Nepieciešams izmeklējums ar kontrastvielu? Cik ļoti tā kaitē veselībai?

Dažādām izmeklējumu metodēm – rentgenam, datortomogrāfijai, magnētiskajai rezonansei, ultrasonogrāfijai – izmanto atšķirīgas kontrastvielas. Kontrastviela nepieciešama, lai labāk redzētu izmaiņas organismā un ārsts varētu precīzāk nozīmēt ārstēšanu.

Vai vienmēr nepieciešama?

To, vai kontrastviela jāievada, vislabāk zina radiologs un viņa asistents jeb radiogrāfers, tomēr nereti speciālists, kurš nosūta pacientu uz izmeklējumu, jau ir norādījis, ka nepieciešams izmantot kontrastvielu. Daktere Marika Kalniņa uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai speciālists nosūtījumā būtu skaidri minējis, kādu slimību vēlas izslēgt vai apstiprināt, piemēram, neiroloģisku vai onkoloģisku saslimšanu, vai izmaiņas asinsvados, jo tas lielā mērā nosaka, vai kontrastvielu vajadzēs un kā vislabāk to ievadīt.

Ko satur kontrastviela?

Visbiežāk lietotā kontrastviela, ko izmanto rentgenā un datortomogrāfijā, satur jodu, kam ir visizteiktākās alerģijai līdzīgās reakcijas un kas var nelabvēlīgi ietekmēt nieres. Līdzīgi riski ir arī magnētiskā rezonansē lietotajai gadolīniju saturošai kontrastvielai. Lai izvairītos no komplikācijām, visiem cilvēkiem pirms izmeklējuma jāveic asinsanalīzes, kurās nosaka, vai nieres labi strādā. Ideālā gadījumā analīzēm vajadzētu būt ne vecākām par nedēļu. Ja nieres nedarbojas pietiekami labi, radiologs izvērtē, vai drīkst ievadīt kontrastvielu. Ja drīkst, tad jālemj, kā samazināt negatīvo ietekmi uz nierēm, piemēram, varbūt var izmantot mazāku devu, tomēr lielākoties piesardzības nolūkos no kontrastvielas atsakās un lieto citu izmeklēšanas metodi.

Visbiežāk – viegla alerģija

Ja kontrastvielu nepieciešams ievadīt strauji, tā var izraisīt dažādas blaknes – karstuma sajūta, neparastu garšu mutē vai pat sliktu dūšu un vemšanu. Bet tā nav alerģija un ātri pāriet. Tomēr, ja kontrastvielu ievada nepārdomāti vai cilvēka stāvoklis kopš analīžu veikšanas ir pasliktinājies, var attīstīties nieru mazspēja.

Pastāv arī alerģijas riski, turklāt tā var parādīties gan stundas laikā, gan pēc nedēļas. Bieži vien cilvēki nemaz nezina, ka viņiem ir alerģija uz jodu; tas atklājas tikai pēc kontrastvielas ievadīšanas vēnā. Vidēji smaga alerģiska reakcija izpaužas ar bronhu spazmām, sejas un balsenes tūsku, savukārt, ja alerģija ir smaga, sākas krampji, aritmija, var apstāties elpošana un sirds. Tā gan notiek ārkārtīgi reti, un tādās reizēs nekavējoties veic reanimācijas pasākumus. Lai arī izklausās satraucoši, uztraukumam nav pamata, jo pārsvarā alerģiskās izpausmes ir vieglas un cilvēka trauksme par iespējamām blaknēm ir lielāka nekā reālās briesmas. Ir pat pierādīts, ka no satraukuma biežāk parādās vieglas alerģijas izpausmes, kas vairāk saistītas ar veģetatīvās nervu sistēmas uzbudinājumu, nevis reakciju uz kontrastvielu.

Dzer daudz ūdens!

Ja nieres darbojas normāli, jodu saturošā kontrastviela no organisma tiek izvadīta četru stundu laikā. Lai to veicinātu, svarīgi dzert daudz ūdens gan pirms (vismaz 500 ml), gan pēc izmeklējuma (vēlams 2 ½ l).

Zināšanai

Lai izvairītos no blaknēm un alerģiskām reakcijām, pirms izmeklējuma informē ārstu par visām zināmajām alerģijām, astmu, lietotajiem medikamentiem, aknu, nieru un vairogdziedzera slimībām, kā arī par grūtniecību.