Piecpadsmit interesanti fakti par smadzenēm

Smadzeņu pilnīga nobriešana notiek tikai pieaugušā vecumā laikā posmā no 25 līdz 30 gadiem. Viena no pēdējām nobriest smadzeņu priekšējā daiva, kas kontrolē domāšanu, plānošanu, cēloņu seku izpratni, lēmumu pieņemšanu un emocijas un to regulāciju.  Pēc cilvēka pilnīgas nobriešanas sākas kognitīvā novecošana. Šajā laikā īpaša uzmanība ir jāpievērš regulāriem smadzeņu treniņiem, uzturam, ko lietojam, un fiziskajai aktivitātei. Arī  uztura bagātinātāji var būt labs atbalsts, jo smadzenes ikdienā dara milzu darbu, tāpēc par tām ir jārūpējas.

Smadzenes ir vissarežģītākā un pārsteidzošākā cilvēka ķermeņa daļa. Tās spēj saņemt un apstrādāt milzīgu informācijas apjomu. Smadzenes ir tik komplicētas, ka zinātnieki un ārsti joprojām nav spējuši saprast un izskaidrot daudzas lietas.

Lūk, daži interesanti fakti par smadzenēm.

1. 1. Pirmās veiksmīgās smadzeņu operācijas notikušas jau akmens laikmetā. Tas liekas teju neiespējami, bet ir skaidrs, ka izpratne par smadzeņu sarežģīto dabu ir bijusi jau ļoti sen.
2. 2. Pieauguša cilvēka smadzenes sver ap 1,5 kilogramiem. Smadzeņu sastāvā ir 75 procenti ūdens. Tas arī pamato veselības speciālistu padomu, ka ir ļoti svarīgi dzert pietiekamu daudzumu ūdens. Tikpat interesanti it tas, ka 60 procentus no cilvēka smadzeņu makroelementiem veido tauki, kas padara smadzenes par taukiem bagātāko orgānu cilvēka organismā, tāpēc taukskābes ir ļoti nozīmīgas smadzeņu darbībai. Labie tauki ir vitāli svarīga uztura sastāvdaļa jebkurā vecumā.
3. 3. Smadzenes fiziski aug, līdz cilvēks sasniedz 18 gadu vecumu. Pirmajā dzīves gadā smadzeņu izmērs palielinās trīs reizes.
4. 4. Galvas sāpes rodas ķīmisku procesu rezultātā, un tās vienmēr ir saistītas ar galvas un kakla muskuļiem un nerviem.
5. 5. Viss, ko cilvēks redz, domā un dara, notiek kā informācijas apmaiņa starp smadzenēs esošajiem neironiem. Informācija starp tiem tiek pārnesta dažādos ātrumos. Vislielākais ātrums, kas tiek sasniegts informācijas apmaiņas procesā, ir 250 kilometri stundā.
6. 6. Fantomisko ekstremitāšu sāpju sindroms ir stāvoklis, kad centrālā nervu sistēma, kas ietver arī smadzenes, turpina izjust kādas amputētās ekstremitātes sāpes, kas nozīmē, ka konkrētā ķermeņa daļa vairs nav, bet smadzeņu darbībā šī informācija vēl nav apstrādājusies.
7. 7. Smadzenes nejūt sāpes. Tās saņem informāciju, interpretē to un nodod tālāk, bet pašas smadzenes nevar sāpēt.
8. 8. Pirmās prasmes, ko cilvēks zaudē jau ap 25 līdz 30 gadiem, kad sākas novecošana, ir saistītas ar atmiņas spēju.
9. 9. Novecojot cilvēka smadzenes arī fiziski kļūst mazākas.
10. 10. Ēģiptieši, mumificējot cilvēka ķermeni, smadzenes parasti izņēma pa degunu.
11. 11. Kriminālnoziegumu izmeklēšanā aizdomās turamo liecinieku sniegtās liecības parasti ir visai neprecīzas (aptuveni par 50 procentiem), jo smadzenēm ir grūti atcerēties detaļas par svešiem cilvēkiem. Traumatiski notikumi var ietekmēt arī smadzeņu spēju atcerēties detaļas, un var pat rasties viltus atmiņas.
12. 12. Magnijs ir viena no vitāli svarīgajām minerālvielām, kas nodrošina smadzeņu darbību un veselību.
13. 13. Smadzeņu atmiņas apjoms tiek uzskatīts par praktiski neierobežotu. Pētījumi liecina, ka cilvēka smadzenes sastāv no aptuveni 86 miljardiem neironu. Katrs neirons veido savienojumus ar citiem neironiem, kas kopā varētu sasniegt kvadriljonu (1000 triljonu) savienojumu. Laika gaitā šie neironi var apvienoties, palielinot atmiņas apjomu. Tomēr ir slimības, kas to būtiski samazina, piemēram, Alcheimera slimības gadījumā daudzi neironi var tikt bojāti un pārstāt darboties.
14. 14. Tas ir mīts, ka cilvēks izmanto tikai 10 procentus smadzeņu, – nomoda laikā tiek izmantotas visas smadzenes, tās vienmēr ir aktīvas, arī nakts laikā.
15. 15. Cilvēka smadzenes var ģenerēt aptuveni 23 vatus enerģijas (pietiekami, lai darbinātu spuldzīti). Pēc šādas jaudas radīšanas ir nepieciešama atpūta. Kvalitatīvs miegs palīdz uzturēt smadzeņu informācijas ceļus. Miega trūkums var palielināt olbaltumvielu uzkrāšanos smadzenēs, izraisot Alcheimera slimību.