. Kas jāvāra, kas jāsaberž pulverī, kas ar ko un kādā secībā jāsavieno, kādās porcijās un cik ilgi jālieto – viss līdz miligramam precīzi aprēķināts un pacientam izskaidrots. Es sajūsmā – gribu to apgūt! Lūdzu, bet tad tev pie mums jāpaliek pusotru gadu. Pirmos četrus mēnešus no rīta līdz vakaram teorija, pārējais laiks – džungļos.

Līdz džungļiem netiku, taču pārliecinājos, ka labākais veids, kā izprast jebkuras ārstniecības sistēmas, tostarp arī adatu terapijas īsto potenciālu, ir gatavībā tvert to sasaistē ar pārējām medicīnas jomām. Tradicionālajās Vjetnamas klīnikās, vismaz tajās, kur pabiju es, līdztekus praktizēja un sadarbojās gan Austrumu medicīnas metožu pārzinātāji, gan Rietumu izglītību apguvušie un ar smalku aparatūru nodrošinātie mediķi, gan džungļu pieredzes skolotie. 

Kādi bija sadzīves iespaidi?

Bija iespēja pārliecināties, ka vēlamā sasniegšanai – ne tikai medicīnā, bet arī ikdienā – šajā zemē ceļu uz mērķi lieki nesarežģī. Kamēr es tur atrados, klīnika tika paplašināta – tai piebūvēja vēl vienu stāvu. Divas smalciņas kundzītes visu dienu jauca javu, pāris puišu spainīšos to zibenīgi sanesa augšā. Tad tika atvests milzīgs rullis ar pirksta resnuma drāti. To nomērīja, sacirta vajadzīgajos gabalos, no kuriem izveidoja pinumu, ko beigās aplēja ar javu. Dzelzsbetons! Pāris mēnešos jaunais stāvs bija gatavs.

Austrumu un Rietumu domāšanu daudzās jomās atšķir principiāli citāds skatījums uz lietām, cits piegājiens pasaulei.

Viens par visiem, visi par vienu

Kas no šī skatījuma būtu attiecināms uz akupunktūru?

Adatu terapijā ieraugāms tas pats holistiskais princips, kas ir visas Austrumu medicīnas sistēmas pamatā, proti, organisms tiek tverts kā vienota sistēma, kur viens punkts atbild par visu organismu, bet viss organisms par vienu punktu – pretēji Rietumu pieejai, kur galva, sirds vai dibens tiek skatīti atsevišķi, katram orgānam ir savs speciālists, savstarpējo saistību ignorējot. Kamēr tiek meklētas vainas dibenā, problēmas ar plaušām vai sirdi bieži paliek nepamanītas.  Protams, tāds skaidrojums ir stipri vienkāršots. Neviena pieeja nav ne labāka, ne sliktāka, jo katra ir vislabākā, ja lietota īstajā vietā un īstajā brīdī. 

Rietumu medicīnai noteikti nav konkurence akūtu procesu, reanimācijas un ķirurģijas gadījumos. Bet, kur sākas subakūtie jeb mēreni akūtie un hroniskie procesi, bombardēšanas taktika neder.

Kas ir tas fundaments, uz kura balstās adatu terapija?

Kā visā Austrumu medicīnā, arī adatu terapijā par galveno stabilitātes un veselības nodrošinātāju tiek uzskatīta iņ-jan sistēma. Tajā jan ir pozitīvais, vīrišķais – augša, aktivitāte, saule, vasara, sausums. Organismā tādi ir izdalītājorgāni – kuņģis, zarnas, žultspūslis, urīnpūslis. Apkārtējā vidē – gaiss, kosmiskā enerģija, kas tiek uzņemta ar plaušām un ādu, elpojot.

Savukārt iņ ir negatīvais, sievišķais – apakša, zeme, ūdens, sastingums, pasivitāte, ziema, mēness. Organismā – uzkrājējorgāni: aknas, nieres, liesa, aizkuņģa dziedzeris, sirds, plaušas; barības esence, ko organisms uzņem no ēdiena un kuras veidošanos nodrošina liesas-aizkuņģa dziedzera meridiāns, kas atbild par organisma augšanu, eksistenci un dzīvelīgumu.

