Efektīvs līdzeklis pret aizcietējumiem

Aizcietējums ir visbiežāk diagnosticētais kuņģa un zarnu trakta traucējums. Tiek lēsts, ka šī problēma var rasties 1/4 cilvēku pasaulē. Tās biežums palielinās līdz ar vecumu. Šī problēma skar gandrīz pusi iedzīvotāju, kuru vecums pārsniedz 65 gadus. Aizcietējuma izplatība ir atkarīga arī no dzimuma. Sievietēm šī kaite sastopama 2‒3 reizes biežāk nekā vīriešiem. Šīs atšķirības cēlonis ir sieviešu anatomiskās īpatnības, kā arī hormonālās pārmaiņas. Aizcietējuma risks ir paaugstināts arī cilvēkiem, kas nav fiziski aktīvi un kas uzturā lieto maz šķiedrvielu. Lai gan aizcietējums galvenokārt skar pieaugušos, tas var būt nopietna problēma arī bērniem (1).

Aizcietējuma definīcija

Aizcietējuma diagnoze bieži vien ir subjektīva. Pacients pats novērtē, vai viņam defekācijas laikā ir diskomforts, ko var izraisīt pārāk cieti izkārnījumi, pārmērīga spiešana vai nepilnīgas defekācijas sajūta. Lai atvieglotu aizcietējuma diagnosticēšanu, pieņemts kvantitatīvs kritērijs. Tiek uzskatīts, ka aizcietējums ir tad, ja vēdera izejas reižu skaits nedēļā ir mazāks par trīs (2).

Aizcietējuma ārstēšana

Aizcietējuma ārstēšana ir sarežģīts un grūts process, kas prasa lielu pacietību. Tā iekļauj:

• nefarmakoloģisko ārstēšanu, tostarp uztura maiņu un fiziskās aktivitātes palielināšanu;
• farmakoloģisku ārstēšanu;
• sarežģītos gadījumos ‒ psihoterapiju.
• Ja iepriekšminētie pasākumi izrādās neefektīvi, var būt nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās (3).

Osmotiskie līdzekļi - aizcietējuma terapijas pamats

Aizcietējuma farmakoterapijas pamats ir osmotiskie līdzekļi (1). To darbības mehānisms ir ūdens aizturēšana zarnu sistēmā, vienlaikus palielinot osmotisko spiedienu. Tas mīkstina izkārnījumu masu un palielina tās tilpumu, tādējādi paātrinās zarnu peristaltika, atveidojot fizioloģiskos procesus, kas dabiski notiek zarnās (3).

Makrogoli: osmotiskie līdzekļi ar labāko pierādīto efektivitāti

No osmotiskiem līdzekļiem vislabāk dokumentētā terapeitiskā iedarbība ir makrogoliem (1). Tie ir gari lineāri polimēri, kam piemīt spēja saistīt lielu daudzumu ūdens, jo to molekulās ir ūdeņraža saites. Tāpēc, lietojot tos iekšķīgi, tiek palielināts šķidruma tilpums zarnu lūmenā, kas veicina izkārnījumu masas dabisku izvadīšanu (4). Salīdzinot ar citu populāru caurejas līdzekli ar osmotisku darbību ‒ laktulozi ‒, makrogoli ir efektīvāki. Tiem ir priekšrocības gan attiecībā uz vēdera izejas biežumu, gan izkārnījumu konsistenci. Svarīgi, ka makrogoli labvēlīgi iedarbojas arī uz senioriem, kuri ir vecāki par 70 gadiem, un neietekmē viņu uzturu. Turklāt biežas blaknes pēc laktulozes lietošanas ir vēdera uzpūšanās un sāpes vēderā. Turpretī ārstēšanas laikā ar makrogolus saturošiem preparātiem šāda ietekme ir daudz retāka (1).

Makrogolu terapeitiskā iedarbība novērojama 24‒48 stundas pēc to lietošanas (5). Atšķirībā no zarnu gļotādas kairinātājiem (piemēram, bisakodila, sennozīdiem) to iedarbība ir maigāka. Tas ir tāpēc, ka makrogolu darbība atdarina dabisku, normālu zarnu peristaltiku (1).

Makrogoli: līdzekļi ar augstu efektivitāti un augstu drošuma līmeni

Makrogolu efektivitāte aizcietējuma ārstēšanā apstiprināta daudzos pētījumos. Tie pierāda, ka makrogolu lietošana, salīdzinot ar placebo, ievērojami palielina vēdera izejas biežumu. Turklāt ziņots, ka pacientiem, kuri lietoja makrogolus, daudz biežāk bija vērojama aizcietējuma remisija, salīdzinot ar placebo grupu (1, 6). Turklāt konstatēts, ka makrogolus var lietot ilgstoši ‒ līdz pat diviem gadiem. To efektivitāte nemazinās, kā arī nepalielinās nevēlamu blakņu risks (1).

Papildus augstai efektivitātei makrogolam ir augsts drošuma profils. Tas saistīts ar to darbības mehānismu ‒ nonākuši zarnās, tie praktiski neuzsūcas caur zarnu sienu, tāpēc tiem nav sistēmiskas iedarbības. Šī iemesla dēļ makrogolus var izmantot aizcietējuma ārstēšanai grūtniecēm, kā arī sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti (3, 5).

Preparāti ar makrogoliem (piemēram, Forlax) parasti ir pulvera veidā, ko izšķīdina ūdenī. Tas jāizšķīdina ūdenī tieši pirms lietošanas. To lietošanas laikā labvēlīgo terapeitisko iedarbību, kas uzlabo zarnu tranzītu, var saglabāt tikai tad, ja tiek lietots atbilstošs uzturs un palielināta fiziskā aktivitāte.

FOR-LV-2024-0008

Raksts tapis sadarbībā ar Mayoly 11.04.2024.

1. 1. Daniluk J. Przewlekłe zaparcia- niedoceniony problem kliniczny Gastroenterologia Kliniczna 2018; 10 (1): 1-13.
2. 2. Sikorski T. Zaparcie w wieku podeszłym- odrębności diagnostyczne i terapeutyczne, Post Nauk Med 2011; 24 (5): 424- 434.
3. 3. Szota M. Postępowanie w zaparciach. Lek w Polsce 2013 23 (4): 53-58.
4. 4. Malczyk Ż, Jarzumbek A, Kwiecień J, Ziora K. Praktyczne aspekty leczenia zaparć stolca u dzieci. Pediatr Med Rodz. 2014; 10 (1): 55-60.
5. 5. Corazziari E. Long term efficacy, safety, and tolerability of low daily doses of isosmotic polyethylene glycol electrolyte balanced solution (PMF-100) in the treatment of functional chronic constipation. Gut 2000; 46: 522-526
6. 6. Forlax 10 g pulveris iekšķīgi lietojama šķīduma pagatavošanai lietošanas instrukcija un informācija (zalulietosanasinstrukcija.lv)