Vai zobu rentgens kaitē tavai veselībai?

Vispirms zobārsts uzklausa pacienta sūdzības vai vajadzības, apskata zobus, izpēta iepriekšējos izmeklējumus, ja tādi ir veikti, un tikai tad izlemj, vai rentgens ir vajadzīgs un kāda veida rentgens konkrētajā situācijā ir vispiemērotākais.

Kādus rentgenus veic?

• Panorāmas rentgens. Veicot šo izmeklējumu, ārsts iegūst bildes, kurās redzami abi žokļi un visi zobi. Attēliem ir salīdzinoši zema izšķirtspēja, tāpēc tajos nevar izvērtēt sīkas struktūras un problēmas, piemēram, caurumus vai iekaisumu ap saknēm kaulā. Panorāmas rentgenu taisa bērniem pirms zobu regulēšanas, lai redzētu, vai kaulā nav kāds papildu zobs, kas varētu traucēt regulēšanai, vai, tieši otrādi, kāda no zoba aizmetņiem trūkst, un tad ārstam jāplāno šī tukšuma aizvēršana. To izmanto arī pirms plānotiem lieliem protezēšanas darbiem, pirms gudrības zobu izraušanas, pēc traumām, kā arī situācijās, kad daudzi zobi ir sliktā stāvoklī.
• Zobu rentgens. Šī ir vissenāk zināmā un visbiežāk izmantotā rentgena izmeklējumu metode zobārstniecībā. Tajā redz sīkas detaļas, tādēļ to lieto iekaisuma izvērtēšanai ap zoba sakni; veicot un novērtējot kanālu ārstēšanas gaitu un rezultātus; pirms raušanas, lai redzētu, kādas ir zoba saknes un vai nav nepieciešams pacientu sūtīt pie sejas un žokļa ķirurga; kad ir aizdomas par saknes lūzumu pēc traumas. Parasti vienā bildē redz 2–4 zobus pilnā garumā. Tāpat šo rentgenu izmanto caurumu jeb kariesa diagnostikai zem esošajām plombām, kroņiem, tiltiem un zobu savstarpējo kontaktu virsmās. To veic arī kaula līmeņa noteikšanai, tikai šajā gadījumā vienā attēlā redz abu žokļu sānu zobu (lielos un mazos dzerokļus) kroņu daļas. Katrā pusē atkarībā no zobu daudzuma un izmēra var būt nepieciešami 1–2 šādi izmeklējumi, lai redzētu visus sānu zobus.
• 3D izmeklējums, ko medicīniski sauc par koniskā stara datortomogrāfiju. Šo padziļināto izmeklējumu lieto, ja ir jāliek implanti, jo ārstam nepieciešams redzēt kaula daudzumu. 3D izmeklējums ir informatīvs situācijās, kad pēc zoba kanālu ārstēšanas saglabājas sūdzības, kā arī dažādu veidojumu, piemēram, cistu, izvērtēšanai kaulā pirms to izņemšanas, un arī pēc traumām.  

Kāpēc vajadzīgs kariesa diagnostikas rentgens?

Vizītes laikā zobārsts izvērtē pacienta kariesa risku. Ja tas ir augsts, piemēram, nākot pie zobārsta uz atkārtotām pārbaudēm, pacientam katru reizi zobos ir caurumi, tad kariesa diagnostikas rentgenu veic reizi sešos mēnešos. Ja kariesa biežums samazinās, diagnostikas rentgens nepieciešams tikai reizi gadā. Ja pacientam kariess nav konstatēts vairākus gadus pēc kārtas, tad pietiek, ja rentgens ir tikai reizi 2–3 gados.

Vai starojums nekaitē veselībai?

Lai arī zobārstniecībā izmanto iekārtas, kuru starojums ir niecīgs, tomēr arī tas var kaitēt veselībai. Jo jaunāks pacients, jo iespējamais kaitējums ir lielāks. Tieši tāpēc rentgena izmeklējumu drīkst nozīmēt tikai zobārsts pēc pacienta apskates un sūdzību uzklausīšanas.

Jautā lasītāja

Man sāpēja zobs, bet mana zobārste nevarēja pieņemt, tāpēc devos uz tuvāko zobārstniecības klīniku, kur izstāstīju savas sūdzības. Daktere teica, ka veiks visu zobu rentgenu, lai noskaidrotu, kādi kopumā ir mani zobi. Vai tas tiešam bija jādara?  

Ja sieviete devās pie zobārsta ar sūdzību par vienu konkrētu zobu, tad bija nepieciešams tikai šī zoba rentgens. Ja viņa būtu aizgājusi pārbaudīt visu zobu veselību pie cita zobārsta, pietiktu ar apskati un kariesa diagnostikas rentgenu, ko varētu papildināt ar to zoba rentgenu, kuriem ir ārstēti kanāli un redzami dziļi bojājumi, plombas vai kroņi. Savukārt, ja lasītāja būtu aizgājusi pie zobārsta, pie kura nekad nav bijusi, un teiktu, ka vēlas, lai viņai veic visu zobu rekonstrukciju, tad gan zobārstam būtu jāveic visu zobu rentgens.