Meridiāni ir tādi kā kanāli, kas ķermeni caurvij un ietver veselumā. Caur tiem pārvietojas orgānu un orgānu sistēmu mijiedarbības radītas enerģiju plūsmas – dzīvība enerģija. Iedarbojoties uz meridiāniem – tos stimulējot vai nomierinot –, šo jan un iņ enerģiju sistēmu iespējams ietekmēt – atjaunot, vadīt vai līdzsvarot. 

Tomēr bez iņ-jan sistēmas pastāv arī no vecākiem iegūtā iedzimtā enerģija, ko sauc par juaņ. Tā atbild par matiem uz galvas, dzirdi, zobiem, kaulu un locītavu sistēmu, imūnsistēmu. Var pat teikt – par kopējo piesaisti pasaulei, dzīvessparu. Šī enerģija neatjaunojas, tāpēc ļoti svarīgi pret to izturēties īpaši godbijīgi, rīkoties saprātīgi un taupīgi, apzināti rezervējot vecumdienām. Tas, kurš savu iedzimto enerģiju iztērējis pirms laika, ir vecs, lai cik viņam būtu gadu.

Iedzimtās enerģijas loma

Kā precīzāk noskaidrot savu vai kāda cita vecumu pēc šī kritērija?

 Matu nav, zobu nav, ar dzirdēšanu švaki. Staigā sakumpis, tikko kāds uzklepo, uzreiz slims. Nekas neinteresē, jau pamostoties jūtas noguris un tāds pusaizmidzis, īgns arī pavada visu dienu, jo pilnasinīgi priecāties vai dusmoties nav spēka. Tā ir zīme, ka tikšanās ar Radītāju jau tuvu – cilvēks ir vecs. Ja šāds stāvoklis piemeklē pusmūžā, tas bieži nāk komplektā ar tādām organisma katastrofām kā infarkts un insults, kas var novest pie pēkšņas nāves. 

Bet ir cilvēki, kuri arī pēc 70 un 80 skrien kā traki nēģi, jo viņi izvelk no ankambara savu iedzimto enerģiju brīdī, kad tā visvairāk vajadzīga. Citi to jau notērējuši, bet viņiem vēl pietiek.

Kā jums pašam ar iedzimto enerģiju?

Līdz pat 50 gadiem nebiju nopietni slimojis, tātad man vecāku iedotā iedzimtā enerģija bijusi gana laba. Durot adatas pacientam, savā enerģijā tagad varu padalīties arī ar viņu. Darbs man joprojām ir hobijs un prieks, laikam jau arī tas liecina, ka ar savu juaņ esmu rīkojies saprātīgi. 

Kā iedzimto enerģiju varētu taupīt?

Fizioloģiski visvairāk juaņ enerģijas vīrieši iztērē pārāk biežās sēklas noplūdēs, sievietes – dzemdībās un abortos. Bet abi dzimumi – dzīvojot nelīdzsvarotā iņ-jan režīmā. Jebkura novirze no šīs sistēmas līdzsvara noved pie organisma disbalansa jeb slimības. Šādus stāvokļus var provocēt arī kaitīgu ārējo un iekšējo – fizisko un emocionālo – faktoru iedarbība, tāpat arī mikrobi, vīrusi un sēnes. Tad organismam jānotur ne tikai savs iekšējais līdzsvars, bet arī jāatrod papildu enerģija apkārtējās vides radītā disbalansa kompensēšanai un līdzsvarošanai.

Kā tur var palīdzēt adatu terapija?

Sakārtojot cilvēka enerģētisko sistēmu, adatu terapija vairāk vai mazāk šo problēmu atrisina pat gadījumos, kad iedzimtās enerģijas daudzums ir iztērēts. Tad vajadzīgs tas, ko sauc par sakoncentrēšanos, – savilkt dūrē to, kas vēl palicis, lai orgāns atkal spētu veikt savu uzdevumu. Vienam līdz rezultātam vajag pavisam maz, citam daudz, bet vēl kādam nekas vairs nelīdz.

Ziema baro pavasari, ūdens dzēš uguni

Kā šī sakārtošana notiek?

