Atklāti labākie vingrinājumi cīņai ar depresiju - un tie atšķiras atkarībā no dzimuma
Pētījumā atklāts, ka depresijas mazināšanai var palīdzēt pastaigas svaigā gaisā, skriešana, joga un svaru cilāšana. Šie vingrinājumi būtu "jāuzskata par galveno depresijas ārstēšanas metodi līdzās psihoterapijai un medikamentiem", norāda Austrālijas pētnieki.
Pat mazintensīvi vingrinājumi, piemēram, pastaigas, palīdzēja uzlabot simptomus, lai gan intensīvāki treniņi bija labāki, secināts pētījumā. Joga bija efektīvāka arī gados vecākiem cilvēkiem, bet spēka treniņi bija efektīvāki gados jaunākiem cilvēkiem.
Dr. Maikls Noetels no Kvīnslendas Universitātes uzsver: "Sievietēm efektīvāki bija spēka treniņi, bet vīriešiem - joga vai cigun!” Joga bija efektīvāka arī gados vecākiem cilvēkiem, bet spēka treniņi bija efektīvāki gados jaunākiem cilvēkiem.
Lai gan vieglas fiziskās aktivitātes, piemēram, pastaigas un joga, joprojām nodrošināja klīniski nozīmīgu efektu, ieguvumi bija lielāki, ja tika veikti intensīvi vingrinājumi, piemēram, skriešana un intervālu treniņi. Depresija ievērojami samazinājās arī tad, ja vingrinājumi tika kombinēti ar antidepresantu lietošanu vai psihoterapiju.
Šķiet, ka vingrinājumu ietekme ir tikpat spēcīga vai spēcīgāka nekā antidepresantu vai standarta psiholoģiskās ārstēšanas gadījumā, secināts pētījumā.
"Mūsu secinājumi apstiprina nepieciešamību iekļaut fiziskās aktivitātes, īpaši intensīvas fiziskās aktivitātes, kā daļu no klīniskās prakses vadlīnijām depresijas ārstēšanā,” norāda Dr. Noetels.
Iepriekšējie pētījumi liecina, ka fiziskās aktivitātes var palīdzēt mazināt simptomus, jo fiziskās aktivitātes palīdz uzlabot garastāvokli, mazina stresu un trauksmi, kā arī paaugstina labās pašsajūtas endorfīnu līmeni.
Jaunākajā pētījumā, kas publicēts žurnālā „BMJ”, tika pārskatīti dati no 218 pētījumiem, kuros piedalījās 14 170 cilvēki, lai noskaidrotu, kādi konkrēti vingrinājumi vislabāk palīdz uzlabot depresiju.
Mazliet par depresiju
Depresija ir ilgstošs psiholoģisks stāvoklis, kam raksturīgs nomākts garastāvoklis, grūtības koncentrēties un iesaistīties ikdienas aktivitātēs visdažādākajās jomās. Depresija nav tas pats, kas slikts garastāvoklis.
Slikts garastāvoklis nāk un iet. Ja cilvēks piedzīvo depresiju, tad vismaz divas nedēļas pēc kārtas jūtas nomākts, bez enerģijas un gandrīz nemaz vairs nespēj priecāties par lietām, kuras pirms tam sagādāja prieku.
Ieteikumi mentālās veselības stiprināšanai
Psihisko veselību lielā mērā ietekmē cilvēka emocionālā labsajūta, par kuru bieži vien tiek aizmirsts līdz brīdim, kad tā ir ievērojami pasliktinājusies.
Farmaceite Zanda Ozoliņa norāda, ka ir svarīgi nodarboties ar sev patīkamām lietām. Fiziskā aktivitāte, izrunāšanās vai ieraksts dienasgrāmatā var būt palīdzošs veids. Tāpat nevajadzētu baidīties grūtos brīžos lūgt palīdzību apkārtējiem, dalīties ar savām emocijām un pārdzīvojumiem gan priekos, gan bēdās. Lai arī cik grūta būtu apkārtējā situācija, ir jāspēj saglabāt gaišums un pozitīvas domas, kā arī jāmeklē veidi, kā atbrīvoties no dienas garumā krātajām raizēm.
Jāatceras, ka gan fiziskajai, gan mentālajai veselībai ļoti svarīgs ir dienas ritms – miegs, atpūta, fiziskās aktivitātes, veselīgs uzturs, pozitīvi cilvēki un ticība rītdienai.
