Kāpēc organisms gripu pieveic, bet vēzi nē? Zinātniekiem ir skaidras atbildes
Zinātnieki ir izpētījuši imūnsistēmu, lai noskaidrotu, kāpēc gripu ir vieglāk apkarot nekā vēzi, un cer, ka tas varētu palīdzēt izstrādāt jaunus ārstēšanas veidus agrīnās slimības stadijās.
Jau iepriekš bija zināms, ka organisms ne vienmēr atpazīst vēža radītos draudus, bet uztver gripas radītos draudus. Kāpēc?
Zinātnieki pētīja ādas vēzi, kas bija izplatījies plaušās - galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā imūnsistēma reaģē uz vēzi, tāpēc iegūtie rezultāti varētu tikt attiecināti uz atsevišķiem vēža veidiem.
Atklājums, kas publicēts zinātniskajā žurnālā „Science Immunology”, nākotnē, iespējams, ļaus izstrādāt jaunus vēža ārstēšanas veidus.
Pētnieki veica eksperimentus ar pelēm un atklāja, ka, lai gan imūnsistēma enerģiski reaģēja uz gripas vīrusu, tā pilnībā neaktivizējās pret vēzi. Viņi īpaši pievērsās peļu imūnsistēmas šūnām, ko sauc par dendrītšūnām un kas pastāv arī cilvēkiem.
Kad vēzis ir sācies, vēža dentrītšūnas pārvietojas uz limfmezgliem, bet, nonākušas tur, tās neizdod limfmezglos esošajām dendrītšūnām tādu pašu brīdinājuma signālu par bīstamību kā gripas vīrusa klātbūtnes gadījumā.
Tas nozīmē, ka imūnsistēma vēža radīto apdraudējumu uzskata par tādu pašu kā nelielu ievainojumu, piemēram, nelielu iegriezumu, un aktivizējas vāji.
Nākamais pētījuma solis būs turpināt pētīt, kā imūnsistēma sazinās, kā tā saņem signālus, kas brīdina par apdraudējumu, un kā tā saprot, cik nozīmīgs ir apdraudējums.
Vadošais pētnieks Dr. Eds Robertss no Glāzgovas Universitātes sacīja: "Mēs pētījām vēzi, kas izplatījies plaušās, jo tas skar tos pašus orgānus, kurus ietekmē gripa, lai varētu vislabāk salīdzināt. Mēs vēlējāmies noskaidrot, kā imūnsistēma tiek galā ar dažādiem apdraudējumiem, un redzējām, ka trauksmes sistēma neaktivizējas tik spēcīgi kā gripas gadījumā.”
"Zinot, ka trauksmes signāli apstājas tajā procesa daļā, par kuru atbild dendrītšūnas, varētu radīt jaunas imūnterapijas, kas veicinātu imūnsistēmu, lai tā uzbruktu vēzim, vai arī aktivizētu pašu trauksmes sistēmu. Tas varētu ļaut vēzi noķert agrīnā stadijā un izmantot paša pacienta imūnsistēmu, nevis veikt nopietni ārstēšanu, kas nepieciešama vēlākā stadijā, kad vēzis ir izaudzis un, iespējams, izplatījies uz citām ķermeņa daļām."