Lai pēc iņ-jan sistēmas noteiktai diagnozei piemērotu ārstēšanu, vadās pēc orgānu savstarpējo kontaktu sadarbības shēmas – u-sin jeb zvaigznes likuma, kas mums ierastos priekšstatus skaidro Austrumu medicīnas jēdzienu valodā un sasaista ar dabas elementiem.  

* Uguns: vasara – karstums, attīstība, sarkanā krāsa, rūgtā garša, prieks; tievā zarna, sirds.

*Zeme: vasaras beigas – mitrums, izmaiņas, dzeltenā krāsa, saldā garša, grūtsirdība, pārdomas;

liesa, kuņģis.

*Metāls: rudens – sausums, vīšana, baltā krāsa, asa garša, skumjas; plaušas, resnā zarna.

*Ūdens: ziema – aukstums, izžūšana, melnā krāsa, sāļā garša, bailes, šausmas; nieres, urīnpūslis.

*Koks: pavasaris – vējš, dzimšana, zaļa krāsa, skāba garša, dusmas, naids; žultspūslis, aknas.

Šajā shēmā ieraugāmas arī divējas saites – enerģiju papildinošās (jan), jo ziema baro pavasari, pavasaris vasaru utt. – un degradējošā (iņ) sistēma, kur ūdens dzēš uguni, uguns kausē metālu, metāls cērt koku, koks ārda zemi, zeme uzsūc ūdeni. Organisms ir vesels tikai tad, ja pirmo saišu attiecība pret otrajām ir 50:50.

 Traki sarežģīti. Atdzīviniet, lūdzu, šo teoriju caur kādu labi zināmu veselības problēmu!

Tipiska pavasara kaite ir tā sauktā trauksmainā depresija. Zeme sazaļo, putni atgriežas, dvēsele gavilē – lielā atmoda! Tomēr daudziem šādi emocionālā pacēluma brīži mijas ar tikpat intensīvu garastāvokļa un veselības kritumu, kad tā vien gribas skriet uz aptieku pēc zālēm.

Izskaidrojums? Austrumu medicīnā pavasari pieskaita koka elementam, kura orgāni ir aknas un žultspūslis. To pārvaldītās emocijas ir spriedze, dusmas, naids. Ziemā uzkrājoties, šīs emocijas mēdz uzbudināt aknas, radot depresīvu stāvokli, par ko atbild aknu meridiāns. Ar šo meridiānu saistītās arī cita patoloģija – migrēnas provocētas galvassāpes, miega traucējumi, neirozes, locītavu (sevišķi ceļu) problēmas, acu kaites, paaugstināts asinsspiediens. Jāuzsver, ka Austrumu medicīnā uzbudinātas aknas vai plaušas nenozīmē tieši konkrēto orgānu, bet veselu konglomerātu, kur aknas nav tikai aknas, bet ietver arī žultspūsli, savukārt aizkuņģa dziedzeris saistāms ar sazaroto kompleksu, kas nodrošina uzsūkšanos.

Ja zina, kā šī sistēma strādā, meridiāniem savstarpēji ietekmējoties un sadarbojoties, trauksmainās depresijas gadījumos adatas iedarbojas labāk par medikamentiem. Taču šis ir tikai viens no pielietojamajiem ārstēšanas principiem.

Kādu veselības traucējumu gadījumos vēl būtu vērts apsvērt adatu terapiju?

Kā jau sacīju – akūtu procesu apstādināšanā Rietumu medicīnai nav konkurentu, taču tur, kur sākas subakūtie jeb mēreni akūtie un hroniskie procesi, adatu terapija ir neaizstājama. Tādiem pieskaitāmas arī visu veidu atkarības, bet ar noteikumu, ja pats pacients ir motivēts sev palīdzēt.

Uzskatam, ka lielu organisma bojājumu gadījumos adatu terapija nelīdz, es iebilstu. Ja cilvēkam, kurš lietojis astoņas dažādas zāles, pēc akupunktūras kūres – vismaz desmit seansiem – tā paša efekta iegūšanai pietiek tikai ar trim medikamentiem, tas ir punkts šīs terapijas labā.

