Neirologi atklāj pirmās multiplās sklerozes pazīmes, kas parādās pat 5 gadus pirms diagnozes
Pētnieki apgalvo, ka aizcietējumu rašanās varētu būt agrīna multiplās sklerozes (MS) brīdinājuma pazīme. Neirologi arī uzskata, ka biežas urīnceļu infekcijas, depresija un seksuāla rakstura problēmas var norādīt uz smago slimību.
Pētījums atklāja piecas kaites, kas skāra MS pacientus piecus gadus pirms galīgās diagnozes noteikšanas.
Sorbonnas Universitātes Parīzē pārstāve Dr. Selīna Luapra sacīja: "Protams, ne visiem, kam ir šie simptomi, attīstīsies MS. Visas četras minētās problēmas ir "bieži sastopamas" un "var būt arī citu slimību pazīmes".
Tomēr šī informācija var būt noderīga tiem, kam ir paaugstināts risks saslimt ar MS, piemēram, cilvēkiem ar attiecīgu ģimenes slimības vēsturi.
Multiplā skleroze ir autoimūna slimība, kas skar centrālo nervu sistēmu – galvas un muguras smadzenes. Šīs slimības gadījumā imūnā sistēma bojā nervu šķiedru apvalku, tāpēc rodas nervu impulsu pārvades traucējumi, kas no centrālās nervu sistēmas tiek sūtīti uz dažādām ķermeņa daļām, izraisot kustību, jušanas, koordinācijas, redzes, mazā iegurņa orgānu, kā arī domāšanas traucējumus.
Multiplās sklerozes simptomi ir ļoti dažādi, katram cilvēkam tie var būt atšķirīgi un ir atkarīgi no tā, kurš centrālās nervu sistēmas rajons ir bojāts. Dažiem ir pārvietošanās ierobežojumi, tāpēc nepieciešama kāda palīgierīce, un regulāri pievienojas vēl kāds simptoms, bet citiem jaunas slimības pazīmes neparādās gadiem ilgi, un cilvēks turpina veikt savus ikdienas pienākumus.
Šai slimībai ir raksturīgi paasinājumi – jaunu simptomu parādīšanās, kas mijas ar periodiem, kad simptomi mazinās vai nu paši no sevis, vai arī terapijas rezultātā. Tomēr ar laiku paasinājumi ir arvien biežāk, tāpēc pacienta veselības stāvoklis lēnām pasliktinās.
Multiplo sklerozi pilnībā izārstēt nevar, bet mūsdienās ar medikamentiem to ir iespējams kontrolēt, mazināt simptomu smagumu un pagarināt laiku starp paasinājumiem.
