Kas ir mīklainais veselības stāvoklis - POTS
Kopš pandēmijas sākuma to cilvēku skaits, kas sirgst ar posturālās ortostatiskās tahikardijas sindromu jeb POTS, ir dubultojies. Daudzi pacienti saņem kļūdainas rekomendācijas atlabšanai, kas viņu ciešanas tikai vairo. Viena no tām ir vingrošana.
Ko nozīmē POTS?
Posturāls – saistīts ar ķermeņa stāvokli.
Ortostatisks – saistīts ar stāvēšanu taisni.
Tahikardija – paātrināta sirdsdarbība.
Sindroms – simptomu grupa.
“Ja aplūkojam, kādām iedzīvotāju grupām organismu var uzskatīt par novājinātu un vairāk pakļautu dažādām infekcijām un to sekām, saraksts ir visai garš – sākot no tiem, kas sirgst ar hroniskām kaitēm, cilvēkiem ar aptaukošanos, smēķētājiem (arī citu atkarību raisošu vielu lietotājiem), onkoloģiskajiem pacientiem līdz tiem, kuri tikko izslimojuši pavisam vienkāršu, piemēram, rinovīrusu. Ja vēl pieskaitām bērnus, pusaudžus un seniorus, ir skaidrs, ka pastāvīgi vai īslaicīgi novājināta imūnsistēma ir ļoti daudziem. Tiem visiem vīrusu infekciju slimības, jo sevišķi Covid-19, var izraisīt vēl pirms dažiem gadiem maz zināmas un retas blakusparādības. Viena no tām ir POTS,” norāda Inga Orleāne, interniste, kardioloģe “Veselības centru apvienībā”.
POTS izpausmes
“Posturālās ortostatiskās tahikardijas sindroms (POTS) ir stāvoklis, kura dēļ, pieceļoties no guļus stāvokļa stāvus vai pat nedaudz pastāvot, rodas vairāku simptomu kopa, piemēram, paātrināta sirdsdarbība, reibonis, nogurums. Ir pacienti, kurus nomoka netipiska sirdsdarbības ātruma palielināšanās pēc pozīcijas maiņas vai, piemēram, tas sākas, stāvot rindā pēc pirkumiem.
Ikvienam kādreiz var sareibt galva, piemēram, strauji iztaisnojoties, bet šis ir citādi un parasti tas cilvēkiem izraisa biedējošās sajūtas – sirdsdarbība ievērojami paātrinās, pat pieceļoties no sēdus pozas. Līdztekus pacienti ziņo par citiem simptomiem, tostarp reiboni, nogurumu, smadzeņu miglu un kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumiem,” skaidro ārste un piebilst, ka starp POTS pacientiem ir arī tādi, kuri sirgst ar mialģisko encefalomielītu/hroniska noguruma sindromu (ME/CFS), kam raksturīgs pēcslodzes vārgums, no kura ir grūti atgūties.
POTS mehānisms
Parasti pieceļoties gravitācija liek apmēram 10% līdz 15% asiņu sakrist ķermeņa lejasdaļā – vēderā, kājās, pēdās, arī rokās. Tas nozīmē, ka smadzenēs to nonāk mazāk, reizēm izraisot īslaicīgu reiboni. Veselam cilvēkam tā nenotiek bieži, jo kāju muskuļi palīdz asinis sūknēt atpakaļ uz sirdi. Turklāt autonomā nervu sistēma nodrošina virkni ātru reakciju. Lai kompensētu mazāku asins plūsmu, organisms atbrīvo hormonus epinefrīnu (adrenalīnu) un norepinefrīnu. Tie liek sirdij pukstēt nedaudz ātrāk un ar lielāku spēku. Norepinefrīns arī izraisa asinsvadu sašaurināšanos. Tādējādi sirdī un smadzenēs atgriežas vajadzīgais asiņu daudzums.
“POTS gadījumā, cilvēkam stāvot, lielāks asins daudzums uzkrājas sirds apvidū. Organisms uz to reaģē, atbrīvojot vairāk norepinefrīna vai epinefrīna, taču asinsvadi nespēj normāli reaģēt uz šiem hormoniem, un sirds sāk sisties lielā ātrumā. Šī nelīdzsvarotība var izraisīt reiboni, ģīboni un spēku izsīkumu. Lai gan patlaban uzskata, ka POTS nav dzīvībai bīstams, tas var ievērojami sarežģīt ikdienas dzīvi. Labā ziņā – ir zināmas ārstēšanas stratēģijas, kas var palīdzēt mazināt simptomus.”