Taču mēdz gadīties arī situācijas, kad pie mazām mugurkaula protrūzijām ar adatām palīdzēt nevar, turpretī pie ļoti nopietniem bojājumiem, kurus enerģētiski it kā nekas nevarētu ietekmēt, rezultāti ir fantastiski. Problēmu zona vairs nesāp. Taču tikai līdz brīdim, kad cilvēks atkal neuzmanīgi izdara kaut ko tādu, kas situāciju provocē.

Bet kuram tad negadās? 

Ir fundamentāla atšķirība klasiskās medicīnas pārstāvja un adatu terapijas speciālista pieejā pacientam. Austrumu medicīnas ārsts pacientam uzreiz pasaka, ka tas ir viņa organisms, tāpēc veselības atgūšana ir viņa paša problēma, kuras risināšanā ārsts ir tikai palīgs. Rietumu medicīnā ārsts ir kungs un ķeizars – es tev izrakstīšu recepti, tu dzer zāles, un viss notiks. Pacients tiek atbrīvots no atbildības.

Saņemties atnākt pie adatu terapeita – tā tomēr ir liela uzdrošināšanās. Ja aizspriedumu ir pārāk daudz, varbūt nevajag?

Ja kāds izstaigājis visu pasauli, bet nekas nav palīdzējis, varbūt tomēr vērts riskēt, lai uzzinātu, kā darbojas šī ap 5000 gadu ilgā praksē pārbaudītā medicīnas nozare. Taču, ja cilvēks kategoriski noliedz Austrumu medicīnu, viņam sevi lauzt noteikti nevajag.

Stress bojā aknas, versmains prieks – sirdi

Ja izšķiršanās tomēr notikusi, ar ko cilvēkam jārēķinās? Vai obligāti būs jāsaprot, kāpēc pavasarim ir saistība ar koku, aknām un žultspūsli, bet rudenim – ar skumjām un resno zarnu?  

Sadarbība sākas (vai nesākas) ar konsultāciju. Vispirms cilvēks pats visu izstāsta – gan par tām veselības problēmām, kas neliek miera, gan tām, kas joprojām jūtamas, taču jau pārtapušas rutīnā un vairs pat netraucē. Ārstam informācija bieži jāvelk ārā kā ar knīpstangām, jo pacients īsti nesaprot, kāpēc jāatbild uz jautājumiem par murgiem naktī, sausumu mutē, vēdera izejas regularitāti, emocionālo pašsajūtu utt. Taču speciālistam šī iztaujāšana ir ļoti svarīga, jo atbildes palīdz tulkot meridiānu uzvedību situācijās, kur katrai ķermeniskajai un mentālajai izpausmei meklējami arī dziļāki iemesli, jo emocionālais fons vienmēr iedarbojas arī uz iekšējiem orgāniem. Gan pāruzbudinājums, gan emociju neesamība normālo enerģētisko apriti organismā izjauc. Nekontrolētas dusmas un stress bojā aknas, pārlieku versmains prieks – sirdi, skumjas – plaušas, grūtsirdība – liesu, bailes – nieres. Sarunas laikā tas jāatkož, lai noteiktu precīzu diagnozi un izvēlētos piemērotāko ārstēšanu. Pacientam konsultācijā tiek paskaidrots, kas un kāpēc ar viņu tiks darīts.

Ja ods iedzeļ, jau salecamies, bet šeit taču tiek izmantotas īstas adatas!

Jā, dažādas – atkarībā no tā, cik biezam vai plānam slānim jātiek cauri. Materiāls pārsvarā ir nerūsošais tērauds. Var lietot arī zeltu un sudrabu, bet tie ir pārāk mīksti metāli, kas sagādā grūtības kā ārstam, tā pacientam.  Pat zinot, ka uzbudinošo efektu vieglāk panākt tieši ar zeltu, biežāk tomēr tiek lietots tērauds, ja vien nav jārēķinās ar kādiem specifiskiem apsvērumiem, piemēram, cilvēkam pret tēraudu ir alerģija. 

Par ko cilvēki visvairāk sūdzas šajā pavasarī?

