Kas ir multiplā skleroze, un kādi ir tās priekšvēstneši?
Multiplā skleroze ir autoimūna slimība, kas skar centrālo nervu sistēmu – galvas un muguras smadzenes. Skaidro Rīgas Stradiņa universitātes docētāja, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe Dr. med. Elīna Pūcīte.
Šīs slimības gadījumā imūnā sistēma bojā nervu šķiedru apvalku, tāpēc rodas nervu impulsu pārvades traucējumi, kas no centrālās nervu sistēmas tiek sūtīti uz dažādām ķermeņa daļām, izraisot kustību, jušanas, koordinācijas, redzes, mazā iegurņa orgānu, kā arī domāšanas traucējumus.
Katram slimība norit citādi
Multiplās sklerozes simptomi ir ļoti dažādi, katram cilvēkam tie var būt atšķirīgi un ir atkarīgi no tā, kurš centrālās nervu sistēmas rajons ir bojāts. Dažiem ir pārvietošanās ierobežojumi, tāpēc nepieciešama kāda palīgierīce, un regulāri pievienojas vēl kāds simptoms, bet citiem jaunas slimības pazīmes neparādās gadiem ilgi, un cilvēks turpina veikt savus ikdienas pienākumus.
Šai slimībai ir raksturīgi paasinājumi – jaunu simptomu parādīšanās, kas mijas ar periodiem, kad simptomi mazinās vai nu paši no sevis, vai arī terapijas rezultātā. Tomēr ar laiku paasinājumi ir arvien biežāk, tāpēc pacienta veselības stāvoklis lēnām pasliktinās.
Multiplo sklerozi pilnībā izārstēt nevar, bet mūsdienās ar medikamentiem to ir iespējams kontrolēt, mazināt simptomu smagumu un pagarināt laiku starp paasinājumiem.
Kas liecina par multiplo sklerozi?
Pagaidām multiplās sklerozes priekšvēstneši precīzi vēl nav zināmi, jo trūkst pētījumu, tomēr novērojumi liecina, ka tie varētu būt nespecifiski simptomi, jo šie pacienti 1–5 gadus pirms multiplās sklerozes diagnozes noteikšanas biežāk apmeklē ārstu. Visbiežāk viņi sūdzas par kognitīviem un uzvedības traucējumiem, nogurumu, sāpēm, migrēnu, zarnu un urīnpūšļa darbības traucējumiem, bezmiegu. Tas gan nenozīmē, ka cilvēki, kuriem ir šie simptomi, noteikti saslims ar multiplo sklerozi.
Kam lielāks risks?
Skaidri zināmi ir multiplās sklerozes riska faktori.
* Vecums. Visbiežāk tā sākas 20–40 gadu vecumā.
* Dzimums. Slimību biežāk konstatē sievietēm nekā vīriešiem.
* Iedzimtība. Ja kādam ģimenē – vecākiem, māsām vai brāļiem – ir šī slimība, risks saslimt ir lielāks.
* Vīrusu infekcijas, tajā skaitā Epšteina-Barra vīruss, kas izraisa infekciozo mononukleozi.
* Rase. Lielāks risks ir baltās rases cilvēkiem, kas dzīvo Ziemeļeiropā.
* D vitamīna deficīts.
* Liekais svars, īpaši, ja tas ir bērnībā un pusaudža vecumā.
* Citas autoimūnās slimības. Nedaudz lielāks risks ir tiem, kuri jau slimo ar kādu autoimūno saslimšanu, piemēram, autoimūno tireoidītu jeb vairogdziedzera iekaisumu, psoriāzi, pirmā tipa cukura diabētu vai iekaisīgu zarnu slimību.
* Smēķēšana.
