Merkele vieš skaidrību par saviem izteikumiem, kurā vainoja Baltijas valstis un Poliju Krievijas iebrukumā Ukrainā

Jau ziņots, ka oktobra sākumā plašu ažiotāžu izraisīja kādreizējās Vācijas kancleres Angelas Merkelas izteikumi Ungārijas medijam "Partizan", kur viņa vainoja Poliju un Baltijas valstis par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Baltijas un Polijas līderi Merkelei par šiem izteikumiem pauduši stingru kritiku.

Ceturtdien publicētā intervijā Vācijas sabiedriskajai raidorganizācijai "Phoenix" Merkele noraidīja, ka būtu kādu konkrēti vainojusi pie karadarbības Ukrainā. “Jums šie apgalvojumi jāsauc par viltus ziņām, kas nozīmē, ka tie vispār netika pateikti,” vēstīja Merkele. “Tā bija vienkārši diskusija par hronoloģisku notikumu attīstību, kā tas lasāms arī manā grāmatā “Freiheit” [Brīvība]. Veselu gadu nevienam nebija ar to [šiem izteikumiem] problēmu... Un tad izcēlās liels sašutums, jo gandrīz neviens vairs nelasa oriģinālu,” viņa norādīja.

Jautāta, vai viņa vēlas vainot kara uzliesmojumā Poliju vai Baltijas valstis, Merkele atbildēja noraidoši, vainojot tajā kolektīvo atbildību: "Nē. Mēs visi cietām neveiksmi – es, visi pārējie – mēs visi cietām neveiksmi, lai novērstu šo karu, tostarp mūsu sarunās ar amerikāņiem."

Jau ziņots, ka oktobra intervijā medijam "Partizan Merkele apgalvoja, ka 2021. gadā viņa “esot sajutusi, ka Putins vairs neuztver Minskas vienošanos nopietni". “Tāpēc es vēlējos atrast jaunu formātu, kurā mēs kā Eiropas Savienība varētu runāt ar Putinu tieši,” viņa norādīja. “Bet daži cilvēki, galvenokārt no Polijas un Baltijas valstīm, to [šādu priekšlikumu] neatbalstīja," pauda Merkele. Viņa piebilda, ka šīs četras valstis baidījās, ka “Eiropas valstis nespēs vienoties par vienotu nostāju attiecībās ar Krieviju.” Merkele ar zināmu ironiju piebilda, ka "viņas plānotais neīstenojās. "Un tad es atstāju amatu, un tad sākās Putina agresija," pauda Merkele.

Ceturtdien Merkele sīkāk paskaidroja šo paziņojumu, sakot: "Dažas dienas pirms viņa izvirzīja Eiropadomē priekšlikumu veikt tiešas sarunas ar Putinu, ASV prezidents Džo Baidens bija nesen ticies ar Vladimiru Putinu. "Un es vienkārši nodomāju, ka nav labi, ka mēs, eiropieši, arī nemeklējam sarunu ar Putinu un pilnībā atstājam to Amerikas administrācijas ziņā. Tāpēc es atbalstīju šo jauno priekšlikumu, un tam bija pretestība," viņa piebilda, uzsverot, ka viņas paziņojumā netika "piedēvēta vaina" attiecībā uz atbildību par karu.

Konteksts

Bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele, kas vadīja Vāciju no 2005. līdz 2021. gadam, Ungārijas medijam "Partizan" oktobrī norādīja, ka, viņasprāt, Krievijas iebrukumā Ukrainā vainojama Polijas un Baltijas valstu rīcība.

Merkele medijam norādīja, ka Polijas atteikšanās atbalstīt Minskas vienošanās iedrošināja Putinu 2022. gadā uzsākt pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Tāpat viņa apgalvoja, ka pirmais Minskas līgums laikā no 2015. līdz 2021. gadam "ieviesa mieru" un "deva Ukrainai, kura 2015. gada vasarā bija cietusi sakāvi Krievijas pretuzbrukumā, laiku savākt spēkus un kļūt par citādu valsti".

Jāpiemin, ka pēc Krimas aneksijas, 2014. gada septembī, tika parakstīts “Minskas līgums 1”, kurā Krievija atzina Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti. Tomēr, tikai četrus mēnešus pēc pirmās vienošanās, Krievijas un tā saucamās "Doņeckas Tautas Republikas" spēki uzsāka smagas kaujas ar Ukrainas armiju, neskatoties uz to, ka Maskavas intereses formāli bija apmierinātas.

Otrā Minskas vienošanās tika parakstīta nākamajā mēnesī, taču arī tā nespēja apturēt Krievijas agresiju. Laikā no 2015. līdz 2021. gadam Krievijas spēki pārkāpa pamiera noteikumus 24 reizes, un nogalināja vai ievainoja vairāk nekā 5 000 Ukrainas karavīru.

Tāpat Merkele intervijā apgalvoja, ka 2021. gadā viņa “esot sajutusi, ka Putins vairs neuztver Minskas vienošanos nopietni". “Tāpēc es vēlējos atrast jaunu formātu, kurā mēs kā Eiropas Savienība varētu runāt ar Putinu tieši,” viņa norādīja. “Bet daži cilvēki, galvenokārt no Polijas un Baltijas valstīm, to [šādu priekšlikumu] neatbalstīja," pauda Merkele. Viņa piebilda, ka šīs četras valstis baidījās, ka “Eiropas valstis nespēs vienoties par vienotu nostāju attiecībās ar Krieviju.”

Jāpiebilst, ka daudzi eksperti Krievijas karadarbībā Ukrainā norāda tieši uz Angelas Merkeles vainu. Kā Jauns.lv norāda analītiķis Patriks Fors, "liela Eiropas kļūda bija gāzessvadu “Nord Stream” un “Nord Stream 2” izveide". "Kamēr Merkele to uzskatīja par komerciālu darījumu, Krievijai tas vienmēr bija strateģisks darījums, lai vairotu atkarību no Krievijas. Tā zināja, ka Vācijas rūpniecība lielā mērā ir atkarīga no gāzes, un ja tā apstātos - Eiropu gaidītu ekonomisks sabrukums.”

“Lai gan Vācijas izlūkošanas dienests bija informēts par reālajiem draudiem un vairākkārt brīdināja Merkeli, aicinot kaut vai izveidot plānu "B" noslēgtajam darījumam ar Krieviju, viņa neklausījās. Šajā laikā vairāki Merkeles diplomāti izveidoja ciešas cilvēciskas attiecības ar Krievijas oligarhiem un uzņēmējiem, tādā veidā tiekot pilnībā “anestezēti”. 

“Tā kā Eiropa ir lielā mērā atkarīga no Vācijas industrijas, “Nord Stream” projekti raisīja raizes visiem. Merkele jau tajā laikā tika brīdināta arī par iespējamo Krievijas militāro agresiju Ukrainā, kas varētu būt Krievijas globālas stratēģijas sākums… tomēr viņa neklausījās un apstiprināja gāzesvada izbūvi. Šī projekta dēļ Eiropai pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma bija jāpārgrupē resursi un šis bija viens no iemesliem, kādēļ mūsu reakcija uz karu bija novēlota.”