Lielākā daļa manu pacientu ir pēckovida cilvēki. Vienam radušās problēmas pēc pārslimotas infekcijas, citam izlīduši sindromi pēc atkārtotas vakcinācijas. Pagaidām tādi sarežģījumi ar adatām risināmi diezgan veiksmīgi, taču līdz galam tikt vaļā no šī briesmīgā laika atskaņām joprojām nav iespējams. Visu veidu kovidi ir tik ārdoši ietekmējuši veselību, ka ļoti daudziem organisms ilgstoši nespēj atgūties. Bet vairāki no tiem, kuri savulaik apgalvoja, ka nekāda kovida nav, jau ir citā saulē. Uzskatu, ka šai slimībai vakcīnas bija un ir obligātas. Lai arī cilvēki uz tām reaģēja un reaģēļoti atšķirīgi, pretkovida potes ievērojami samazināja iespēju nomirt.

Gan kovids, gan gripa ir ļoti virulenti un mutēt spējīgi vīrusi, kas pamatīgi nograuj visas organisma pamatfunkcijas, īpaši jau iedzimto enerģiju, un rada depresīvus stāvokļus, hronisku nogurumu. Trīskārt saasina visas saslimšanas, kas pirms tam bijušas viegli pārciešamas. Uz jautājumu, kā šīs sekas ārstēt, ierastākā atbilde ir – labs miegs, veselīgs uzturs, fiziskās aktivitātes. Jā, profilakse ir svēta lieta, bet, ja iekšējie orgāni ir stipri cietuši, ar to vien ir par maz. Te lieti noder arī adatu terapija.

Kovida vakcīnu bums tomēr jau ir pagātnē, taču aicinājumi uz potēšanos pret gripu un dzemdes kakla vēzi izskan joprojām. Jūs esat par?

Šajā ziņā katrs pats ir savas laimes kalējs, taču ir vēl kāda vakcīna, kuru uzskatu par obligātu.  Tā rr vakcīna pret ērču encefalītu. Risks ar to saslimt ir ļoti liels. Laimīgs tas, kurš tuvplānā nav saskāries ar šīs infekcijas sekām. Vēl tagad prātā jauneklis no laikiem, kad strādāju par neirologu, – stiprinieks, Austrumu cīņu entuziasts. Nebija potējies, iedzēra inficētas kazas pienu un turpmāko dzīvi vadīja ar vienu nolēmētu ķermeņa pusi. Lai cik veiksmīgi norit rehabilitācija, pilnīga funkcionalitātes atjaunošanās tādos gadījumos ir nosacīta.

Tāpēc uzsveru – kur vien iespējams sevi pasargāt, tas ir jādara. Taču vieglas depresijas un līdzīgu ne pārāk smagu sarežģījumu gadījumos, kad roka tradicionāli stiepjas pēc medikamentiem, zāļu vietā labāk apsvērt draudzīgāku attieksmi pret savu iņ-jan sistēmu. Pat gluži sadzīviskās situācijās. Jāsaprot – ja cilvēks bezjēgā ēdīs un no rīta līdz vakaram dzers šņabi un smēķēs, pēdējos veselības pārpalikumus nesaglābs nekas un neviens. Taču, ja viņš paretam iedzers kādu mēriņu vakarā pirms gulētiešanas, nekas ļauns nenotiks, jo degvīns ir jan, bet nakts – iņ. Līdzsvars. Bez adatām.

Mazohisti mūžam dzīvi

Kā jūs vērtējat dažādus līdzsvara meklējumus pusaudžu pašdarbnieku izpildījumā – adatas ausīs, degunā, nabā, mēlē un citās ķermeņa vietās?

Mazohisms, bet tādi cilvēki ir bijuši visos laikos. Es ausīs šauju adatas tikai trīs punktos un tikai līdz skrimslim. Ausij ir spēcīga apasiņošana, tāpēc nav ko riskēt. Kad man sāk stāstīt, kā Āfrikā visiem viss ir caurdurts, pajautāju, vai šie cilvēki ir iepazinušies arī ar statistiku, cik no tiem caurdurtajiem ir saindējušies un nomiruši no sepses. Dabiskās atlases princips.

Esi sadūries? Dzīvo nost, ja tas tev sagādā prieku un patikšanu! Taču visiem, kas sasprauduši pīrsingus nabā, īpaši sievietēm, nopietni jārēķinās ar iespējamu neauglību. Neapdomīgi caurdurto ausu cilvēki riskē ar tikšanu pie meningīta.

