Kas notiek ar organismu, ja brauc ar velosipēdu katru dienu?
Neatkarīgi, vai tas ir ātrs brauciens uz darbu vai skolu, velotūre dienas garumā pa kalniem vai velotrenažiera pedāļu mīšana, skatoties mīļāko seriālu, riteņbraukšana atstāj pozitīvu ietekmi uz veselību. Labā ziņa ir arī tā, ka tās intensitātei vai ilgumam nav būtiskas nozīmes, galvenais ir kāpt virsū, mīt pedāļus un priecāties par visiem labumiem, ko no šīs nodarbes iegūsiet.
Braucot ar velosipēdu, uzlabojas fiziskā sagatavotība un izskats, un tas arī ir pozitīvi ietekmē to, kā mēs sevi redzam.
- 30 minūtes dienā braucot ar velosipēdu, jau var gūt panākumus sirds, asinsvadu un muskuļu izturības uzlabošanā.
- 30–45 minūtes uz divriteņa ik dienas ir labs veids, kā pieaugušajiem uzturēt fizisko formu.
- 60 minūšu ilgs izbrauciens savukārt ir lieliska metode liekā svara nomešanai. Ap 80 kg smags cilvēks var sadedzināt aptuveni 650 kalorijas, ja stundu brauc ar vidēju ātrumu (ap 20 km/h).
Labāk velosipēds vai velotrenažieris?
Kādas atšķirības pastāv starp mīšanos uz divriteņa ārā un uz trenažiera telpā?
Nerunājot par svaigu gaisu, apkārtējās ainavas vērošanu, kustību, brīvību un citiem riteņbraukšanas ieguvumiem dabā, galvenā atšķirība šo līdzekļu lietojumā attiecas uz piepūli un nodarbināto muskuļu grupām. Proti, abi velosipēdi nodarbina augšstilba četrgalvaino muskuli un sēžas muskuļus, taču ir dažas atšķirības.
Velosipēds nodrošina lielāku visa ķermeņa treniņu, jo tiek izmantoti ne tikai kāju, bet arī rumpja muskuļi, kad ir jāpiemērojas dažādiem reljefiem, piemēram, paceļoties stāvus, lai palielinātu ātrumu, un pieplokot rāmim, lai samazinātu gaisa pretestību.
Minoties uz velotrenažiera, uzmanība galvenokārt tiek pievērsta kājām. Tādējādi braukšana ar divriteni ir grūtāka, jo jāizmanto vairāk muskuļu, pārvarot nelīdzenu reljefu, kalnus, līkumus, braucot dažādos laikapstākļos, turpretim ar velotrenažieri jebkurā laikā var atteikties no papildu pretestības uzstādījuma. Tā kā velosipēds prasa lielāku piepūli, attiecīgi arī tiek sadedzināts vairāk kaloriju. Piemēram, ap 70 kg smagam cilvēkam minoties uz velotrenažiera, 30 minūtēs atkarībā no vingrinājuma intensitātes tiek sadedzinātas 260–390 kalorijas, savukārt, braucot ar velosipēdu brīvā dabā, efekts svārstās no 300 līdz 600 kalorijām (atkarībā no braukšanas ātruma).
Pedāļi jāmin arī diabētiķiem
Beidzamajās desmitgadēs aizvien vairāk pētījumu apstiprina, ka braukšana ar velosipēdu ir viens no piemērotākajiem sporta veidiem tiem, kas cieš no otrā tipa cukura diabēta. Velosipēds darbojas pret šo slimību, jo aktivizē 70 % muskuļu masas, kas atrodas apakšējās ekstremitātēs, un veicina asins pieplūdumu kājās. Riteņbraukšana var darboties arī kā termoterapija, tas ir, izraisīt sausu karstumu lokālās vietās kā pēdas, tādējādi palīdzot izārstēt hroniskas diabētiskās pēdas čūlas.
Un ne tikai. Riteņbraukšana “sadedzina” triglicerīdus, kas tiek izmantoti kā pirmais enerģijas avots, īpaši, ja fiziskās aktivitātes ir zemas intensitātes. Tas aktivizē glikozes nesējus un pazemina cukura līmeni asinīs.
Atklāts, ka otrā tipa cukura diabēta slimniekiem braukšana ar divriteni var sniegt pat lielāku labumu nekā pastaigas. Stundu ilga braukšana ar velosipēdu mērenā tempā ļauj cukura diabēta slimniekiem ar lieko svaru uz pusi samazināt cukura līmeni asinīs nākamo 24 stundu laikā. Pat braucot ar velosipēdu ātrāk tikai pusstundu, līmenis var samazināties visai dienai, bet tikai apmēram par 20 procentiem.
