Profesore: arī sievietēm pēc 50 gadu vecuma ir risks saslimt ar HIV
Arī sievietēm pēc 50 gadu vecuma ir risks saslimt ar HIV, sacīja Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne, komentējot pētījuma par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem rezultātus.
Viņa norādīja, ka kopumā satraucoši ir vērtējama retāku kontracepcijas metožu lietošana vecuma grupā virs 50 gadiem, kad grūtniecības risks esot niecīgs, taču joprojām pastāv risks inficēties ar seksuāli transmisīvajām slimībām. Viņa uzsver, ka sabiedrība būtu jāizglīto par šiem jautājumiem, jo arvien vairāk parādās svaigi HIV inficēšanās gadījumi.
Pētījums arī liecina, ka, lai arī lietojamo kontracepcijas metožu topā ietilpst arī prezervatīvi, tomēr tajā parādās arī kalendārā metode un pārtrauktais dzimumakts, sacīja profesore, norādot, ka tā ir traģēdija. Viņa atsaucas uz savulaik biedrības "Papardes zieds" pētījumu, kurā tika vaicāti jautājumi par to, vai prezervatīvs tiek izgatavots no kaučuka, cik garš ir menstruālais cikls, vai maksts un vagīna ir divi dažādi orgāni vai tomēr viens. Jau toreiz vairums bija snieguši kļūdainas atbildes, kas atspoguļo to, cik nepietiekamas ir viņu zināšanas.
Tāpat esošais pētījums apliecina, ka daļa sieviešu neveic dzemdes kakla vēža un krūts vēža skrīningu pēc uzaicinājuma saņemšanas, pamatojot to ar laika trūkumu un to, ka viņām tāda izmeklēšana neesot vajadzīga, norādīja Ķīvīte-Urtāne. Viņa uzsvēra, ka tā ir bēdīga situācija, ņemot vērā, ka Latvijā ir augsti abu šo slimību saslimstības un mirstības rādītāji.
Vēl satraucoši esot tas, ka katra desmitā sieviete grūtniecības laikā ir smēķējusi, bet tikai puse no iedzīvotājiem, kuriem ir bērni, runā ar viņiem par seksuālās reproduktīvās veselības tēmām. Tomēr otra puse to nedara vispār.
"Šie dati mums sniedz argumentus. Piemēram, ja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) saka, ka skolā viss kārtībā, ka bērni tiek izglītoti par menstruācijām, tad šeit mēs varam redzēt, ka esošo situāciju, vai tā ir vai nav. Pētījums tika veikts ar to domu, lai redzētu tās vājās vietas, kur nepieciešami uzlabojumi un kurām mums jāpievērš uzmanība," sacīja profesore.
LETA jau rakstīja, ka Rīgas Stradiņa universitātes pētījumā secināts, ka Latvijas iedzīvotājiem ir nepietiekamas zināšanas seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumos.
Pētījuma dati uzrādījuši, ka joprojām Latvijas iedzīvotāji priekšroku dod nedrošām kontracepcijas metodēm vai nelieto prezervatīvu gadījuma rakstura dzimumattiecību laikā, pakļaujot sevi seksuālās transmisijas infekciju un neplānotas grūtniecības riskam.
Ķīvīte-Urtāne atzīmē, ka kopš 2011.gada, kad tika veikts iepriekšējais šāda veida pētījums, iedzīvotāju seksuālajā un reproduktīvajā veselībā izteikti uzlabojumi nav vērojami, tāpēc jomas izvirzīšana par prioritāti būtu ārkārtīgi nepieciešama.