Šis tas man ir sakāms arī par ielu modi. Mūs ietekmē daudzi vides faktori – vējš, aukstums, sausums, mitrums. Ja tie tiek saņemti mērenās devās un organismam ir spēcīga aizsargenerģija, nekas slikts nenotiek, jo kaitējums paliek uz ķermeņa ārējās virsmas un dziļāk netiek. Bet, ja aizsargspējas ir vājas, kaitīgie faktori, no kuriem vispatogēniskākais ir ass vējš. arī visu veidu caurvējš, iekļūst organismā un nežēlīgi saārda enerģētisko līdzsvaru. Arī aiz ausīm ir punkti, kas uztver patogēno vēju, tāpēc, staigājot bez cepures un šalles, ir liela varbūtība tikt pie asām galvassāpēm.

Savukārt, kad aukstā laikā redzu jaunus cilvēkus ar atsegtām potītēm, uzreiz saprotu, ka man tuvākajā nākotnē par darba trūkumu nebūs jāraizējas. Uz potītes ir ļoti daudz svarīgu meridiānu – kuņģa meridiāns, žultspūšļa meridiāns, aknu, nieru, liesas un aizkuņģa dziedzera meridiāns, kas vēja, aukstuma un karstuma ietekmē organismā ienes ļoti kaitīgus vides faktorus. Vēsā laikā atsegts vēders ir pieteikšanās vēstule nākotnes korpulencei. Ķermeņa vietai, kas aukstumā nejūtas pietiekami komfortabli, organisms cenšas laikus sarūpēt sargājošu polsterīti, un ķermenis šo informāciju saglabā.

Varbūt bez norādes ģērbties atbilstoši laika apstākļiem ir vēl kāds padomu komplekss savas meridiānu saimniecības un iņ-jan sistēmas turēšanai kārtībā?

Tādas zināšanas ir pieejamas un apgūstamas, ja vien ir nopietna interese, neatlaidība un mācītiesprieks. Tikai ziņkārības pēc enerģētiskos punktus grābstīt nevajadzētu – pietiek ar kārtīgu ikrīta plaukstu un pēdu izmasēšanu, ar ausu izspaidīšanu,  jo  tur ir visa organisma karte. Muti nomazgāt vajadzētu – zem ūdens strūklas, nevis ar vates tamponiņu. Savukārt tiem, kuri ir gatavi nopietnāk iedziļināties zinātnē par ķermeņa enerģētiskajiem centriem un meridiānu sistēmu, der atcerēties, ka ikkatrā jaunā lietā sākums parasti ir ļoti iepriecinošs, bet tad nereti seko vilšanās. Rezultāta noturīgums panākams tikai ar pacietību, praksi un iedziļināšanos. Un arī tad jārēķinās, ka vienam var sanākt, otram ne tik veiksmīgi, kaut abi būtu ar vienādām zināšanām un pieredzi. Vienam ir dots, otram ne. To, kas dots nepietiekami, attīstīt var, bet vienmēr jāpadomā, vai vajag. Spītīgi cenšoties ar galvu izgāzt sienu, iedzimtā enerģija tiek dedzināta tukšgaitā. Labāk attīstīt to, kas jau dots.

Vai akupunktūras kūres būtu lietderīgi papildināt ar vēl kādām veselībai draudzīgām manipulācijām?

Līdztekus adatu terapijai noteikti  ir vēlamas visu veidu fiziskās aktivitātes, taču pret citām metodēm es izturos diezgan piesardzīgi. Savām procedūrām pievienoju tikai fitoterapiju – strādāju ar daktera Artūra Tereško tējām, kuru kvalitātei ļoti uzticos. Un dažiem pacientiem adatu terapijā iegūto iesaku nostiprināt arī ar homeopātijas līdzekļiem.  Ar klasiskajām elektroprocedūrām akupunktūra kopā neder.  Neiesaku to arī veikt līdztekus masāžai, jo speciālistu individuālā enerģētika var tik ļoti atšķirties, ka rezultātā pacients dabū apaļu nulli.

Katrai metodei ir savi pacienti, jaukt nevajag. Izej vienu procedūru tūri, pāris nedēļu pagaidi, lai varētu spriest par iedarbību, un tad, ja uzskati par vajadzīgu, rīkojies tālāk.